15.1 °C
Mājiniekiem garšo dažādi kārumi. Bērniem līdzņemšanai uz skolu mēdzu uzcept kādu ābolkūku. Nesen sāku cept mazus kēksiņus papīra formiņās. Tos ērti paņemt līdzi un apēst. Mēs tos saucam par kēksiem, bet recepšu grāmatās ir citi nosaukumi – mafini, kapkeiki, kēksi, lai gan saturs un forma it kā viena. Vai tas ir tikai tulkojuma dēļ, vai arī ir kādas gatavošanas īpatnības un atšķirības? Jautā Velga Kuldīgas novadā.
Mācību centra "Dija" pedagoģe, pārtikas tehnoloģe Lita Līne stāsta, ka saturs un forma ir līdzīgi, bet izpildījums našķiem atšķiras.
Kapkeiki – mazi kēksa izstrādājumi, kuru nosaukums radies no angļu vārda cupcakes (krūzes kūciņa). Tie parasti ir papildināti ar kādu ogu pildījumu un noformēti ar krēmu, visbiežāk ar krēmsiera krēmu. Var pasniegt kā mazas kūciņas, jo izskatās ļoti grezni.
Mafini – arī mazi kēksa izstrādājumi, kuru nosaukums radies no angļu vārda muffin (smalkmaizīte). Tos lielākoties gatavo no vieglākas, ne tik treknas kēksa mīklas, un sastāvā bieži ir piens. Papildus var būt pievienotas ogas, šokolādes gabaliņi, kakao pulveris.
Kēksi – var būt gan mazas formas kēksi, gan lielākas taisnstūra formas kēksi, ko griež šķēlēs. Tos tradicionāli gatavo no diezgan liela taukvielas daudzuma (sviesta), miltiem, olām, cukura. Var papildināt ar žāvētiem augļiem, biezpienu, ogām u.c. Kēksu dekorē ar pūdercukuru vai šokolādes glazūru.
