Overcast 16 °C
C. 19.09
Muntis, Verners
SEKO MUMS
Reklāma
 Piena nozari gaida nestabils un izaicinošs periods, kuru vieglāk pārvarēt, saimniekiem un pārstrādei sadarbojoties.
Piena nozari gaida nestabils un izaicinošs periods, kuru vieglāk pārvarēt, saimniekiem un pārstrādei sadarbojoties.
Foto: Anda Krauze / Latvijas Mediji

Šā gada sākums piena ražotājiem atnesa negaidītu pavērsienu – svaigpiena iepirkuma cenas kritumu par desmit vai pat vairāk centiem, kas liek atcerēties krīzes laiku pirms aptuveni 15 gadiem. Piena ražotājiem, pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem un ekspertiem jautājām, kādai šajā situācijā būtu jābūt vispareizākajai rīcībai.

Reklāma

Agris Ludriksons,

LPKS "Piena loģistika" valdes priekšsēdētājs:

Agris Ludriksons.

Piena iepirkuma cenu samazinājums ir globāls notikums, kas visvairāk ietekmē valstis ar vislielāko piena eksporta īpatsvaru. Arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā ir līdzīga situācija ar straujo piena iepirkuma cenas samazinājumu. Tas ir izskaidrojams ar pirktspējas samazinājumu vietējos tirgos un citviet pasaulē, kā arī ar globālu piena izejvielu pieprasījuma mazināšanos no dažām valstīm, kuras ir mainījušas savu iepirkuma stratēģiju vai slēgušas tirgu uz brīdi un vairs neiepērk piena izejvielas produktu ražošanai.

Pirktspēja mazinās lielā sadārdzinājuma ietekmē. Cilvēki komplektē savu iepirkuma grozu citādāk. Šobrīd esam ekonomikas lejupslīdes posmā. Samazinājums veidojas no krituma biržas cenās, un tas notiks visiem, tikai citiem ātrāk, citiem lēnāk.

Kooperatīviem šajā gadījumā jāskatās vidējās piena iepirkuma cenas ilgākā – 6 vai 12 mēnešu periodā. Piemēram, brīdī, kad mūsu kooperatīva biedri Latvijā saņēma 53 centus/l, individuālās saimniecības saņēma vidēji 49 centus/l. Šobrīd pie biržas cenu krituma kooperatīvu biedri saņem aptuveni 40 centus/l, nedaudz vairāk saņem atsevišķas individuālās saimniecības, tomēr drīz cenas izlīdzināsies tuvāk biržas cenai. Patlaban esam starpperiodā.

Šādā situācijā jau esam bijuši, un pieredze rāda, ka kooperatīvam cena krītas ātrāk, jo tā ir ciešāk saistīta ar biržas cenu, un jāņem vērā, ka pie tirgus stabilizācijas šī cena arī ātrāk palielinās.

Diemžēl Latvijas zemnieki atkal ir ierindojušies ar viszemākajām piena iepirkuma cenām Eiropas Savienībā.

 Ja skatāmies kopējo situāciju, tas ir virs globālās vidējās cenas, tomēr Eiropas tabulā esam pašā beigu galā. 

Ja salīdzinām 2022. gada novembri, tad Eiropas vidējā cena bija 57 centi, Latvijā 49 centi, Igaunijā 53, Lietuvā 54 centi. Varam secināt, ka mums vēl ir daudz darba, lai kopējā sadarbības rezultātā mēs varētu panākt tirgus stabilizāciju Latvijā un ciešāku sasaisti ar Baltijas un Eiropas piena tirgu.

Šobrīd mēs esam turpat, kur bijām 2020. gada decembrī, tikai situācija veidojas grūtāka, jo visas izmaksas piena ražotājiem pieaugušas divreiz un atsevišķās pozīcijās pat trīs reizes. Šobrīd vienu litru piena nevar iegūt tik lēti, kā to varēja 2019. vai 2020. gadā. Tas nozīmē, ka piena nozarei priekšā ir nestabils un izaicinošs periods, un noteikti vieglāk to pārvarēt, sadarbojoties un kopīgi raugoties pēc nozares stabilitātes. 

