3.1 °C
Īpašums – ēka atrodas uz cita īpašnieka zemes. Par zemi viņam tiek maksāta noma. Bet, ja zemes īpašnieks izdomā, ka vēlas ar zemi kaut ko iesākt un liek ēku nojaukt vai arī pārdot viņam? Vai šādā situācijā kāds normatīvais akts aizsargā ēkas īpašnieku? Jautā Aivars Rīgā.
Zvērināta advokāta Alda Lieliņa palīdze Seila Mieze norāda – saskaņā ar likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz tās apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.
Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
“Attiecīgi zemes īpašnieks ar zemi nevar iesākt neko tādu, kas traucētu būves īpašniekam piekļūt, apsaimniekot ēku.
Zemes īpašniekam arī nav nekādu tiesību likt nojaukt būvi,” piebilst juriste.
Būves īpašniekam uz likuma pamata gan ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā.
Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.
Ņem vērā!
Ja ēka ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēkas (būves) īpašniekam, ja zemesgabals tiek atsavināts.
