Mājas siltināt un taupīt fosilos energoresursus mudina gan likums, gan veselais saprāts, gan Eiropas Savienības līdzfinansējums. Turklāt cerības, ka fosilie energonesēji kādreiz kļūs ļoti lēti, laikam ir veltas. No tiem jāturas tālāk. Bet kā?
Idejas un iedvesmu var gūt, izzinot ikgadējā konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" dalībnieku pieredzi. Šis konkurss, ko rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides un klimata ministriju un Būvinženieru savienību, ir gluži vai māju siltināšanas "augstā modes skate".
Novērtē komplekso renovāciju
Arvien vairāk iedzīvotāju apzinās, ka, veicot ēkas atjaunošanu, to var ne tikai siltināt un nomainīt logus, bet arī veikt uzlabojumus nesošo konstrukciju nostiprināšanā. Apsekojot mājas, redzams, ka šobrīd iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās tos ieguvumus, ko sniedz kompleksa ēkas atjaunošana, līdz ar to, atjaunojot māju, tiek uzlabotas arī inženierkomunikācijas. Tas sniedz iespēju iedzīvotājiem, piemēram, individuāli regulēt energopatēriņu, šādi sekojot līdzi arī izmaksām, vai saņemt kvalitatīvu, ventilētu gaisu.
Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" uzvarētāji ir pieturējušies pie šādas pieejas, ietaupot ne tikai 40–50%, bet pat 60 un 65% siltumenerģijas, tādējādi samazinot savus apkures rēķinus.
Māju siltināšanas projektam attīstoties gadu gaitā, ir arī auguši energoauditori, kas nu sevi parāda ne tikai kā formālus pakalpojumu sniedzējus, bet kā augstas raudzes konsultantus.
Energoauditori piedāvā modernas tehnoloģijas, kas ir pielāgotas specifiskajai katras mājas situācijai. Arī situācijās, kad iedzīvotāji nespēj orientēties daudzajās problēmās, kas jārisina, veicot mājas atjaunošanu, energoauditori, veicot aprēķinus un situācijas analīzi, skaidri norāda vēlamo virzienu.
"Esam novērojuši, ka dzīvokļu īpašnieki nevēlas apstāties pie ēkas atjaunošanas, bet domā arī par apkārtējās vides sakārtošanu – tie ir soliņi, velonovietnes un sakārtoti pagalmi," saka konkursa "Energoefektīvākā ēka" žūrijas locekle Iveta Muceniece, kura ir arī "Altum" Energoefektivitātes programmas izstrādes vadītāja. "Katru gadu arvien vairāk tiek domāts arī par mūsdienīgu atkritumu šķirošanu un vides pieejamību. Priecē fakts, ka iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš dizainam un arhitektoniskajiem risinājumiem. Mums ir daudz labu piemēru, kad, atjaunojot dzīves telpu, tiek saglabāta arī ēku unikalitāte un vēsturiskais mantojums. Tādi piemēri ir ēkas Rīgā, Patversmes ielā 24, vai Kartupeļu ielā 19, kā arī daudzās citās vietās."
Apkures mūsdienīgie risinājumi
Apkures sistēmas izveidē konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" dalībnieku vidū vērojama dažādība, un tas ir labi. Katram ir savi favorīti – gan pēc gaumes, gan izmaksām.
Šī gada konkursā pirmo vietu kategorijā "Vienas ģimenes māja" ieguva ēka Rīgā, Talsu ielā 25a, kurā apkures sistēma balstās uz gaiss–ūdens klases siltumsūkni. "Varēju ņemt zeme–ūdens tipa siltumsūkni, kam ir mazliet labāks COP (efektivitātes rādītājs), vai izvēlēties šo: gaiss–ūdens tipa siltumsūkni," dilemmu atklāj ēkas īpašnieks un galvenais būvētājs Edgars Kudurs. "Lai arī siltumenerģija sanāk nedaudz lētāka, darbinot zemes siltumsūkni, tā iegādes un ierīkošanas izmaksas ir lielākas un apkope sarežģītāka.