Šobrīd strādājam pie tā, lai gūtu lielāku skaidrību un veidotu rīcības plānu, kas palīdzētu kooperatīva biedriem un citiem Latvijas zemniekiem situāciju stabilizēt un spēt attīstīties.

Reklāma
Reklāma

Zigmārs Ķikāns,

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors:

Zigmārs Ķikāns.

Pašlaik situācija piena tirgū liecina par normālām cenu svārstībām, un piena iepirkuma cena joprojām ir salīdzinoši augsta, ja salīdzina ar vēsturiskām piena iepirkuma cenām. Saskaņā ar rīcībā esošo piena iepircēju informāciju par janvāra pirmo dekādi un salīdzinājumā ar decembra 2. dekādi valstī vidēji piena iepirkuma cena samazinājusies par 4,6% – no 0,487 eiro līdz 0,465 eiro par litru piena.

2022. gada laikā piena iepirkuma cenas sasniedza pēdējo 12 gadu augstāko piena iepirkuma cenu līmeni. Līdz 2022. gadam valsts vidējā piena iepirkuma cena nekad nepārsniedza 0,35 eiro par piena litru, bet 2022. gadā piena iepirkuma cena pārsniedz pat 0,49 eiro par litru.

Piena iepirkuma cenas palielinājumu 2022. gadā izraisīja galvenokārt Krievijas kara Ukrainā radītie tirgus satricinājumi, inflācijas spiediens, kā arī to ietekmēja svaigpiena ražošanas apjoma samazinājums vidēji ES un pasaules galvenajos piena ražošanas reģionos. 

Savukārt 2022. gada otrajā pusē ir vērojams svaigpiena ražošanas un iepirkuma apjoma palielinājums ES, turpretī samazinājās tirgus pieprasījums un ES piena produktu eksports, kas secīgi radīja piena pulvera un sviesta ražotāju cenu samazināšanos un atsauksies arī uz piena iepirkuma cenām. Jau novembrī būtisks piena iepirkuma cenu samazinājums ES bija tā sauktajā spot tirgū jeb pārpalikuma piena tirgū, kas ietekmē piena iepirkumu cenu attīstību arī Latvijā.

Latvijā svaigpienu ražojam būtiski vairāk, nekā spējam patērēt, pašnodrošinājuma līmenis pārsniedz 135%, un nozares izaugsme ir atkarīga no eksporta iespējām. 

Minētie apstākļi un tas, ka, iespējams, reti tiek slēgti ilgtermiņa pārdošanas līgumi ar stabiliem pārdošanas nosacījumiem, noved pie lielākām piena iepirkuma cenu svārstībām. Kopsakarā ar iepirkuma cenas izmaiņām jāvērtē arī ražošanas resursu cenas izmaiņas. Būtiskākas par cenas izmaiņas tendencēm ir saimniecību kopējo ieņēmumu izmaiņu tendence. 

Lopkopības saimniecībās lielāko daļu izmaksu sastāda izmaksas par lopbarību. Un, ja 2022. gada maijā lopbarības kviešu iepirkuma cena Latvijā palielinājās par 107%, sasniedzot 380 eiro par tonnu, tad šāgada janvārī lopbarības kviešu iepirkuma cena ir par 27% augstāka nekā 2021. gada janvārī. Tādēļ, ja, samazinoties iepirkumu cenām, vienlaikus samazinās arī resursu cena, ienākumu izmaiņas ir mazākas.

Saistībā ar cenu izmaiņām jāņem vērā arī tas, ka Latvijā darbojas dažādi piena iepircēji un piena iepirkuma cena starp dažādām piena pircēju kategorijām atšķiras. 

Reklāma
Reklāma

Piemēram, ir vērojams, ka krasākas piena iepirkuma cenas izmaiņas ir tiem piena pircēju uzņēmumiem, kuri nav piena pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi – šiem piena pircējiem raksturīga augstāka piena iepirkuma cena laikposmā, kad piena iepirkuma cenai ir tendence augt, savukārt straujāks kritums un zemāka piena iepirkuma cena laikposmā, kad cena samazinās.

