16 °C
Šā gada sākums piena ražotājiem atnesa negaidītu pavērsienu – svaigpiena iepirkuma cenas kritumu par desmit vai pat vairāk centiem, kas liek atcerēties krīzes laiku pirms aptuveni 15 gadiem. Piena ražotājiem, pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem un ekspertiem jautājām, kādai šajā situācijā būtu jābūt vispareizākajai rīcībai.
Agris Ludriksons,
LPKS "Piena loģistika" valdes priekšsēdētājs:
Piena iepirkuma cenu samazinājums ir globāls notikums, kas visvairāk ietekmē valstis ar vislielāko piena eksporta īpatsvaru. Arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā ir līdzīga situācija ar straujo piena iepirkuma cenas samazinājumu. Tas ir izskaidrojams ar pirktspējas samazinājumu vietējos tirgos un citviet pasaulē, kā arī ar globālu piena izejvielu pieprasījuma mazināšanos no dažām valstīm, kuras ir mainījušas savu iepirkuma stratēģiju vai slēgušas tirgu uz brīdi un vairs neiepērk piena izejvielas produktu ražošanai.
Pirktspēja mazinās lielā sadārdzinājuma ietekmē. Cilvēki komplektē savu iepirkuma grozu citādāk. Šobrīd esam ekonomikas lejupslīdes posmā. Samazinājums veidojas no krituma biržas cenās, un tas notiks visiem, tikai citiem ātrāk, citiem lēnāk.
Kooperatīviem šajā gadījumā jāskatās vidējās piena iepirkuma cenas ilgākā – 6 vai 12 mēnešu periodā. Piemēram, brīdī, kad mūsu kooperatīva biedri Latvijā saņēma 53 centus/l, individuālās saimniecības saņēma vidēji 49 centus/l. Šobrīd pie biržas cenu krituma kooperatīvu biedri saņem aptuveni 40 centus/l, nedaudz vairāk saņem atsevišķas individuālās saimniecības, tomēr drīz cenas izlīdzināsies tuvāk biržas cenai. Patlaban esam starpperiodā.
Šādā situācijā jau esam bijuši, un pieredze rāda, ka kooperatīvam cena krītas ātrāk, jo tā ir ciešāk saistīta ar biržas cenu, un jāņem vērā, ka pie tirgus stabilizācijas šī cena arī ātrāk palielinās.
Diemžēl Latvijas zemnieki atkal ir ierindojušies ar viszemākajām piena iepirkuma cenām Eiropas Savienībā.
Ja skatāmies kopējo situāciju, tas ir virs globālās vidējās cenas, tomēr Eiropas tabulā esam pašā beigu galā.
Ja salīdzinām 2022. gada novembri, tad Eiropas vidējā cena bija 57 centi, Latvijā 49 centi, Igaunijā 53, Lietuvā 54 centi. Varam secināt, ka mums vēl ir daudz darba, lai kopējā sadarbības rezultātā mēs varētu panākt tirgus stabilizāciju Latvijā un ciešāku sasaisti ar Baltijas un Eiropas piena tirgu.
Šobrīd mēs esam turpat, kur bijām 2020. gada decembrī, tikai situācija veidojas grūtāka, jo visas izmaksas piena ražotājiem pieaugušas divreiz un atsevišķās pozīcijās pat trīs reizes. Šobrīd vienu litru piena nevar iegūt tik lēti, kā to varēja 2019. vai 2020. gadā. Tas nozīmē, ka piena nozarei priekšā ir nestabils un izaicinošs periods, un noteikti vieglāk to pārvarēt, sadarbojoties un kopīgi raugoties pēc nozares stabilitātes.
Šobrīd strādājam pie tā, lai gūtu lielāku skaidrību un veidotu rīcības plānu, kas palīdzētu kooperatīva biedriem un citiem Latvijas zemniekiem situāciju stabilizēt un spēt attīstīties.
