Ņemot vērā, ka enerģētikas nozare ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas ģeopolitisko notikumu iespaidā, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis noteikumus, kas paredz kārtību, kā valstī tiek organizēta elektroenerģijas un dabasgāzes apgāde enerģētiskās krīzes laikā. Līdz šim spēkā bija pirms 12 gadiem pieņemtie noteikumi.

Reklāma

Par krīzes izsludināšanu valstī atbildēs MK, pamatojoties uz Valsts enerģētiskās krīzes centra (VEKC), kas izvērtē pārvades sistēmas operatora saņemto informāciju par situāciju enerģijas apgādes jomā, ierosinājumu. VEKC vadītājs būs klimata un enerģētikas ministrs. "Enerģētiskās krīzes situācija var rasties gan ārējas ietekmes rezultātā, piemēram, vētras radīto postījumu dēļ valsts mērogā, gan tehnoloģisku traucējumu gadījumā Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades elektrolīniju darbībā. 

Šādos gadījumos būtiski ir nodrošināt elektroapgādes sistēmas stabilitāti, ko var īstenot, samazinot Latvijas kopējo elektroenerģijas patēriņu, kā arī nodrošinot atbilstošu elektroenerģijas ražošanas apjomu valstī.

Patērētāju – mājsaimniecību lietotāju, uzņēmēju, ražotāju – loma ārkārtas situācijas pārvarēšanā ir būtiska, tāpēc arī esam atjaunojuši kārtību, kādā organizēt enerģijas piegādi valstī, lai mazinātu mūsu neērtības izaicinājumu pilnā situācijā un skaidri apzinoties katra indivīda lomu," skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Elektroenerģija krīzes situācijā

Iespēju robežās elektroenerģijas patēriņš tiks samazināts kontrolētā veidā, pārtraucot elektroenerģijas piegādi patērētājiem rotācijas kārtībā (līdz trīs stundām) un pēc noteiktā laika pieslēdzot atpakaļ noteiktu skaitu elektrolīniju. Atbilstoši noteikumiem atslēgšanas procesu organizēs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST). 

Pārvades operatoram ir tiesības tiešā veidā vai ar sadales sistēmas operatoru starpniecību veikt elektroenerģijas piegādes atslēgšanu. 

Par elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem lietotājiem informācija tiks izplatīta dažādos veidos, tostarp ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību (laikraksti, portāli u. c.). AST sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) ne retāk kā reizi trīs gados līdz attiecīgā gada 1. aprīlim sagatavos un atjaunos Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu un augstas prioritātes nozīmīgo elektroenerģijas tīkla lietotāju sarakstu.

VEKC lems par to, vai minētajā sarakstā ietvertajiem lietotājiem enerģētiskās krīzes gadījumā elektroenerģijas piegādi uz laiku pārtraukt vai turpināt nodrošināt. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka kritiskākajos brīžos elektrosistēmas stabilizēšana notiks automātiski un šādos gadījumos atslēgts var tikt jebkurš elektroenerģijas lietotājs. 

Tādējādi atbilstoši noteikumiem sarakstā minētajiem lietotājiem ir pienākums pastāvīgi nodrošināt sev individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju, piemēram, stacionāro ģeneratoru.

Apgāde ar dabasgāzi krīzē

Noteikumos kopumā ir noteiktas sešas dabasgāzes lietotāju grupas. Valsts enerģētiskai krīzes laikā pirmajai grupai (nodrošināmajiem lietotājiem) dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots vai pārtraukts. Pirmās grupas lietotāji ir mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli u. c. noteikumos minētie lietotāji. Otrajā grupā ir iekļautas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes. Trešajā un piektajā grupā iekļauti energoapgādes komersanti atkarībā no to gāzes patēriņa apjoma. Ceturtajā grupā – tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti, ņemot vērā to nozīmi tautsaimniecībā, alternatīvā kurināmā izmantošanas iespējas, kā arī seku smagumu, kas iestātos, ierobežojot vai pārtraucot dabasgāzes piegādi šiem lietotājiem. Ceturtās grupas lietotāju sarakstu veidos Ekonomikas ministrija. 

Dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vai dabasgāzes patēriņa ierobežojumus (%, kWh un m3 dienā) noteiks KEM un apstiprinās MK,

pamatojoties gan uz pārvades un sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju atkarībā no aktuālās krīzes situācijas, gan iespējamām sekām. Informāciju par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem vai dabasgāzes piegādes pārtraukšanu lietotāji (izņemot pirmo grupu) saņems īsziņas vai elektroniskā pasta veidā. MK noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.