Tāpat piena tirgū ir raksturīga cikliska piena iepirkuma cenas attīstība, un periodos, kad aug piena ražošanas un iepirkuma apjoms, piena iepirkuma cenai ir tendence samazināties, un pretēji. Un, kā jau tika minēts, pašlaik ES ir tendence piena ražošanas apjomam palielināties.

Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka piena iepirkuma cenas izmaiņas un samazinājums patlaban ir normāla tirgus situācija, kurā cenas izmaiņas ir atkarīgas no pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām. 

Situācijās, kad iestājas normāli riski, ir normālas cenas izmaiņas, tad tirgus dalībniekiem, tostarp lauksaimniekiem, pašiem ir jāspēj pārvaldīt šos riskus. Šajā situācijā būtu lietderīgi piena ražotājiem un piena iepircējiem sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par abpusēji izdevīgu ilgtermiņa sadarbību un stabiliem piena pārdošanas nosacījumiem. 

Normāla riska apstākļos no valsts puses ir sniegts atbalsts jau preventīvi, tostarp decembrī piena ražotājiem izmaksāja saistīto ienākumu atbalstu 244 eiro par slaucamo govi, kā arī ir izmaksāts VPM atbalsts 99 eiro un zaļināšanas maksājums 54 eiro par ha lauksaimniecības zemes. 

Minētais atbalsts nodrošina ienākumu stabilitāti piena ražotājiem un uzskatāms par drošības pamatu. Zemkopības ministrija turpinās uzraudzīt piena tirgus attīstības tendences, un valdības iesaiste ir pamatojama vien situācijās, kad tirgus vairs nespēj uzlabot situāciju.

Ilze Bogdanova,

AS "Smiltenes piens " valdes priekšsēdētāja:

Ilze Bogdanova.

AS "Smiltenes piens" ir lielākais vietējais siera ražotājs, kas savu produkciju pārdod Latvijas tirgū. Šobrīd situācija piena nozarē ir ļoti nopietna – lielajam cenu lēcienam 2022. gadā seko dziļš kritums šogad, bet šāds cikliskums atkārtojas ne pirmo reizi. Diemžēl tās ir sekas tam, ka piena ražotāji vēlējās saņemt maksimāli augstāko biržas spot cenu svaigpienam.

Reklāma
Reklāma

Šobrīd Eiropas tirgus tendences ir mainījušās, un jau kopš decembra piena produktu cenas eksporta tirgos krītas, kas savukārt ietekmē arī svaigpiena cenu Latvijā. Šī tendence varētu vēl saglabāties tuvākos trīs mēnešus, un tam noteicošais faktors ir industriālo piena produktu cenas pasaules (eksporta) tirgos.

Mēs patlaban prioritāri domājam par mūsu piena ražotājiem (fermām), ar kuriem  ir gadiem ilga sadarbība, un ikdienā smagi strādājam, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo piena cenu. "Smiltenes piena" sortimentā industriālie produkti veido nelielu daļu no kopējā produktu portfeļa, bet, neraugoties uz to, arī mums eksporta tirgi ieņem nozīmīgu daļu apgrozījuma, tāpēc arī mēs izjūtam šo ietekmi.

Ceram, ka šāda tirgus situācija ilgs ne vairāk kā trīs mēnešus, un vidējai piena cenai būtu jānostabilizējas 40–43 centu robežās par svaigpiena litru. 

Īslaicīgais cenu kritums pasaules tirgos neietekmēs cenas Latvijas veikalos, jo, piemēram, siers, kas tiek tirgots februārī, ir ražots jau novembrī, kad piena cena bija par 30% augstāka.

Jānis Bērtulsons,

AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis:

Jānis Bērtulsons.

