15.1 °C
Par spīti dabas kaprīzēm kartupeļi šogad padevušies labi, ražai sasniedzot 35-45 tonnas no hektāra, atzīst uzrunātie zemnieki.
"Tēvs sāka ar pieciem hektāriem, mēs šobrīd apsaimniekojam 500 hektārus. No tiem 200 atvēlēti kartupeļiem, 200 – graudaugiem, pārējos audzējam visu ko citu. Trijatā varam tikt galā, uz kartupeļu vākšanu palīdz vēl strādnieki,” stāsta Ainārs Ciematnieks.
Zemnieku saimniecība "Briežkalni" atrodas Līgatnes pagastā un Ainārs tajā saimnieko kopā ar brāli Rinaldu. Brāļi saimniecību mantojuši no tēva Vitālija, kurš uz savas zemes allaž audzējis kartupeļus. Jau tad visu ražu nopircis Ādažu kartupeļu pārstrādes cehs (tolaik „Lat Food”) un arī patlaban, pēc tēva aiziešanas mūžībā brāļi visu ražu līdz pēdējam kartupelim pārdod uzņēmumam„Orkla Latvija”, kas no tiem tālāk ražo čipsus.
Šoruden no hektāra tiek novāktas aptuveni 35 tonnas kartupeļu,dienas laikā sanākot 280 – 300 tonnas. Vai saimnieks apmierināts? Jā, esot grēks žēloties.
„Maijā nedaudz uzlija, bet jūnijs, jūlijs bija bez lietus, tieši tad, kad kartupeļi zied, veidojas bumbuļi un lietus ļoti vajadzīgs. Visi trakie lietus periodi bija augustā, bet prieks, ka kartupeļi saņēmās. Ir šķirnes, kā ‘Kiebtz’, kas nav tik labi augušas kā citus gadus, bet tādi kā ‘Verdi’ un ‘Beyonce’, kas ir jauna šķirne Latvijā, ir ļoti ražīgas,” tā Ainārs.
Ja jau raža tik laba, tad arī pircējs veikalā varēs priecāties par cenu? „Jā, kartupeļi šogad auguši labi, un, domājams, cenas nekāps. Bet kopējo tirgu joprojām ietekmē no Polijas nākošie kartupeļi, bet, tā kā audzējam kartupeļu tieši čipsiem, to īpaši neizjūtam, Polijas kartupeļu ietekmi vairāk jūt tie, kas audzē galda kartupeļus,” spriež Ainārs.
Jautāts par nākotnes plāniem viņš teic, kalabprāt audzētu vairāk kartupeļu, bet, lai nodrošinātu pareizo augu seku, klāt vajag visai daudz zemes. „Šobrīd lielākā problēma izaugsmei ir lauksaimniecības zemes pieejamība – gan nomai, gan pirkšanai. Visapkārt vēl ir arī citi zemnieki, visi gribam attīstīties. Domāju, ka šāda situācija ir ne tikai mūsu pusē, bet arī citviet Latvijā,” tā Ainārs.
Labāk nekā gaidīts
Arī jaunais zemnieks, holandietis Bobs van Ansems stāsta, ka šogad kartupeļu raža ir daudz labāka nekā gaidīts. Viņa ģimene Latvijā dzīvo 15 gadus, Iecavas pusē apsaimnieko 200 ha un nākamgad plāno paplašināties līdz 700 ha. Audzē lielākoties graudus un sīpolus, šogad pirmoreiz 44 hektāros iestādīti kartupeļi. Gājis tik labi, ka nākamsezon tupeņiem atvēlēs 100 hektārus.
„Mūsu partneru ģimene Holandē vairāk nekā 90 gadus audzē visu, kas vien uz lauka var izaugt – kartupeļus, burkānus, kāpostus, sīpolus. Ņemot vērā viņu pieredzi, izlēmām – audzēsim kartupeļus arī Latvijā. Sākām ar 45 hektāriem. Maijs bija auksts, ar salnām, vasara sausa. Jau pielāgojām infrastruktūru tā, lai varētu nodrošināt mitrumu kartupeļiem arī mehāniskā ceļā, bet tas nebija nepieciešams, jo īstajā mirklī sāka līt. Holandē noņemam aptuveni 60 tonnas no hektāra. Kā būs Latvijā, nezinājām. Cilvēki teica – ja noņemsiet 35 tonnas, būs labi. Patlaban tās ir vairāk kā 45 tonnas un tas ir ļoti labi. Tādēļ var teikt, ka sezona kopumā noteikti ir labāka, nekā gaidījām,” atzīst Bobs.
Arī viņš izaudzēto pārdod tikai Ādažu ražotnei, jo grib pārliecību par garantētu ražas noietu. Šogad audzētas četras šķirnes – ‘Lady Rostta’, ‘Lady Clair’, ‘Beyonce’ un ‘Sornetina’.
„Kopumā tas, ko redzam laukos Holandē ir salīdzināms ar to, kas ir Latvijā. Lielākā atšķirība ir tā, ka Holandē ir garāka sezona – kartupeļus stādam pirmajā aprīļa nedēļā, bet ja laiks ir labs, pat marta beigās. Novākšana ilgst līdz pat novembra otrajai nedēļai. Latvijā tas klimata dēļ nav iespējams. Bijām pārsteigti, ka mums Latvijā, neskatoties uz ievērojamo sezonas garuma atšķirību, izdevies novākt tādu ražu.
Latvijas sezona ir īsāka, bet ļoti jaudīga. Visiem sakām, ka nākamgad mums Latvijā būs labāka raža nekā Holandē."
Kas jāzina čipsu kartupeļu audzēšanā
- Audzējot čipsu pagatavošanai piemērotus kartupeļus, jāizvēlas pareizas šķirnes. Ja uz lakstiem bijusi puve, liela iespējamība, ka tā būs arī uz bumbuļiem un tad tie glabāšanas laikā sapūst.
- Svarīgs ir specifisks mēslošanas plāns, jo ņemto vērā, ka kartupeļi ilgi jāglabā, ieteicams kalcija mēslojums – ražu tas nepalielinās, bet uzlabos glabāšanu, kas nav tik aktuāli galda kartupeļiem, bet čipsiem paredzētajiem tā ir kā norma.
- Svarīgs arī sausnes saturs. Jo mazāk sausnes, jo vairāk kartupelis uzņem eļļu.
- “Ādažu” čipsi tiek gatavoti no vietējo zemnieku audzētām šķirnēm ‘Lady Rosetta’, ‘Lady Clare’, ‘Sorentina’, ‘Kiebtz’, ‘Verdi’. Jauna šķirne ir nīderlandiešu izveidotā ‘Beyonce’ – labi piemērota cepšanai, ražība līdz 50 t/ ha, selekcijas procesā iegūta izturība pret lakstu puvi.
- Audzējot čipsiem piemērotus kartupeļus Latvijā, jāņem vērā, ka esam ziemeļu zeme, un ne vienmēr audzēšanai būs ir piemērotas Vācijā vai Nīderlandē populāras šķirnes. Ražības ziņā visas čipsu kartupeļu šķirnes ir ar mazāku potenciālu nekā galda kartupeļu šķirnes.
