22 °C
Aizvadītie daži gadi bijuši diezgan problemātiski zemeņu audzētājiem, ko galvenokārt ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi. Nācās izturēt daudzus pārbaudījumus – gan sausumu un slapjumu, gan salnas, vētras u. c.
Laika apstākļi un to negatīvā ietekme
Situācija meteoapstākļu ziņā Latvijā gan ļoti atšķīrās pa audzēšanas vietām. Dažos rajonos lietus lija maz, bet citos nokrišņu bija pat pārāk daudz, tāpat arī salnas, veidojoties slejveidā nereti pat viena lauka robežās, daļā lauka sabojāja gandrīz visus ziedus, bet daļā tikai nedaudz. Arvien biežāks viesis vasaras sezonā ir kļuvusi krusa, kas bojā gan lapojumu, gan arī pašas ogas.
Klimatam pasiltinoties, meteoapstākļu negatīvā ietekme vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ne velti arvien vairāk zemeņu audzētāju izvēlas tās audzēt zem segumiem, kur tās iespējams no daudz kā pasargāt un kur tām vieglāk nodrošināt labvēlīgāku mikroklimatu, kā arī strādniekiem labākus darba apstākļus, bet, protams, tas prasa arī lielākus kapitālieguldījumus.
Pēc vāciešu aprēķiniem, tuneļu ierīkošana 1 ha platībā izmaksā ap 65 000 eiro, un tas ir bez iekšējā aprīkojuma. Ja to nevar atļauties, tad jādomā vismaz, kā lauka apstākļos mazināt šo negatīvo ietekmi.
Pirmkārt, plānojot zemeņu stādījumu ierīkošanu, noteikti ir jādomā par apūdeņošanas iespējām, jo sausuma periodi kļūst arvien izteiktāki. Vislabāk, ja ražošanas stādījumiem ierīko pilienveida apūdeņošanas sistēmu, kas ļauj ūdeni pievadīt tieši klāt augam, to nesaslapinot, tādējādi samazinot slimību izplatību, kā arī ieekonomēt ūdens patēriņu, laistot nesablīvēt augsni un nenotašķīt ogas ar zemi.
Aprīkojuma izvēle apūdeņošanas sistēmām ir ļoti plaša, tāpēc, ierīkojot apūdeņošanas sistēmas lielākām platībām, vēlams vērsties pie speciālista, kurš ieteiks labāko variantu konkrētai audzēšanas vietai. Ja tuvumā nav pieejams liels ūdens avots, jāpadomā par dziļurbuma ierīkošanu, taču jāatceras, ka dziļurbuma ūdeni nav ieteicams uzreiz tieši izmantot laistīšanā, bet tas ir jāsasilda līdz gaisa temperatūrai, kā arī jāpārbauda ūdens kvalitāte – vai ūdenī nav pārāk liels dzelzs un bikarbonāta jonu daudzums.
Aizsardzībai pret pavasara salnām ārzemēs lielās platībās, lai izvairītos no būtiskiem zaudējumiem, ierīko mikrolietēšanas sistēmas, kad uz augiem pēc temperatūras pazemināšanās zem 0 ˚C smidzina ūdeni ar sīkiem pilieniem, kamēr atkal gaisa temperatūra paceļas. Jo zemāka temperatūra, jo vairāk ūdens jāizsmidzina: ja temperatūra noslīd no 0 līdz -3 °C, tad 2,5 mm/h; ja no -2 līdz -4,4 °C, tad 3,0 mm/h; ja no -3 līdz -5,5 °C, tad 4 mm/h; ja no -4 līdz -6 °C, tad 5 mm/h. Šie rādītāji rekomendējami bezvēja apstākļiem, bet vējainā laikā devas jāpalielina. Smidzināšanu nedrīkst pārtraukt, kamēr vien temperatūra ir zem nulles.
Aizsardzībai pret salnām var izmantot arī agrotīkla vai salmu segumus.
Daļēji nelabvēlīgo laika apstākļu izraisīto augu stresu var mazināt, izmantojot augu smidzināšanu ar organiskiem savienojumiem – osmoprotektantiem, kas uzlabo augu šūnu izturību stresa apstākļos, piemēram, glicīnu betaīnu saturošo preparātu Greenstim. Aizsardzībai pret salnām to smidzina 24 stundas pirms prognozētās salnas. Tāpat to var smidzināt sausuma stresa gadījumā. Tā kā šis preparāts Latvijas tirgū parādījies samērā nesen, vēl trūkst novērojumu par tā efektivitāti mūsu apstākļos.
