Visgarākā diena, visīsākā nakts – vasaras saulgrieži, kad "dienu gaiša saule spīd, nakti gaiša mēnesnīca". Kopš senseniem laikiem pasaules tautas ir svinējušas vasaras saulgriežus – gaismas uzvaru pār tumsu, gada garāko dienu, skaistuma un auglības svētkus, kad dabā ziedi pilnā plaukumā, bet sirds alkst prieka un laimes. Latviešiem šie ir svētki, kas godina saules spēku un nozīmi pasaules mūžīgajā auglības rituālā, – simboliska pāreja no pavasara uz vasaras darbiem, iezīmējot ceļu no vienas ražas uz nākamo. Gada lielākie, krāšņākie un līksmākie svētki.

Saulgriežu mistērija pasaulē

Oficiāli astronomiskie vasaras saulgrieži, 21. jūnijs, ziemeļu puslodē iezīmē pirmo vasaras dienu, bet vasaras saulgriežus dažādas tautas svinējušas no 20. līdz 26. jūnijam. Ziedu diena, Zāļu vakars, Līgo vakars, Jāņu diena, Jāņu nakts. Svētā Jāņa diena, Johannestag. Arī Alban Heflin, Alban Heruin, Feast of Epona, Feill-Sheathain, Litha, Midsummer, Sonnwend, Thing- Tide, Vestalia, Pāru diena, Kopā sanākšanas diena. Divos vārdos – vasaras saulgrieži, kuru simbols ir saules disks; krāsas – zaļā, sarkanā, dzeltenā, zeltainā.

Par Jāņu svētīšanas izcelsmi senatnes pētnieku domas dalās – vieni piedēvē tos kristietībai un Jānim Kristītājam, citi velk paralēles ar pirmskristiešu laiku, proti, seno romiešu divsejaino dievu Jānusu, kura viena seja lūkojusies uz ziemu, otra – uz pavasari (citā versijā – nakti un dienu), vēl citi atsaucas uz pagānu saules rituāliem. Lai nu kā, kalendārie Jāņi ir vārda diena Hansiem, Johaniem, Džoniem, Žakiem, Janusiem, Janekiem, Ivaniem u. c. jāņveidīgajiem.