Visvairāk salā cietuši ziemas rapšu sējumi Vidzemē un Latgalē. Tur izsaluši 90 procenti šo kultūraugu platību.

Savukārt graudaugi Zemgalē un Kurzemē pārziemoja labi. Abos iepriekš nosauktajos vēsturiskajos novados veģetācija sākās agrāk un patlaban lielākajā daļā saimniecību augi jau pabaroti ar mēslojumu.

LPKS "LATRAPS" valdes loceklis Ģirts Ozols teic, ka kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus tāpēc, ka sējumus agrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. Ģ. Ozols vērš uzmanību, ka situācija ir laba, tomēr nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, tomēr ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. 

Atsevišķās vietās pārziemoja gandrīz visi rapšu sējumi, bet dažās saimniecībās līdz pat 50% no rapšu platībām iznīka un būs jāpārsēj. 

Ģ. Ozols vērtē, ka kopumā situācija nav kritiska – Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15–20%. Viņš arī piebilst, ka būtiskus postījumus ziemājiem Latvijas rietumu daļā nodarījis ne tikai sals, bet arī meža dzīvnieki, visvairāk brieži, kuri ne tikai barojas ar iesētajiem augiem, bet arī izbradā sējumus un sniega segu. Savvaļas dzīvnieku radītā ietekme visvairāk jūtama Kurzemē.

Mazāk optimistiska ir LPKS "VAKS" komercdirektore Zinta Jansone. Pēc lauku apsekošanas Vidzemē un Latgalē secināts, ka 90% rapšu platību būs jāpārsēj. "Labība arī ir cietusi, īpaši piejūras reģionā, Gulbenē, Alūksnē un Valkā. Cietuši ir ziemas mieži un ziemas kvieši. Cietušo sējumu īpatsvars ir no 25 līdz 35 procentiem," teic Z. Jansone.

Vērtēs apdrošināšanas svarīgumu

Daces Birkavas vadītajā Trikātas pagasta SIA "Vāle-1" ziemas rapši izsala visi – vairāk nekā 200 hektāru platībā. Uzņēmumā teic, ka rapši neizturēja pavasara kailsalu, kas Trikātas pusē koda aptuveni nedēļu. Uz ziemas kviešiem un rudziem nedaudz ir pelējums, tomēr veģetāciju šie kultūraugi turpinās. "Vērtējam, ko sēt vietā – vasaras rapšus vai vasaras kviešus. Vienalga, ko izvēlēsimies, raža noteikti nekompensēs agrāk veikto naudas ieguldījumu. Jā, minerālmēslu cena ir stabilizējusies, atgriezusies pieņemamā līmenī, tomēr ir ļoti liela neziņa par graudu un rapšu cenām rudenī. Apšaubām, vai gada beigās būsim pelnošs uzņēmums," teic D. Birkava. SIA "Vāle-1" ik gadu, arī šajā sezonā, drošībai tālredzīgi glabā iepriekšējā gada vasarāju sēklu. Šajā pavasarī rezerve būs jāizmanto. D. Birkava stāsta, ka saimniecība sējumus pēdējos trīs četrus gadus neapdrošināja. "Iespējams, turpmāk sāksim tos apdrošināt tāpēc, ka ziemas ir kļuvušas ļoti neparedzamas," tā SIA "Vāle-1" vadītāja.

Visus ziemas rapšu sējumus 55 hektāros pārsēs arī ZS "Zēmeles", kur rudenī sēja šķirni ‘Keltor’. 

Saimniece Aiva Švēde atceras, ka janvārī divas dienas bija -24 grādu kailsals, tad arī rapšu sējumi, visticamāk, izsala. A. Švēde neatceras nevienu gadu, kad šī kultūra nebūtu pārziemojusi. Pērn sausajā vasarā "Zēmelēs" ziemas rapšu vidējā ražība bija trīs tonnas no hektāra, gandrīz tāda pati kā normālos gados, kad tā ir aptuveni pustonnu lielāka. Uz jautājumu par sējumu apdrošināšanu saimniece saka: "Neapdrošinām sējumus šā pakalpojuma dārdzības dēļ. Ej nu izvēlies no visiem apdrošināšanas veidiem! Kas uzminēs, kurš būs īstais? Pārziemošanas risku apdrošināšana ir ļoti dārga. Izveidot līdzvērtīgu uzkrājumu ir tas pats, ko var samaksāt apdrošinātājam. Apdrošināšanas gadījumi ik gadu neiestājas. Man līdz šim nebija pieredzes ar rapšu nosalšanu." ZS "Zēmeles" audzē arī ziemas kviešus un šajā sezonā pirmo reizi ziemas miežus. Izdzīvojuši ir gan kvieši, gan arī mieži.

Ģ. Ozols teic, ka, ņemot vērā aizvadītā gada izaicinājumus, zemniekiem situācija jaunās sezonas priekšvakarā nav vienkārša. 

"Dabas apstākļu ziņā mums ir nepieciešams viens labs gads! Tomēr patlaban pāragri izdarīt secinājumus par ražu – priekšā vēl pavasara salnas, kas var ietekmēt sējumus pat maijā, 

tāpat svarīgs ir arī nokrišņu daudzums pavasarī. Zemniekiem jāatceras, ka savus sējumus ir vērts apdrošināt pret dažādiem dabas apstākļu radītiem riskiem," spriež Ģ. Ozols.

Sertificētā sēkla kļuvusi dārgāka

LPKS "VAKS" komercdirektore Zinta Jansone teic, ka graudaugu sēklu rapšu sējumu pārsēšanai pietikšot. "VAKS" piedāvā sertificētu sēklu, kurai var izsekot izcelsmi, tomēr vērojams arī, ka notiek graudu pārdošana no vienas saimniecības citai ar mērķi graudus izmantot sējai. "Šādi darījumi pircējiem ir riskanti tāpēc, ka graudiem var būt neatļauto nezāļu un pat karantīnas augu piemaisījumi. Pircējam nebūs kam sūdzēties un jārēķinās ar papildu naudas izdevumiem," uzsver Z. Jansone.

Pērn sliktie dabas apstākļi kulšanas laikā, lielais sārņaugu daudzums sēklu laukos ļāva sēklu audzētājiem sertificēt mazāk graudaugu sēklu, nekā ierasts. Iepriekš nosauktā iemesla dēļ kāpusi arī graudaugu sēklas cena. "Patlaban redzam ažiotāžu ar auzu sēklu, kuru pērn labā pieprasījuma dēļ, ko radīja neraža, pārdevām Skandināvijas valstīs, bet patlaban pēc saimnieku pieprasījuma atpērkam par vēl augstāku cenu," tā Z. Jansone.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.