Slimību un kaitēkļu izplatība
Ziemas pēdējos gados kļūst arvien siltākas, temperatūrai vairs nenoslīdot zem -30 ˚C, kā tas bieži vien bija agrāk. Tas veicina labāku kaitēkļu un slimību ierosinātāju pārziemošanu. Visvairāk izplatītie un būtiskus kaitējumus radošie kaitēkļi zemeņu stādījumos joprojām ir aveņu ziedu smecernieks un zemeņu ērce. Jaunajos stādījumos, it sevišķi tajos, kas ierīkoti bijušo zālāju vietās, būtiskus bojājumus nodara arī maijvaboļu un citu vaboļu kāpuri, kas apgrauž zemeņu saknes. No 2020. gada kaitīgo kāpuru ierobežošanai Latvijā reģistrēti vairāki entomopatogēnās nematodes saturoši līdzekļi, no kuriem pret maijvaboļu kāpuriem reģistrēta entomopatogēnā nematode Heterorhabditis bacteriophora.
Pēdējos gados karstā laikā arvien lielākus bojājumus lauka apstākļos nodara tripši, īpaši vēlajām šķirnēm, bojājot gan ziedus, gan ogas. Ogām bojājumu vietās veidojas bronzējums, sasprēgā miza un melnē sēklas. Zinātnieki izpētījuši, ka būtiski bojājumi rodas, ja uz vienas ogas ir >10 tripšu, ir zems gaisa mitrums un augsta temperatūra. Konstatēts arī, ka tripši palīdz izplatīties pelēkajai puvei. Jāatzīmē, ka ogu bronzējumu var izraisīt ne tikai tripši, bet arī saules apdegumi karstā laikā, īpaši audzējot zemenes uz melnās plēves mulčas, kā arī minerālmēslu un AAL smidzinājumi augstā temperatūrā.
Vairāk sakņu slimības izpaužas smagās mālainās augsnēs, kur saknēm grūtāk piekļūst gaiss. Bieži vien frigo stādiem pirmajā audzēšanas gadā nav redzamu problēmu, bet augu bojāeja sākas otrajā gadā. Veicot bojāto augu analīzes, atrasti dažādi slimību ierosinātāji – Pestalotiopsis spp., Coniella fragariae, Rhizoctonia spp., Colletotrichum acutatum. Colletotrichum acutatum – rada arī ogu bojājumus, veidojot uz tām iegrimušus tumšus plankumus.
Novērojumi par šķirnēm
Veicot šķirņu novērojumus gan dažādās saimniecībās, gan Dārzkopības institūtā, atklāts, ka nelabvēlīgos vides apstākļos vislabāko izturību un ražību uzrādījušas vecās Latvijā jau ilgstoši audzētās šķirnes 'Zefyr', 'Induka', 'Polka', 'Honeoye', 'Sonata' un jaunā latviešu šķirne 'Suitene'. Labu ražību uzrādījušas arī mazāk audzētās šķirnes – 'Saulene', 'Rusič', 'Salut', 'Salsa', 'Destiny'.
No sausuma stipri cieta šķirnes 'Sonata', 'Elsanta', 'Pegasus', 'Sophie', 'Joly', 'Dely', 'Gudleif', 'Alice', 'Polka', 'Darselect', kuru audzēšanā noteikti nepieciešams nodrošināt laistīšanu.
Visvairāk ziemas bojājumu bija šķirnēm 'Asia', 'Sweet Eve', 'Daroyal', 'Florence', 'Sophie', 'Rumba', 'Pegasus', 'Elsanta', 'Musica', 'Konia', 'Deluxe'. Audzējot šīs šķirnes, ziemā tās būtu jāpiesedz.
No sakņu un vadaudu slimībām visvairāk cieta 'Sweet Eve', 'Asia', 'Susette', 'Musica', 'Sonata', kurām novērota arī augu bojāeja. Šīs šķirnes nav ieteicams stādīt smagās augsnēs, kā arī pirms stādīšanas ieteicama stādu apstrāde ar reģistrētajiem AAL pret sakņu slimībām.
Daudzām šķirnēm novērots ogu mizas bronzējums, ko radīja gan tripšu bojājumi, gan saules apdegumi – visvairāk 'Rusič', 'Malwina', 'Rosie', 'Pegasus', 'Rumba'. Īpaši daudz bronzēto ogu bija šķirnei 'Malwina'.
Visvairāk zemeņu ērces bojājumu novērots šķirnēm 'Sonata', 'Asia', 'Polka', 'Pandora', 'Clery', 'Christina', 'Alice'. Ērces bojājumi vairāk izplatīti vecākos stādījumos, un tās ierobežošanā ir svarīgi stādīšanai izmantot neinficētus stādus.
Miltrasas bojājumi novēroti šķirnēm 'Asia', 'Sonata', 'Darselect', 'Malwina', 'Sonsation', taču ne visur, bet tikai slimības attīstībai labvēlīgās vietās, kur sliktāka gaisa apmaiņa.
