17 °C
Vienā plauktā blakus sviests 160 g un 200 g iepakojumā – patērētāju tiesību uzraugs aicina veikalniekus nemaldināt pircējus.
Veicot izpēti un lūkojot lētākos produktus veikalu plauktos, "Latvijas Avīze" rakstu sērijā "Kur lētāk?" aicināja pircējus pievērst uzmanību dažādu produktu svara un iepakojuma attiecībām. Proti, pērkot sviestu, eļļu, pienu, griķus un citus produktus, nepieciešams pētīt produkta cenu kilogramā vai litrā, nevis iepakojumā, jo cenas par iepakojumu var būt gana atšķirīgas. Šai problēmai uzmanību pievērsis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurš 2023. gada nogalē veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un lūkojot, vai pircēji netiek maldināti.
Atlaide var maldināt
PTAC pētīja vairākus preču veidus – piena produktus, tēju, šokolādes izstrādājumus, zivju izstrādājumus un konservējumus. Salīdzinot dažādu izstrādājumu veidus, uzraugs secina, ka vizuāli vienādi iepakojumi, bet ar atšķirīgu produktu neto daudzumu ir piena izstrādājumiem, piemēram, pienam, kefīram, sviestam.
Šo produktu iepakojumu izmēri ar dažādu neto daudzumu vizuāli gandrīz nemaz neatšķiras un var radīt maldinošu priekšstatu.
Piemēram, produkts ar mazāku neto daudzumu – 800 gramu kefīrs – ir pildīts pat vizuāli lielākā iepakojumā nekā cits kefīrs ar svaru 1 kg. Tādi paši novērojumi esot arī attiecībā uz krējumu – tiek piedāvāti vizuāli vienādi iepakojumi ar dažādu neto daudzumu. Salīdzinot mērvienības cenas, produkts pat ar atlaidi var izrādīties dārgāks nekā blakus izvietotais bez atlaides.
Savukārt sviests tiek piedāvāts 160, 165, 175, 180 un 200 gramu svarā. Gan iepakojums, gan izvietojums veikalā sākotnēji varētu patērētājiem veidot maldīgu priekšstatu par to, ka dažādu veidu un dažādu ražotāju izstrādājumi ir vienāda svara un atliek vien izvēlēties lētāko, raugoties uz cenu par gabalu, bet, salīdzinot šo preču mērvienības cenas, redzamas būtiskas atšķirības, secina PTAC. Tāpat atšķiras paciņu izmērs. Ja tās apskata nevis priekšskatā, kā tās parasti izvietotas veikalā, bet gan sānskatā, redzams, ka būtiski atšķirīgs ir paciņu biezums.
Novērots arī, ka produkti, kuri iepakoti stikla, caurspīdīga plastikāta vai skārda iepakojumos, vizuāli ir daudz vieglāk salīdzināmi un izvērtējami attiecībā pret piedāvāto cenu.
Piemēram, zivju izstrādājumu produkcijai un daļai konservējumu produkts iepakojumā ir redzams un tā daudzums novērtējams.
Kā neuzķerties
Patērētāju uzraugs secina, ka iepakojuma tilpuma un neto svara samazināšanas tendence novērojama jau vairāku gadu garumā – īpaši dažādu ražotāju piena, kefīra, krējuma, sviesta un citu piena produktu izstrādājumiem.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa norāda, ka, piedāvājot patērētājiem preces, pārdevēja pienākums ir norādīt gan gabalcenu jeb pārdošanas cenu par konkrēto iepakojumu, gan arī mērvienības cenu.
"Preces gabalcena, īpaši, ja piedāvāta atlaide, produktam ar mazāku neto daudzumu var izskatīties vilinoša un patērētājam var rasties viltus izjūta, ka viņš iegūst lielisku preci, tomēr attiecīgais piedāvājums ne vienmēr būs izdevīgākais,"
saka Vītoliņa, aicinot pircējus salīdzināt mērvienības cenu uz cenu zīmes, piemēram, par kilogramu vai litru.
Tāpat PTAC aicina komersantus preču cenas, ieskaitot mērvienības cenas, atlaižu un akciju cenas, norādīt skaidri un salasāmi, tostarp arī patērētājiem ar koriģētu redzi. Norādēm jābūt skaidrām un viegli uztveramām. Ja tā nav, tad uzraugs iesaka vērsties PTAC, zvanot pa konsultatīvo tālruni vai arī sūtot e-pastu ar precīzu informāciju. Ja pārkāpumi netiek novērsti ilgākā laikposmā, PTAC var piemērot sodu. Pēdējos gados gan neviens komersants par šādiem pārkāpumiem neesot sodīts.
