Par to, kā klājas mūsu ziemeļu kaimiņu augļkopjiem, zinām maz. Varbūt arī no viņiem varam kaut ko mācīties, vismaz salīdzināt, kā abās valstīs attīstās augļkopības nozare. Varbūt mēs augļus un ogas protam izaudzēt labāk nekā igauņi.
Divās dienās iegūt pamatīgu priekšstatu par Igaunijas augļkopības nozari nebija iespējams, jo apskatījām saimniecības tikai Tartu un Vīlandes apkārtnē. Arī Igaunijā, līdzīgi kā Lietuvā, bija dārzkopības trests un vairāk nekā desmit augļkopībā specializējušās lielsaimniecības. Vienu, kas pēc zemes reformas savu darbības virzienu saglabājusi, redzējām netālu no Tartu.
'Latvijas Dzeltenā Olplūme' Igaunijas augļudārzos
Brauciena galvenais mērķis bija iegūt priekšstatu par plūmju audzēšanas īpatnībām Igaunijā – šķirņu sastāvu, audzēšanas tehnoloģijām, kā arī tirgus pieprasījumu, lielāko uzmanību pievēršot šķirnei 'Liivi Kollane Munaploom' ('Latvijas Dzeltenā Olplūme'), tās kloniem un audzēšanai.
Igaunijā 'Dzeltenā Olplūme' vairāk vai mazāk bija katrā plūmju stādījumā, bet tās koku veselība un ražība, kā arī augļu kvalitāte bija atkarīga no augšanas apstākļiem. Plūmju stādījumus redzējām Polli dārzkopības pētījumu centrā, Tartu universitātes Rohu eksperimentālajā stacijā un komercdārzā Vasulā. Saimniecību izvēlē un arī visā brauciena laikā mums daudz palīdzēja Polli dārzkopības pētījumu centra pieredzējušais un zinošais pētnieks Toivo Univers.
Igaunijā tāpat kā Latvijā 'Dzelteno Olplūmi' audzē uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem, to nepavairo ar sakņu atvasēm, kā to audzēja pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Patsakņu kokiem sakņu sistēma attīstās galvenokārt augsnes virsējā kārtā un ir plaša, sīki sazarota. Kaukāza plūmju sēklaudžu saknes ir daudz spēcīgākas un izplatās ne tikai augsnes virsējos slāņos, bet arī dziļāk. Tiem jānodrošina mitrums, barība un aerācija arī augsnes dziļākos slāņos, un tām sevišķi nepatīk blīva, ūdeni necaurlaidīga apakškārta.