Padoms profesionālim. Kā uzlabot govs ģenētisko potenciālu

Saimnieki jeb uzņēmēji, kuri nodarbojas ar piena lopkopību, nereti uzdod jautājumus: "Vai investīciju atdeve no ģenētikas manā ganāmpulkā ir optimāla? Vai iespējams vēl situāciju uzlabot, lai govis būtu produktīvākas, veselīgākas un ilgmūžīgākas, efektīvāk izmantotu barību?" Jautājumi nav atbildami bez rūpīgas situācijas analīzes, un ļoti būtiski – ir jābūt pieejamiem ticamiem datiem

Ko iespējams prognozēt?

Par ko ikviens saimnieks var būt drošs, izvēloties ģenētiku? Viņam ir iespēja prognozēt, kādas īpašības iedzims pēcnācējā jeb kāda gēnu kombinācija to nodrošinās. Teļam piedzimstot, ir noteikts gēnu komplekts. Taču ļoti būtiska pēc tam ir vides ietekme, dzīvsvara pieaugums, toksīnu klātbūtne, stresa faktori u. c., kas noteiks, kādi gēni varēs izpaust savu darbību. Tāpat šādi kaitīgi apstākļi var izraisīt gēnu mutāciju un slimību rašanos.

Būtisku ietekmi uz gēnu darbību atstāj tieši pirmpiens un teļa izaudzēšana – kā tas attīstās un aug līdz 49. dienai pēc piedzimšanas (Soberon et al 2012). Īpaši tas redzams, analizējot izslaukumu pirmpienēm. Svārstības izslaukumā var būt vairāk nekā 20%. 

Tātad no tā, kā augs teļi līdz atšķiršanai no piena vai piena aizvietotāja, būs atkarīgs, vai dzīvnieks spēs pilnvērtīgi aktivizēt gēnus, kas nodrošinās šo vēlamo izslaukuma līmeni. 

Būtisku ietekmi uz govs ražību un veiktspēju atstās arī tas, kā dzīvnieks ir audzis un attīstījies pēc piena nošķiršanas perioda, pubertātes laikā un tālākajā augšanas posmā. Ikvienā posmā, ja notiks atkāpes no vēlamās augšanas līknes, tas atstās negatīvu ietekmi uz govs tālāko produktivitāti. Gēnu darbība tiks programmēta vairāk izdzīvošanai, nevis piena ražošanai un atražošanai. 

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad liekas, ka aizkavēto dzīvnieka augšanu piena un pēcatšķiršanas laikā varēs kompensēt, jaunlopam kļūstot vecākam. Dzīvnieka svaru, iespējams, varēs sasniegt, taču ne vairs to produktivitāti, kāda ir ietverta ģenētiskajā potenciālā. Arī vēlamo augumu, visticamāk, nesasniegs.

Pēc piedzimšanas teliņa audu attīstība notiek galvenokārt ar proteīna palīdzību.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Dzīves sākumposmā – līdz teļš sasniedz 250–300 kg –, nepārvērtējama loma teļa augšanā ir proteīnam barībā un tā izmantojamībai. Audu attīstība notiek galvenokārt ar proteīna palīdzību. Pēc 250 kg dzīvsvara sasniegšanas lielāku īpatsvaru dzīvsvara pieaugumā dod taukaudi.

Kāpēc apstājas izaugsme?

Ir fakts, ka daudzas saimniecības ir sasniegušas ievērojamus dzīvnieku produktivitātes rādītājus un ir notikusi zināma apstāšanās. Ganāmpulka veselības vizītēs dažkārt tiek uzdots jautājums, kāpēc vairs nenotiek izaugsme, ja joprojām tiek investēts vislabākajā ģenētikā? 

Te jāatbild uz jautājumu – vai apstākļi dzīvnieka izaudzēšanā un visā mūžā, tostarp ēdināšanā un dzīvnieku turēšanā, ir atbilstoši, lai dzīvnieks pilnībā varētu izmantot savu ģenētisko potenciālu? 

Piemēram, viena no telīšu izaudzēšanas definīcijām ir: fenotipa raksturojumam (ķermeņa attīstībai) ir jābūt tādam, kas ļauj pilnībā izpausties dzīvnieka ģenētiskajam potenciālam (piemēram, ražība, atražošanas spēja) visā tā mūža laikā. Lai sasniegtu tālāku izaugsmi, ir jāmainās. Ja arī nākotnē veiksim darbus tāpat kā šodien, rezultāts arī nākotnē būs tāds pats kā šodien. 

