24 °C
Kādas sugas rapšu laukos aizvadītajā gadā bija pašas aktuālākās, kādas mazāk ievērojamas – to, visu veģetācijas periodu apsekojot sējumus, noskaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības prognožu jomas inspektori.
Vasaras rapšu sējumos
Krustziežu pāksteņu pangodiņš
Vērtējot kaitēkļu izplatību un kaitniecību vasaras rapšu sējumos, topa 1. vieta pienākas krustziežu pāksteņu pangodiņam. Kāpuri sāka šķilties pākstīs, līdzko bija attīstījušies 10% pāksteņu (AS 71) – jūlija pirmajās dienās Aizkraukles novadā ar 2% izplatību. Dažas dienas vēlāk kāpuri pākstīs konstatēti arī Madonas, Preiļu, Līvānu, Augšdaugavas, Jēkabpils, Kuldīgas un Varakļānu novada laukos – kaitēklis invadēja 2–14% pāksteņu. Augusta sākumā kādā Ventspils novada laukā kāpuri bija invadējuši 22% pāksteņu.
Krustziežu spīdulis
Krustziežu spīduļu pirmās vabolītes, kas, sākot veidoties vasaras rapšu ziedpumpuriem (AS 50), ātri atrod jauno barības bāzi, pērn vērtējamas kā kaitēklis nr. 2.
Pirmie īpatņi pumpuros konstatēti jūnija sākumā Aizkraukles, Ventspils, Līvānu un Kuldīgas novadā 6–24% izplatībā. Jūnija vidū, vasaras rapšu ziedēšanas sākumā (AS 61),
kādā Dienvidkurzemes novada sējumā kaitēkļa invāzija sasniedza 80% – šajā laukā uz vienas ziedkopas varēja saskaitīt līdz 13 spīduļu vabolītēm, bet Augšdaugavas novada laukā (AS 55) invāzija bija 58%.
Ziedēšanas laiks, pateicoties karstajam laikam, bija salīdzinoši īss, un līdz jūnija beigām jūlija sākumam lielākā daļa vasaras rapšu lauku bija noziedējuši un kaitēkļiem neinteresanti. Tomēr nepilno divu nedēļu laikā spīduļi bija sastopami visos novados un gandrīz visos apsekotajos laukos 2–26% izplatībā.
Spradži
Vasaras rapšu pirmie un pietiekami bīstamie kaitēkļi – spradži – ierindojami kaitēkļu topa 3. vietā.
Pirmie īpatņi dīgļlapu atvēršanos (AS 10) un pirmā lapu pāra atvēršanos (AS 11) maija otrajā pusē sagaidīja Jēkabpils, Līvānu, Preiļu un Augšdaugavas novadā, invadējot 2–8% augu. Maija beigās Varakļānu novadā spradži izgrauza 18% augu divu lapu attīstības stadijā (AS 12). Līdz ar to spradžu kaitniecība beidzās, jo, augiem sasniedzot četru un vairāk lapu attīstību (AS 14–16), ir izveidojusies pietiekami liela lapu masa, lai spradži vairs nespētu to nozīmīgi sabojāt.
Ziemas rapšu sējumos
Krustziežu smecernieki
Krustziežu smecernieki no ziemošanas vietām iznāca aprīļa 2. dekādes sākumā, tādējādi nopelnot topa 1. vietu ziemas rapšu kaitēkļu klāstā. Smecernieki ir aukstumizturīgi, tie neaiziet bojā arī īslaicīgā pavasara sniegā un salā.
Līdz aprīļa vidum pirmie īpatņi bija sastopami Dienvidkurzemes, Ventspils, Aizkraukles, Bauskas, Līvānu, Kuldīgas, Talsu, Smiltenes, Rēzeknes un Jēkabpils novada apsekotajos ziemas rapšu sējumos, kur to izplatība svārstījās 2–12% robežās. Kādā Jelgavas novada rapšu sējumā kaitēkļa vaboles bija izplatītas uz 32% augu.
Turpmāk, aprīlī un maija sākumā, smecernieku pieaugušie īpatņi bija sastopami katra novada ziemas rapšu sējumos ar izplatību 2–26%, bet uz viena auga varēja saskaitīt 1–4 pieaugušos kaitēkļus. Līdz maija beigām Tukuma, Talsu, Kuldīgas novadā augu ziedēšanas attīstības stadijā (AS 60–65) smecernieku izplatība sasniedza 30–52%, uz ziedkopas atrodoties 1–4 smecerniekiem.