Patlaban brūk piena produktu tirgus. Glabātavas ir pārpildītas ar sieru, sviestu un piena pulveri. Mazinās piena produktu pārdošanas daudzumi, toskait Vācijā un Nīderlandē, par 30%. Vienlaikus pieaug piena produktu ražošana un tikpat kā ir apstājies eksports. Mēs redzam lopbarības koncentrāta pārdošanas daudzuma kāpumu ES par 60%, kas saistīts ar augsto piena iepirkuma cenu pērn. 

Sieru Gouda un Edam biržas cena ir nokritusies no 5400–5600 līdz 2700–2800 eiro/t. Latvijā gandrīz divas trešdaļas ražotā svaigpiena pārdodam citās valstīs, tāpēc šābrīža situācijā ieguvēji ir tie saimnieki, kuri noslēguši tiešos piegādes līgumus ar tiem pārstrādes uzņēmumiem, kas produktus ražo vietējam tirgum. Pašreizējais piena produktu tirgus sabrukums norāda uz vairākiem samezglojumiem Latvijā, kuru risināšana mums ļautu mazāk sāpīgi pārciest tirgus satricinājumus. 

Ekonomiski attīstītajās valstīs piena iepirkuma cenu piesaista kādam indeksam, piemēram, pārdoto produktu daudzumam, nevis slēdz līgumu uz vienu mēnesi kā Latvijā. Līdzīgi rīkojas arī Lietuvā, kur iepirkuma cena ir nokritusies līdz 37 centiem. Polijā tā ir vēl zemāka – 27 centi par kilogramu piena.

Ir jābūt godīgiem, jāatzīst, ka pērn situācija ar augsto piena cenu, ko uzdzina sviests un vājpiena pulveris, nebija normāla. Patlaban varam vilkt paralēles ar 2008. gadu, kad piena iepirkuma cena krīzes laikā nokritās no 28 līdz 12 santīmiem. Prognozes rāda, ka cenas kritums vēl turpināsies. Ir cerība uz pieprasījuma kāpumu Ķīnā pēc Jaungada svinībām februārī. Vissvarīgāk patlaban ir necelt paniku.

Kooperatīvs" SCE E-Piim" saviem biedriem Igaunijā un Latvijā varēja atļauties mazināt piena iepirkuma cenu par trīs centiem – no 49 līdz 46 centiem. Iemesls ir mums pašiem piederošie pārstrādes uzņēmumi Igaunijā un Latvijā. Tirgus radītos zaudējumus amortizējam uz negūtās peļņas rēķina. 

Šābrīža tirgus sabrukums rāda, cik ļoti pareizs bija lēmums par savas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību. 

Tajā ražotie produkti – dažādi sieri un pulveris – tirgus cenas svārstībām ir pakļauti mazāk nekā citi piena produkti.

Aldis Zilvers, 

Veselavas pagasta ZS "Caunītes" saimnieks:

Aldis Zilveris.

No kolēģiem zinām, ka piena cenas kritums ir atšķirīgs – sākot no pieciem līdz 20 centiem. Piena ražotāji zina, ka cenas svārstības ir cikliskas. Mums vissmagākais jautājums ir, lai vienlaikus ar piena cenu nekrītas graudu cena. Degvielas cena stabilizējās, elektroenerģijas cena atgriežas normālās sliedēs. Kā rīkoties ienākumu krituma laikā, saimnieki zina – jākoriģē barības devas, jāpārdod jaunlopi, vairāk jābrāķē govis. Mēs patlaban meklējam visizdevīgākos graudu piegādātājus. 

Prognozes ir, ka piena iepirkuma cena stabilizēsies ap 40 centiem. Laikā, kad saņēmām 50 centu, bija jāveido rezerves. Mēs esam kooperatīva "E-Piim" biedri. Kooperatīvam pieder vairākas piena pārstrādes rūpnīcas, tāpēc cena ir stabilāka nekā tiem, kam to nav. 

Mums cena nokritās no 49 līdz 45–46 centiem. Tātad salīdzinoši neliels kritums. Šādu cenu svārstību reizēs izteikti redzamas priekšrocības to piena ražotāju kooperatīvu biedriem, kuriem pieder savas pārstrādes rūpnīcas.

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma