20 °C
Vēja enerģijas nozares eksperti apšauba apbūves tiesību piešķiršanas SIA "Latvijas vēja parki" ("LVP") procesa tiesiskumu, korektumu un ētiku, kā arī dīvaini zemās izmaksas.
"LVP" par apbūves tiesībām AS "Latvijas valsts meži" ("LVM") teritorijās vienreizējā maksājumā varētu būt jāmaksā 3 142 877 eiro, liecina Tiesību aktu portālā pieejamais rīkojuma projekts. "LVP" būs jāmaksā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai teritorijās ar kopējo platību 39 941 hektārs (ha). Apbūves tiesības uzņēmumam tiks piešķirtas uz 30 gadiem ar iespēju līgumu darbību pagarināt.
Zema cena – pārsteidzīgs solis
Latvijas Vēja enerģijas asociācija (LVEA) iestājas pret nevienlīdzīgu noteikumu veidošanu komersantiem, šķirojot tos pēc kapitāla piederības. "LVP vienreizējā maksājuma par apbūves tiesībām "LVM" teritorijās apjoma noteikšana, nesagaidot izsoļu rezultātus, vēja enerģijas nozares pārstāvjiem šķiet pārsteidzīgs solis. Vērtējumā noteiktais rezultāts – 3,143 miljoni eiro par teju 40 tūkstošiem ha – varētu atšķirties, ja to noteiktu izsolē.
Šī summa pirmšķietami ir visnotaļ zema, kas rada risku, ka pastāv būtisks neiegūto līdzekļu apjoms, kas nenonāks valsts budžetā.
Izvērtējuma metodoloģija un aprēķins nav publiski pieejami, līdz ar to nav iespējams komentēt vērtējuma rezultātu un to ietekmējošos faktorus. Prognozējam, ka komersantu interese par atsevišķām teritorijām varētu būt pat ļoti liela, un attiecīgi to savstarpējā konkurence arī noteiktu teritorijas patieso tirgus vērtību. Arī sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji ir norādījuši, ka aprēķināto rezultātu precizitāte uzskatāma par vidēju un būtu precīzāk nosakāma tikai pēc salīdzināmiem tirgus novērojumiem, pēc notikušo izsoļu rezultātu apkopošanas," saka LVEA vadītājs Toms Nāburgs.
Nauda paliks Latvijā
Savukārt "LVP" valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns norāda, ka LVEA minētie aprēķini nav precīzi. "Tiek pausti nepatiesi pieņēmumi – minētie 3,1 milj. eiro ir tikai pirmā iemaksa, un kopā par apbūves tiesībām "Latvijas valsts mežu" teritorijās visa līguma darbības laikā tiks samaksāti aptuveni 154 miljoni eiro," viņš uzsver.
"LVP" darbības uzdevumus un mērķus ir noteikusi Latvijas valsts līdz ar valdības rīkojumu 2022. gadā, un tie ir nacionāli, valsts un sabiedrības ieguvumi gan energoneatkarībai, gan valsts drošībai, gan klimatneitralitātei, gan arī finansiāli ieguvumi, kādus nenodrošina citi vēja parku attīstītāji. Turklāt izvirzīts mērķis īstenot projektu bez kavēšanās. "Atšķirībā no citiem projektiem, kas nesniegs devumu Latvijas budžetā, jo par elektroenerģiju iegūtā nauda aizplūdīs ārvalstu investoriem,
"LVP" nopelnītā nauda paliks Latvijā un tiešā veidā ieplūdīs valsts budžetā visas sabiedrības labumam.
Vēl jāatgādina, ka tieši "LVP" aktīvi veicina diskomforta maksājumu ieviešanu Latvijā, proti, maksājumus par vēja turbīnu darbības radīto neērtību kompensāciju vietējām kopienām, kas ir vēl viens lokāls atbalsta mehānisms un finansējuma avots vietējām pašvaldībām," uzsver J. Urtāns, norādot, ka vēja parks un tā ieguldījums valsts budžetā nesākas un nebeidzas ar vienreizēju maksājumu par izpētes tiesību iegūšanu. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām vienreizējā maksājuma apmēru noteica neatkarīgi vērtētāji, balstoties uz salīdzinošajiem darījumiem, proti, reāliem tirgus darījumiem. Vēl jo vairāk, "LVP" devums Latvijas valstij un tās budžetam, kā arī sabiedrībai ilgtermiņā un projektam kopumā ir jāskata daudz plašākā tvērumā, nekā to norāda LVEA," rezumē J. Urtāns. Vienreizējā maksājuma lielumu nosaka Zemkopības ministrija (ZM), par ko tālāk lemj Ministru kabinets (MK). "Lai pārliecinātos par saņemtā tirgus vērtējuma atbilstību MK noteikumiem un ZM definētajiem kritērijiem, "LVM" nolīgusi atbilstošas kvalifikācijas ekspertus, kas ir atzinuši, ka tirgus novērtējums veikts atbilstoši šiem noteikumiem un ZM definētajiem kritērijiem. Lai ZM komentētu tirgus situāciju, ir jāsagaida "LVM" rīkoto izsoļu rezultāti decembra otrajā pusē," komentē ZM pārstāve Dagnija Muceniece, uzsverot, ka vienreizējais maksājums ir maksājums par tiesībām noslēgt līgumu un tā ir tikai neliela daļa no kopējiem ieņēmumiem, jo apbūves tiesību līgumā tiks noteikti maksājumi vēja parku izpētes, būvniecības un ekspluatācijas posmiem.
