Kad kara ēna kļūst arvien garāka un smagāka, katram var uznākt pārdomas – kā es rīkotos stundā X? Ārstam Kārlim Rācenim uz šo jautājumu ir atbilde. Sarunā ar mūsu valstī vienu no gados jaunākajiem medicīnas zinātņu doktoriem, kurš disertāciju aizstāvēja pērnā gada nogalē, spriežam par viņa pētījumu objektu bakteriofāgiem, kas var kļūt par slimnieka pēdējo cerību, kad antibiotikas vairs neiedarbojas, kā arī mūsdienās tik trauslo cilvēka dzīvības cenu.
Nupat Rīgas Stradiņa universitātes fāgu pētniecības grupa, kurā Kārlis Rācenis ir vadošais pētnieks un koordinators, kopā ar beļģu zinātniekiem gatavo publikāciju pasaules līmeņa izdevumam – zinātniskās medicīnas žurnālam "Nature" – par veiksmīgiem ārstēšanas gadījumiem. Starp pirmajiem simts piemēriem tādās valstīs kā Beļģija, Francija, Šveice, Vācija un Izraēla savu vietu fāgu terapijas kartē ieņēmusi arī Latvija.
Fāgu pētniecība nav jaunums, taču antibiotiku uzvaras gājiens, kas sākās pēc penicilīna atklāšanas 1928. gadā, to nobīdīja malā. Ar laiku pārmērīga antibiotiku lietošana ir radījusi rezistenci jeb pretestību pret šiem medikamentiem, tāpēc zinātnieki atkal atgriežas pie fāgiem.
Latvijā bakteriofāgu izmantošana infekciju ārstēšanai netika pētīta, līdz 2014. gadā tai pievērsās K. Rācenis. Desmit gados izdevies sasniegt daudz – no vientulībā pavadītām stundām laboratorijā, kad zinātne bijusi kā hobijs, un vairākkārt saņemtajiem atteikumiem finansēt iesniegtos zinātniskos projektus, kad bezcerībā jau nolaižas rokas, līdz dalībai NATO pētniecības grupā un savas fāgu pētnieku komandas izveidošanas, kas izaugusi līdz deviņu cilvēku sastāvam, un pirmajiem izārstētajiem pacientiem.
Tiekamies Kārļa darba vietā – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā –, kur viņa ikdiena paiet nefrologa amatā Nefroloģijas centrā.
Atceros gadījumu ar manu tēti, kurš ilgstoši slimoja, kā tautā saka, ar plaušām, bet zāles, tostarp antibiotikas, neko daudz nepalīdzēja. Mammai ieteica pamēģināt tautas medicīnu – svaigu govs pļeku iejaukt siltā pienā un dot viņam dzert. Pieņemu, ka tas bija primitīvs bakteriofāgu terapijas gadījums.
Mūsu tautas medicīnā ir daudz padomu par govs izkārnījumiem vai vircas ūdeņiem, kurus lej pienā, sasilda un dzer. Esmu par tiem dzirdējis, tas nav nekas neparasts, īpaši tiem, kas dzīvo laukos.