Vecajā domāšanā, audzējot teļus, bija ietverts – galvenais, lai teļš izdzīvo; iespējami jāsamazina izdevumi, kas saistīti ar teļa aprūpi un barību. 

Taču, ja vēlamies, lai teļi un jaunlopi attīstās intensīvi, bez posmiem, kad teļiem nav atbilstoša dzīvsvara pieauguma vai auguma vai teļi svarā pat nokrītas, jāpārvērtē viss process, sākot ar piedzimšanas brīdi un pirmpiena izēdināšanu. 

Ja pirmpienam nav atbilstošas kvalitātes, jāpārskata cietstāvošo govju ēdināšana un aprūpe.

Pirmpiena loma dzīvnieka attīstībā

Pirmpiena loma ir izšķirīga tālākajā dzīvnieka attīstībā. Parasti pirmpienu vairāk asociējam kā antivielu nodrošinātāju teļam pret slimībām un kā vērtīgu barības līdzekli, bagātu ar enerģiju, olbaltumvielām, minerālvielām u. c., taču tā ir tikai daļa no pirmpiena funkcijām. Īsumā uzskaitīšu arī citas svarīgas funkcijas, ko nodrošina pirmpiens:

• veicina gremošanas trakta nobriešanu, īpaši pirmajās divās dzīves nedēļās;
• ievērojami palielina zarnu trakta pretestību patogēnajiem mikroorganismiem;
• pirmpienā esošie hormoni un augšanas faktori veicina zarnu traktā esošo audu attīstību, proteīnu sintēzi, uzlabo enzīmu jeb vielu, kas palīdz sagremot barību, aktivitāti;
• veicina zarnu bārkstiņu attīstību, palielina barības uzsūkšanās virsmu un tās kapacitāti;
• pirmpiens satur paaugstinātu somatisko šūnu skaitu, leikocītus un citas ar imūnsistēmu saistītas šūnas, kas aktīvi pirmajās dzīves stundās nonāk teļa asinsritē. 24 stundu laikā šīs ar imunitāti saistītās šūnas no asinīm nonāk un uzglabājas limfmezglos un organisma audos. Tur tās saglabājas piecas nedēļas pēc pirmpiena izēdināšanas. Pirmpienā esošie imunoglobulīni no asinsrites nonāk atpakaļ zarnu trakta un elpošanas ceļu gļotādā, kas ir vislabākā aizsardzība pret caureju un plaušu slimībām;
• pirmpiens nodrošina sava veida gēnu aktivizēšanu un informācijas nodošanu no mātes, kas tiešā veidā ir saistīta ar topošās govs ražību, veiktspēju, atražošanu, veselību. Pirmpiena kvalitāte spēj ietekmēt arī nākamās paaudzes;
• pirmpiens spēj nodrošināt efektīvāku šūnu atbildes reakciju uz vakcināciju, kas nozīmē, ka palielinās vakcinācijas efektivitāte.

Virzība uz izcilību

Ja izvēlētā ģenētika mums piedāvā izcilu ģenētisko potenciālu, tad arī rīcībai ar teļiem un ganāmpulkā esošajiem dzīvniekiem jābūt virzītai uz izcilību. Turpmāk aprakstīti daži pamatprincipi.

Pirmpiens jāiegūst no govs, kurai pupi ir tīri, sagatavoti tāpat kā piena iegūšanai pārtikai. Piena savākšanas traukiem jābūt tīriem, sausiem.

Pirmpienam jānosaka antivielu līmenis – jo augstāks, jo labāk. Taču noteikti nevajadzētu būt zemākam kā 22%, ja mēra ar Brix refraktometru.

Ja nepieciešams, pirmpienu pasterizē pēc režīma: 70–75 oC – 15–30 sekundes; 60 oC – 60/30 minūtes.

Lombard et. al. 2019. gada pētījumā ir publicējis, ka izcilu imunoglobulīna G līmeni asinīs 24–48 stundas pēc piedzimšanas ir sasnieguši vairāk nekā 40% teļu, kad šis antivielu līmenis ir ≥ 25 g/l. IgG līmenis 30% gadījumu ir bijis labs (18–24,9 g/l), bet 30% gadījumu robežās no <10 līdz 17,9 g/l, kas nav pietiekami. Tātad iespēju logs līdz izcilībai ir gandrīz 60% gadījumu.

Lai sasniegtu iespējami augstāku efektu no pirmpiena izēdināšanas, četri litri jāizbaro pirmo četru stundu laikā pēc piedzimšanas. 

