Līdz 2000. gadam par šo tēmu Latvijā faktiski nerunāja nemaz. Nākamajos 10 gados kādam bija interese, bet informācija un pieredze bija pieejama tikai ārzemju literatūrā un saimniecībās ārpus Latvijas. Pēdējos desmit gados dažādu iemeslu dēļ pie mums jau ir saimnieki, kuri tiešo sēju ar tās paveidiem un minimālo augsnes apstrādi pamatoti sauc par savu tehnoloģiju.
Visa pamatā ir augsne
Augsne nepavisam nav kaut kāds substrāts. Augsnes auglības pamatā ir tajā esošās organiskās vielas. Un organiskā viela nav iedomājama bez dažādām oglekļa savienojumu formām. Augsne ir dzīva, tajā mīt tūkstošiem dažādu dzīvības formu. Un katrai no tām ir sava nozīme, lai tā būtu pēc iespējas augiem draudzīgāka. Papildus arī der atcerēties – jo augsne bagātāka ar dažādām dzīvības formām, jo tā noturīgāka pret augu barības vielu izskalošanos. Kamēr šīs barības vielas ir kādā organismā, tās gluži vienkārši nav iespējams aizskalot.
Bet tad atnāk cilvēks un augstākas ražas vārdā izdara pa savam, visbiežāk ar dažādiem augsnes apstrādes agregātiem pilnībā sagraujot augsnes struktūru un ar augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) kopā ar kaitīgajiem organismiem nogalinot arī derīgos (līdzīgi kā lietojot antibiotikas savas veselības uzlabošanai). Tas savukārt nepatīk augsnē un uz augu saknēm dzīvojošajiem daudzšūnu organismiem – sēnēm, kas pārtiek no augsnē esošajiem sarežģītākajiem organiskā oglekļa savienojumiem, tā noārdot organisko vielu, ar savām hifām un lipīgajiem izdalījumiem saturot kopā augsni un dodot tai atpakaļ augiem izmantojamas barības vielas. Sēnes, dzīvojot uz augu saknēm, arī aizsargā augus no patogēniem, tā burtiski uzlabojot to veselību un samazinot vajadzību izmantot AAL.
Augsnes apstrāde nepatīk arī dažādiem augsnē dzīvojošiem tārpiem, sākot ar plēsīgajām nematodēm un beidzot ar sliekām. Plēsīgās ir lielākās no nematodēm, un to neesamība pozitīvi ietekmē dažādu sakņu nematožu attīstību, kas savukārt ir augiem kaitīgas, jo burtiski grauž to saknes, neļaujot augam normāli attīstīties.
Slieku neesamība negatīvi ietekmē gan augu barības vielu apriti no dziļākajiem slāņiem uz virskārtu un atpakaļ, gan arī visa uz augsnes un augsnē esošā organiskā materiāla smalcināšanu, lai šis materiāls būtu sēnēm un baktērijām pārstrādājamā formā. Tāpat sliekas un citi tārpi fenomenāli uzlabo gaisa un ūdens aprites režīmu augsnē. Tieši bez šiem elementiem dzīvība augsnē nav iespējama.
18.2 °C
