Biedrības "Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050" valdes loceklis Armands Gūtmanis uzskata, ka virzībā uz Zaļo kursu, lielākās ziepes ir pazaudēt orientierus.
No nākamā Eiropas Parlamenta (EP) viņš negaida būtiskas izmaiņas ceļā uz jau nospraustajiem Eiropas Savienības (ES) klimata mērķiem, gan pieļaujot taktisku manevrēšanu attiecībā uz dažādu regulu izpildes termiņiem un jaunu kompensācijas mehānismu iedarbināšanu.
Tuvojas EP vēlēšanas, un daudzu partiju programmas ir visnotaļ skeptiskas attiecībā pret Eiropas klimata politiku un Zaļo kursu. Taču ES direktīvas neviens nav atcēlis, tās tiek iestrādātas ES valstu, tostarp, Latvijas likumos, un būs saistošas vēl ļoti ilgu laiku. Vai varētu sagaidīt kādus pārsteigumus šajā ziņā no jaunā EP, proti, atsevišķu regulu pārskatīšanu vai pat atcelšanu?
A. Gūtmanis: Kā mēs visi zinām, zaļais džins no Pandoras lādes jau ir izlaists. Un tas nenotika vakar, bet pirms daudziem gadiem. Ko tas nozīmē? Pandoras lādē bija gan labais, gan ļaunais, proti, gan ieguvēji, gan zaudētāji. Vai mēs varam sagaidīt, ka ieguvēji atzīs, ka ir sanākusi kļūda, jāmet miers un jāatgriežas iepriekšējā situācijā? Tas ir maz ticami, jo ritenis, kas ir iegriezts, ir pārāk liels. Kādas taktiskas nobīdes, protams, var būt, var tikt pagarināti regulu izpildes termiņi. Piemēram, tas, kas noteikti varētu skart arī Latviju, ir ETS2 (ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma). Ja emisiju kvotu cena būs pārāk liela, tad ETS2 ieviešana tiks pabīdīta kādu gadu uz priekšu, kas ietekmēs patērētās degvielas un kurināmā cenu autotransportā, ēkās u. c. Varētu sagaidīt arī kādu kompensācijas finansējuma piešķiršanu no Briseles. No Eiropas sociālā klimata fonda tāds jau ir iedalīts katrai ES dalībvalstij, Latvijai uz sešiem gadiem (2026.–2032. g.), tie ir 600 miljoni eiro. Un tā nebūt nav nejaušība, jo 2027. gadā stāsies spēkā ETS2, kā rezultātā celsies energoresursu un degvielas cenas. Bet gadu pirms tam jau sāks piešķirt kompensācijas sociāli maznodrošinātām iedzīvotāju grupām.
To direktīvu, kas līdz šim jau ir pieņemtas, apjoms ir grandiozs.
Piemēram, direktīva par uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības uzticamības pārbaudi, direktīva par enerģijas patēriņu ēkās, kas stums uz leju energopatēriņa griestus jaunajās ēkās. Mēs vēl nezinām, vai enerģijas nodokļu direktīvas pārskats tiks pieņemts vai ne, tas ietekmēs enerģijas cenu. Cik var noprast no analītiskiem rakstiem dažādos ES medijos, EP vēlēšanās lielāko vairākumu spētu nodrošināt centriskās partijas – sociāldemokrāti un tautas partijas, kas nozīmē, ka lielās līnijās turpināsim kā līdz šim, bet ar jauniem akcentiem.