Nav atšķirības, vai to izbaro ar zondes palīdzību (iezondē) vai ļauj teļam zīst pašam. Manuprāt, ar zondes palīdzību izbarot ir vieglāk, un teļš tiešām saņems šos četrus litrus pirmpiena uzreiz. Taču, ļaujot zīst, tas varbūt izēdīs tikai trīs litrus, bet litrs ir būtiska atšķirība, kas negatīvi ietekmēs teļa turpmāko attīstību. 

Tāpat jāatceras, ka četru stundu laikā pēc teļa piedzimšanas teļa zarnu sienās esošās caurlaidīgās vietas aizvērsies un vērtīgās vielas no pirmpiena vairs nevarēs nokļūt tiešā veidā teļa asinsritē. Tāpēc svarīgi pirmpienu izēdināt ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc piedzimšanas. Turklāt arī pirmpiena vērtība pēc četrām stundām pēc teļa piedzimšanas samazinās. 

Taču vēl pirmās 4–5 dienas pēc atnešanās jaunpiena vērtība ir augsta un bagātīgi satur bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdzēs dzīvniekam nodrošināt optimālu augšanu un ģenētiskā potenciāla izmantošanu. Tāpēc ir vērts šo jaunpienu izbarot jaundzimušajiem teļiem pirmajās dzīves dienās.

Tālāk izēdina 6–7 litrus piena dienā, bet liela daļa teļu jau pirmajā dzīves nedēļā izdzer 9 litrus dienā. 

Jāatceras, ka piens, ja vien tas nav piesārņots ar patogēniem mikroorganismiem, nav caurejas izraisītājs. Ja izēdina piena aizvietotāju, tam ir vēlams saturēt 26% kopproteīna sausnā. Ir starpība, vai teļš apēd 10% vai 18% piena no ķermeņa svara dienā, jo dzīvsvara pieaugums, izēdinot 18% piena no ķermeņa svara dienā, būs divreiz lielāks nekā tad, ja izēdinās tikai 10% no ķermeņa svara dienā. 

Vēlams, lai teļi piena izēdināšanas laikā svaru vismaz dubultotu, bet vēl labāk, ja sasniegtu 120%. Lai to sasniegtu, dzīvsvara pieaugumam jābūt vismaz 0,9–1 kg dienā.

Ūdens un starterbarības nozīme

No pirmajām dzīves dienām jābūt pieejamam tīram dzeramajam ūdenim un vismaz no trešās dienas arī starterbarībai jeb spēkbarībai. 

Izcilu rezultātu sasniegšanai kopproteīns sausnā starterbarībā vēlams 23–26%. 

Šāds kopproteīna daudzums ievērojami uzlabos teļa augšanu, spēju pretoties slimībām, nodrošinās ievērojami lielāku vakcīnu efektivitāti. Turklāt šāda starterbarība ievērojami ļaus arī uzlabot barības izmantošanas efektivitāti.

No pirmajām dzīves dienām jābūt pieejamam tīram dzeramajam ūdenim un arī starterbarībai jeb spēkbarībai.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Parasti tiek uzskatīts, ka teļi no viena kilograma barības sausnas spēj pieaugt par 0,43 kg, tad šāda uzlabota spēkbarība dos 0,7 kg dzīvsvara pieauguma no 1 kg barības sausnas. Jāatceras, ka vienreiz dienā spēkbarības trauks jāiztukšo un, ja nepieciešams, jāizmazgā un jāizžāvē. 

Tāpat der atcerēties, ka pirmajā dzīves nedēļā teļš apēd 50–150 g starterbarības dienā, tāpēc nav nepieciešamības to bērt daudz vairāk. Taču, teļam pieaugot, spēkbarības patēriņš palielinās un deva attiecīgi jāpalielina, lai ir vienmēr brīvi pieejama, bet lai teļš to izēd dienas laikā un tā nesāk bojāties. Siens līdz 2,5–3 mēnešiem nav nepieciešams, gluži otrādi – to izbarojot, tiek traucēta teļa augšana.

Skābbarību, īpaši mitru, izbaro ne ātrāk kā no 6 mēnešiem. Protams, teļi to ēdīs arī ātrāk, bet tā var provocēt caureju, un tie neaugs tik intensīvi.

Vienmēr jābūt sausām guļvietām, brīvai pieejai barībai, ūdenim, respektīvi – jāpasargā teļi no lieka enerģijas patēriņa, kas tiks atņemts augšanai un attīstībai.

Nobeigumā atgādināšu, ka pirmpiens un jaunpiens nav tikai antivielu nodrošinātāji, bet arī satur daudz citu bioloģiski aktīvu vielu, kas atstāj būtisku ietekmi uz turpmāko dzīvnieka attīstību, gēnu aktivizēšanu un ieprogrammē ģenētiskā potenciāla izpaušanu.