Kā labāk jaunlopiem, cūkām un mājputniem izbarot cūku pupas un pupiņas – vārītas vai samaltas miltos? Cik daudz pākšaugu dienā drīkst dot? Jautā Jānis Latgalē.

Jaunlopiem iesaka izbarot tikai samaltas pupas un pupiņas. Jaunlopi ir atgremotāji, un tiem spureklis paredzēts svaigu, nevis vārītu produktu izmantošanai. Sausās sēklas jāsamaļ diezgan smalki – tāpat kā iegūstot rupji maltus miltus.

Daudzums dienā atkarīgs no rupjās lopbarības kvalitātes. Parasti deva ir 2–2,5 kg. 

Var izbarot arī vairāk, bet tad pākšaugi jākombinē kopā ar kādu citu proteīna barības līdzekli, piemēram, saulespuķu, rapšu spraukumiem.

Cūku pupām ir viena vājā vieta – novākto ražu saimnieki bieži vien pietiekami neizžāvē. 

Graudos var būt 14% mitruma, turpretī pupās tam jābūt nedaudz mazākam – ap 12%. Pupas ir ļoti grūti izžāvēt, tāpēc glabājot tām nereti ir augstāks mitruma saturs. Ja šādas sēklas samaļ neilgi pirms ēdināšanas, nav liela bēda. Slikti, ja pupas sagatavo ilgākam laikam, aptuveni nedēļai, jo tad sēklas sāk bojāties un karst. Ja saimniekam nav pārliecības, vai pākšaugi pietiekami izžuvuši, labāk tos malt neilgi pirms ēdināšanas, lai neveidotos toksīni.

Cūkām

Cūku pupas un pupiņas ir labs proteīna avots. Nobarojamām cūkām tās var izēdināt gan vārītas, gan kā sauso barību. Novārīti pākšaugi ir viegli sagremojami, taču šāda barība vairāk piemērota, ja saimnieks tur dažas cūkas. 

Lielam ganāmpulkam izdevīgāk izžāvētas sēklas samalt vidēji rupji (2–3 mm) un pievienot spēkbarībai.

Cūkkopības speciālists Dzintars Veide stāsta, ka sabalansētu diennakts barības devu var nodrošināt, miežu un kviešu miltus attiecībā 1 : 1 (ap 65%) sajaucot ar pupām, pupiņām (līdz 20%) vai zirņiem (līdz 25%), papildus vēl noteikti pievienojot rapša spraukumus (10%) vai sojas spraukumus (5–10%). Lai pilnvērtīgā barība būtu enerģētiski vērtīgāka un arī neputētu, tai piemaisa augu eļļu (1–2%). Vajadzīgo minerālvielu devu nodrošina, ēdienkartē iekļaujot arī kādu no kompleksajām minerālu, vitamīnu un aminoskābju piedevām, piemēram, Ahrhoff Segawean FA5ZE/A 3% apmērā, kas speciāli pielāgota, lai kompensētu pākšaugos nepietiekamā daudzumā esošo aminoskābi metionīnu.

Mājputniem

Arī mājputnu barības maisījumos lopbarības pupas izmanto kā olbaltumvielu avotu. Taču šo pākšaugu sēklu bioloģiskā vērtība nav augsta, jo nepietiekamā aminoskābju sastāva dēļ (maz sēru saturošo aminoskābju metionīna un cistīna) vielmaiņas procesos daudz aminoskābju iet zudumā. 

Tāpēc putniem papildus lopbarības pupu proteīnam nepieciešams saņemt arī dzīvnieku valsts olbaltumvielas. 

Pākšaugu sēklas ir grūtāk sagremojamas nekā graudi. Pupās ir 86–88% sausnas, 26–28% kopējā proteīna , 1,3–1,5% tauku, 7–8% kokšķiedras. Minerālvielu, it īpaši kalcija un fosfora, gan ir vairāk (1,2 g/kg kalcija, 4,1 g/kg fosfora un 1,5 g/kg magnija) nekā labības graudos. Pupās tikpat kā nav karotīna, ir nedaudz (ap 20 mg/kg) E vitamīna, diezgan daudz B grupas vitamīnu. 

Pākšaugu sēklas ātri bojā sēnes un kaitēkļi, tāpēc pirms izēdināšanas tās obligāti jāpārbauda. 

Mājputniem pupas samaļ un pievieno spēkbarībai: dējējvistām un jaunputniem – 7%, cāļiem – 3%. Var arī sautēt un dot kopā ar mīksto barību, pieaugušam putnam izēdinot 15–20 g, jaunputnam 10–15 g dienā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.