Vien nepilnus 12 procentus no gada laikā ES dalībvalstīs izmestajiem 2,5 miljardiem tonnu atkritumu, toskait no 90 miljoniem tonnu pārtikas atkritumu, patlaban pārstrādā, ražojot jaunus produktus un atgriežot tos apritē.
Aprites ekonomikas modeļa ieviešana ļaus saudzēt dabu, mazinās atkarību no trešajām valstīm ievestajām izejvielām, attīstīs inovāciju un veidos jaunas darba vietas. Patlaban daudzu dalībvalstu pētnieki, arī Latvijas zinātnieki, darbojas ar inovāciju, kas pārtikas atkritumus pārvērš par tirgū pieprasītiem produktiem.
Mēslojums, kurināmais un krāsviela
ES inovāciju un pētniecības žurnāls "Horizon Magazine" vienā no šā gada maija numuriem ziņo par daudziem aprites ekonomikas piemēriem, kad pārtikas atkritumi pēc pētnieku inovācijas kļuvuši par izejvielu jaunu produktu ražošanai, nevis deponēti atkritumu poligonā un pūšanas procesā izdala metāna gāzi, kas siltumnīcas efekta veidošanā ir desmitiem reižu kaitīgāka nekā ogļskābā gāze. Ļoti plašs pielietojums ir kafijas biezumiem, kurus izmanto eļļas, kurināmā, mēslojuma un citu produktu ražošanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanai.
Pētījumi šajā virzienā notiek arī Latvijā, kur pērn pārdošanā "Circle–K" degvielas uzpildes stacijās nonāca apkures vajadzībai RTU Vispārīgās ķīmijas institūta laboratorijā izveidotās kafijas briketes.
ES finansētajā "WaysTUP!" projektā pēta iespējas, kā kafijai un citiem organiskajiem atkritumiem no Eiropas pilsētām piešķirt otro dzīvi.
Patlaban vien 25% no visiem bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem pārstrādā, ražojot galvenokārt kompostu un biogāzi.
Šāda pieeja neatbilst aprites ekonomikas modelim, uz kuru tiecas ES.
Tomēr ir arī iedvesmojoši piemēri. Piemēram, Spānijas atkritumu saimniecības uzņēmums "Agricultores de la Vega" Valensijā no vietējām kafejnīcām gudri vāc atsevišķā tvertnē sašķirotus kafijas biezumus. Gudri nozīmē, ka sensori brīdina par puvi, kas kafijas biezumos sākas trešajā dienā. Dažādos ķīmiskajos un ekstrakcijas procesos uzņēmums šos atkritumus pārveido par augstas kvalitātes pārtikas sastāvdaļām.
Kafijas biezumos atrodas karotinoīdi, kas ir dabiski pigmenti, ko var izmantot to oranžās krāsas dēļ, un polifenoli – antioksidanti, kas var palīdzēt aizsargāt pret dažādām slimībām. "Karotinoīdus parasti ražo sintētiski, bet mēs esam izstrādājuši procesu, lai to izdarītu dabiskā veidā," žurnālam komentē uzņēmuma eksperts Amadeo Sempers. Četru gadu projektā, kas beigsies šā gada augustā, "Agricultores de la Vega" sadarbojas ar vēl 24 citiem partneriem, lai savāktu, apstrādātu un pilnveidotu vairāk bioproduktu.
Kafija bremžu klučos un interjerā
Iepriekš nosauktā projekta partneris, Apvienotajā Karalistē reģistrēts uzņēmums "Bio bean", pārvērš kafijas biezumus kafijas eļļā vai ar tiem uzlabo augstvērtīgus produktus, toskait grila ogles, sildīšanas elementus un dabīgos aromātus. "Bio bean" agrāk bija guvis pieredzi atjaunojamās biodegvielas ražošanai vajadzīgās kafijas eļļas ieguvē. ES pētniecības finansējums ļāva uzņēmumam paplašināties ar jaunu produktu bioplastmasu.
Ar pilsētas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu palīdzību "Bio bean" ik gadu saņem desmitiem tūkstošu tonnu kafijas biezumu no lielām kafejnīcu ķēdēm, arī – no "Costa" un "Starbucks", un no rūpnīcām, kas ražo šķīstošo kafiju.