Aprēķināto rezultātu precizitāte – vidēja
Rīkojuma projekta anotācijā minēts, ka vienreizējā maksājuma apmēra novērtējuma izpildē bija iesaistīti divi SIA "Colliers International Advisors" sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji. Taču tajā minēts, ka aprēķināto rezultātu precizitāte uzskatāma par vidēju, ko ietekmēja "Colliers International Advisors" rīcībā esošā informācija par apbūves tiesību maksas gadījumiem, kuros būtu izmantots tieši šāds apbūves tiesību modelis, ierobežotā pieejamība noslēgto līgumu nosacījumiem, datu salīdzināmības iespējas ar citiem gadiem un situācijām, kā arī tas, ka vienreizējā maksājuma apmēra vidējais līmenis atbilstoši ieviestajam apbūves tiesību regulējumam būs precīzāk nosakāms, apstiprināms vai koriģējams, atsaucoties uz salīdzināmiem tirgus novērojumiem, tikai pēc notikušo izsoļu rezultātu apkopošanas.
"Colliers International Advisors" iesaka apbūves tiesību piešķiršanas procesā paredzēt iespēju, ka aprēķinātais vienreizējā maksājuma apmērs ir verificējams ar salīdzināmiem un aktuāliem tirgus novērojumiem,
proti, ar 22. novembrī sākamo "LVM" izsoļu rezultātiem.
Izsolīs kaķi maisā
Vēja enerģijas nozares eksperts Gatis Galviņš uzskata, ka šī ir nākamā lielā enerģētikas afēra ar paredzamu iznākumu. "Pie tiesību aktu portālā publicētā rīkojuma projekta kā papildu dokumenti uzrādīti gan "LVP" iesniegums, gan karte ar kopuzņēmuma pieprasītajām teritorijām, kā arī SIA "Colliers International Advisors" izstrādāts novērtējuma kopsavilkums, kas ir publiski pieejams, taču tiek izcelts, ka "vērtējuma atskaite uzskatāma par dokumentu, kas satur komercnoslēpumu". Mani māc pamatotas bažas, ka mēs – Latvijas iedzīvotāji, kas ir valsts kapitālsabiedrību daļējie īpašnieki, – tā arī neuzzināsim, vai vērtējums veikts kvalitatīvi, kādi ir izmantotie pieņēmumi, kādas metodes cenas noteikšanai izmantotas, kādi citu valstu piemēri aplūkoti u. c. Arī SIA "Grant Thornton Baltic" atzinumā par SIA "Colliers International Advisors" novērtējumu skaidri teikts, ka "esam konstatējuši būtiskus apstākļus, kas nozīmīgi ietekmē veiktā tirgus vērtējuma rezultātu. Minētie apstākļi tiek atklāti un raksturoti pilnā atzinuma versijā", kas šobrīd nav pieejama un diez vai arī tiks publiskota, lai sabiedrība varētu iepazīties," ir sašutis G. Galviņš. Viņaprāt, būtisks ir arī fakts, ka SIA "Colliers International Advisors" iesaka apbūves tiesību piešķiršanas procesā paredzēt iespēju, ka aprēķinātais vienreizējā maksājuma apmērs ir verificējams ar salīdzināmiem un aktuāliem tirgus novērojumiem, proti, ar 22. novembrī sākamo "LVM" izsoļu rezultātiem. "Būtībā sanāk, ka pats vērtētājs norāda, ka patiesā vērtība būtu nosakāma izsolē. Pilnībā tam piekrītu, bet nepiekrītu, ka 22. novembra izsole parādīs objektīvu ainu, jo izsole par kaķi maisā vai kaķi ar visiem ciltsrakstiem būs atšķirīga," secina eksperts. Viņš atgādina, ka teritorijas, kuras norādītas kā "Latvijas vēja parkiem" piešķirtās teritorijas, tika pētītas vairākus gadus un ir skaidri zināms, ko un kur drīkst vai nedrīkst būvēt, savukārt "LVM" izsludinātās teritorijas citiem pretendentiem, kuri vēlas attīstīt vēja parkus "Latvijas valsts mežos", kuras izlases kārtā izvērtēju, nebūt nav tādas, lai tajās varētu tikt uzcelta kaut viena vēja turbīna,"
vērtē G. Galviņš, atzīstot, ka apšauba procesa tiesiskumu, korektumu un ētiku, kā arī vienreizējā maksājuma izmaksas, kuras ir neadekvāti zemas.
"Par šādu gājienu valsts izpildījumā nāksies maksāt iedzīvotājiem, nevis politiķiem, kas to pieļāva. Valsts šī projekta uzsākšanu pamato ar pašas nesakārtoto likumdošanu vēja enerģētikas nozarē," secina eksperts. Patlaban rīkojuma projekts "Par vienreizējā maksājuma apmēra apstiprināšanu saistībā ar tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē" iesniegts saskaņošanai valdībā.
AS "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums vēja parku attīstībai – "LVP" – tika reģistrēts pērn 22. jūlijā. Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, un 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder AS "Latvenergo", bet 20% – "LVM". Uzņēmuma statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), tostarp projektēs, izbūvēs un ekspluatēs ar to saistīto infrastruktūru uz Latvijas īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanu veic "LVM", un uz "LVM" īpašumā esošām zemēm, kuru apbūves tiesības ir ieguvis uzņēmums.