Sākot ar maija vidu, Dienvidkurzemes, Ventspils, Augšdaugavas, Kuldīgas, Saldus, Ogres, Tukuma un Talsu novadā rapšu stublājos un lapu kātos sāka šķilties kāpuri, invadējot 2–10% augu. Jūnijā un arī jūlija pirmajā pusē kāpuri joprojām barojās augos, invadējot 2–32% augu.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš
Ziemas rapšu pāksteņu veidošanās sākumā (AS 71–75) sākas krustziežu pāksteņu pangodiņa kāpuru kaitnieciskā darbība, tādējādi ierindojot šo kaitēkli topa 2. pozīcijā. Jūnija pirmajās dienās kāpuri novēroti Jēkabpils, Madonas, Saldus, Preiļu, Smiltenes, Ventspils, Kuldīgas, Augšdaugavas un Aizkraukles novada laukos ar 2–10% izplatību. Jūnija otrajā pusē, pāksteņu attīstības beigās (AS 79), kaitēkļa izplatība novērota visos novados. Dienvidkurzemes, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Dobeles un Ventspils novada sējumos invadēti 10–44%.
Kaitēkļa kāpuri turpina baroties arī jūlija pirmajā pusē, līdz sēklas sāk nogatavoties (AS 80–81). Vienā pākstī parasti barojas vismaz 10 pangodiņa kāpuri, bet bieži vien tiem palīgā dodas arī sēklu smecernieka kāpuri. Abas sugas sadzīvo vienā pākstī, kāpuri aptuveni mēnesi barojas ar sēklām. Bojātie pāksteņi vizuāli priekšlaikus nogatavojas, atveras, un kāpuri, nokļuvuši zemē, gatavojas ziemošanai. Kāpuru klātbūtni sajūt kukaiņēdāji putni, kas, izknābājot pāksteņus, palīdz sabojāt rapšu sēklu ražu.
Krustziežu spīduļi
Krustziežu spīduļiem, lai arī to skaits nešķiet samazinājies, laikapstākļu un spīduļu dzīves ritma nesaderības dēļ tiek topa 3. vieta. Pirmie izlūki kādu ziemas rapšu sējumu Jelgavas novadā apciemoja aprīļa vidū – ziedpumpuru veidošanās sākuma attīstības stadijā (AS 50).
Pumpuros uzturējās pa vienam īpatnim, invadējot 4% augu. Līdz maijam tie vēl bija atrodami Jēkabpils, Bauskas, Aizkraukles, Kuldīgas, Saldus, Līvānu, Tukuma, Smiltenes, Madonas, Valmieras, Gulbenes un Ventspils novada laukos, kur augi bija 2–38% invadēti. Augu attīstība šajā laikā bija no zaļo līdz dzelteno pumpuru stadijai (AS 51–59). Maija pirmajā pusē dažviet rapši sāka ziedēt (AS 60–63) un spīduļu izplatība bija vērojama visos valsts novados vidēji 10–20% robežās.
Maija otrajā pusē rapši turpināja ziedēt un kaitēkļi turpināja uzturēties dzeltenajos ziedos – kādā Preiļu novada laukā tie izplatīti uz 38% augu, bet Talsu, Kuldīgas un Smiltenes novadā – uz 30–36% augu, taču, uzturoties uz augiem ziedēšanas laikā, tie darbojas kā apputeksnētājkukaiņi, nevis kaitēkļi. Sēklu nogatavošanās attīstības stadijā (AS 80–89), izvērtējot spīduļu noēsto ziedaizmetņu īpatsvaru, Kuldīgas, Talsu, Dienvidkurzemes, Ventspils un Saldus novada vairākos laukos tas bija 4–14%.
Kā minētajiem un citiem kaitēkļiem klāsies šogad, kad un kuros novados tie vispirms sāks apdraudēt kultūraugus, varēs uzzināt, sākot ar aprīli VAAD mājaslapā noverojumi.vaad.gov.lv.
"Agro Tops" janvāra numurā lasi:
* I. GULBE: AR VIETĒJO TIRGU ŠODIEN JĀSAPROT VISA BALTIJA
* VETERINĀRĀS ZĀLES TURPMĀK BŪS JĀUZSKAITA
* JAUNĀ PIENA PĀRRAUDZĪBAS SISTĒMA UN CITI LDC JAUNUMI
* BALTIJĀ SELEKCIONĒTO KVIEŠU ŠĶIRŅU SALĪDZINĀJUMS
* VASARĀJU GRAUDAUGU UN KARTUPEĻU SĒKLU SEZONAS PIEDĀVĀJUMS
* LIELĀKO SĒTO ZĀLĀJU AUDZĒTĀJU TOP 50
* GOVJU SAIMNIECISKO SLIMĪBU IZSKAUŠANAS PROGRAMMA
* LIELĀKIE PIENA GOVJU GANĀMPULKI 2023
* AIZVADĪTĀS DĀRZU SEZONAS ATZIŅAS
* VAI AUDZĒSIM KOLONNVEIDA ĀBELES?
Žurnālu abonē šeit.
