Šāgada 15. janvārī Trikātas pagasta SIA "Vāle-1" valdes priekšsēdētājas amatu pēc 27 gadu darbošanās atstāja Latvijas agronomijas leģenda, daudzas atzinības saņēmusī un kolēģu cienītā Zenta Gulbe, kura profesionālo darbību saimniecībā sāka pirms 40 gadiem.
Viņa ir SIA "Vāle-1" patiesā labuma guvēja, aizvien darbojas uzņēmuma valdē un palīdz kolēģiem ar padomu, bet saimniecības vadība ir nodota tās līdzīpašniecei kolēģei Dacei Birkavai. Intervijā "Agro Topam" Dace Birkava un SIA "Vāle-1" jaunā agronome Silva Magone stāsta par saimniecības uzņēmējdarbības modeli, vērtē kooperācijas priekšrocības un atklāj nākotnes ieceres.
Pastāstiet par saimniecības biznesa modeli.
D. Birkava: SIA "Vāle-1" pēc kolhoza likvidēšanas pirms 30 gadiem ar savām pajām izveidoja cilvēki, kuri to gribēja. Tolaik bija daudz vairāk paju turētāju nekā patlaban, kad pavisam esam 14 līdzīpašnieki. Daudzi savas pajas pārdeva, tās pirka palicēji, uzņēmuma darbinieki. Patlaban tikai viens no līdzīpašniekiem nav uzņēmuma darbinieks. No peļņas maksājam dividendes un veidojam uzkrājumus attīstībai, nauda ir jāiegulda arī izaugsmē, nedrīkst visu nopelnīto iztērēt. Nevar zināt, cik daudz kas maksās, cik būs jātērē vajadzīgo apgrozāmo līdzekļu pirkumiem.
Mums nav aizdevumu, darbojamies ar savu naudu. Vien pašos SIA "Vāle-1" pirmsākumos uzņēmumam bija kredītlīnija un aizdevumi. Bankām patīk saimniecības, kas naudu aizņemas, bet mums pašiem naudas pietiek, neraudam. Mākam taupīt un iekrāt. Aizvadītajā gadā, kad graudu cenas bija zemas, iekrājumi palīdzēja.
Esam vieni no KS "VAKS" dibinātājiem un aizvien cieši sadarbojamies ar savu kooperatīvu, esam tam uzticīgi. Sadarbība dod mums drošību, stabilitāti, pašiem nav jāmeklē tirgus. Mazais ražotājs arī nevar nodrošināt tik lielu daudzumu, lai par izaudzēto ražu saņemtu visizdevīgāko cenu. Lielais ražotājs ar savu kūlumu, iespējams, pats var kuģi piekraut. Mēs to nevaram. Un tirgus meklēšana arī nav viegla. Ir jāseko līdzi cenām, jāvērtē procesi biržā un jāmāk atrast pareizais brīdis pārdošanai. VAKS dod iespēju pārdot ražu arī par agrāk fiksētu cenu. Mēs daļai ražas šādu iespēju izmantojam. Tā ir liela laimes spēle – vai ir trāpīta laba cena vai jāpārdod ne par to labāko cenu. Salīdzinājumā ar gadu agrāk aizvadītajā sezonā graudu cenas būtiski kritās.
Piedalāmies VAKS rīkotajās mācībās, lauka dienās un semināros. Apgrozāmos līdzekļus pērkam galvenokārt no kooperatīva. Daudzi pārdevēji piedāvā minerālmēslus, tomēr kooperatīvs ir jāatbalsta tāpēc, ka tas darbojas mūsu labā un mēs darbojamies kooperatīva mērķu sasniegšanai. Ražu arī pārdodam VAKS. No dalības kooperatīvā ir daudz ieguvumu!
Mums ir arī piena ferma ar 70 slaucamajām gotiņām, kuras gan ir jātur piesietas. Mazajā novietnē nav citas iespējas. Un ar piena ražošanu ir līdzīgi kā ar graudiem – ir bijuši dažādi piedāvājumi par izdevīgāku cenu, tomēr esam palikuši uzticīgi AS "Smiltenes piens". Agrāk bijām kooperatīva "Trikāta KS" biedri. Pēc šā kooperatīva bankrota milzīgu naudas summu nezaudējām.
Piensaimniecībā ļoti liela problēma ir mazā vecā ferma, kur ir daudz roku darba. Lai attīstītu piensaimniecību, ir jādomā par jaunas fermas būvniecību. Mēs, visticamāk, nebūvēsim, nepaplašināsim šo nozari. Darbosimies ar to govju daudzumu, kas mums patlaban ir. Fermā darbojas zinoši un apzinīgi darbinieki. Tik ilgi, kamēr viņi varēs un gribēs strādāt, darbosimies.
Lielā roku darba īpatsvara dēļ i