14 °C
17. janvārī saimniecībā "Mārupes siltumnīcas" svinīgi tika atklāta jauna siltumnīca salātu audzēšanai. Tā ir unikāla, Baltijā vismodernākā. Siltumnīcas platība ir 7000 m2, tā ir uzbūvēta gandrīz 30 gadu vecas bijušās gurķu siltumnīcas vietā.
Siltumnīca segta ar īpašu stiklu
Jaunā siltumnīca ir ar 6 metru augstām kolonnām (jumta kore ir vēl augstāka) un segta ar speciālo stiklu, kas satur maz dzelzs. Tas ir svarīgi, jo siltumnīca ir paredzēta tieši salātu audzēšanai, tostarp šķirnēm ar sarkanām lapām. Kā zināms, parasti stikls faktiski nelaiž cauri saules ultravioleto gaismu, bet bez tās neveidojas sarkanās krāsvielas – antociāni. Tādos gadījumos arī ģenētiski sarkanlapu šķirnes veidojas zaļas – šāda pieredze Latvijā jau ir bijusi pērnā gadsimta beigās.
Stikls, kas satur maz dzelzs, laiž cauri vairāk ultravioletās gaismas, tāpēc pat ziemā, kad dabīgās gaismas Latvijā ir ļoti maz, jaunajā siltumnīcā izdodas izaudzēt salātus ar dažādu lapu krāsu.
Pašlaik tiek audzētas divas šķirnes ar zaļām lapām un viena ar sarkanām. Svarīgi, ka visas trīs šķirnes pieder Salanowa šķirņu grupai, ko pirms teju 20 gadiem radīja Nīderlandes selekcijas firma "Rijk Zwaan". Šīs šķirņu grupas salātus atšķir ļoti īsi posmi starp lapām un zems kacens. Ar vienu naža griezienu lapu rozete izirst atsevišķās lapās ar ļoti mazu griezuma vietu. Tādējādi salāti nesulojas, nevīst un to garša ir vairāk izteikta. Interesanti, ka katrai salātu šķirnei ir savas garšas nianses.
Katrā podiņā aug divas zaļās vai divas zaļās un viena sarkanā šķirne, tāpēc sanāk ļoti interesanta garšu buķete. Šādi vairāku šķirņu salāti aug vienā no četrām līnijām, vēl trīs pašlaik ir atvēlētas Batāvijas tipa lapu salātiem.
Siltumnīcas stiklam piemīt arī gaismas izkliedspēja (tas ir tā sauktais difūzais stikls).
Tas ir svarīgi, jo vasarā gaismas ir daudz un tā spēj izraisīt lapu malas iedegu uz atsevišķām lapām, bet ar to pietiek, lai zaudētu visa poda kvalitāti.
Dubultais ekrāns augu aizsardzībai
Lai aizsargātu salātus no pārliekas gaismas, karstuma vasarā un aukstuma ziemā, siltumnīca ir aprīkota ar dubulto ekrānu. Viens no tiem, zemākais, ir ēnošanas, bet virs tā atrodas siltuma taupīšanas ekrāns. Katru no tiem var atvilkt un savilkt atsevišķi – tas dod papildu instrumentu agronomam mikroklimata vadīšanā.
Kaut gan zem diviem atvilktiem ekrāniem gaisa mitrums dabiski pieaug, atsevišķos periodos salātiem ar to var nepietikt, tāpēc siltumnīca ir aprīkota ar gaisa mitrināšanas sistēmu – tā saukto miglas iekārtu.
Kūdras podi bez plastmasas
Līdz šim salātu platība modernajās siltumnīcās visā Baltijā bija ap 6 ha, un visur salātus audzē sietveida plastmasas podos kūdras substrātā. Protams, podi ir lietojami tikai vienu reizi, un, kaut gan tie ir ļoti plāni, rodas zināms vides piesārņojums ar plastmasu. Jaunā siltumnīca izceļas ar to, ka salātus audzē kūdras podos bez plastmasas izmantošanas, tātad samazinās vides piesārņojums. Speciālā firmas "Ellepot" mašīna piepilda putuplasta kastes ar kūdru papīra apvalkos (lai vēlāk kūdra neizbirst un nepiesārņo laistīšanas sistēmu), pēc tam vakuuma sējmašīnas iesēj salātus pa vienai sēklai katrā podā. Katrai šķirnei ir sava sējmašīna. Apsētas kasetes uz divām dienām tiek ievietotas diedzēšanas kamerā, līdz parādās asni. Tad kasetes ar podiem pārvieto dēstu audzēšanas nodalījumā, kur tie pavada 14 dienas līdz pārstādīšanai.
Pēc siltumnīcu kompleksa vadītājas Marutas Kravales vārdiem, protams, nevar gaidīt, ka sadīgs pilnīgi visas sēklas – apmēram 5% no katras šķirnes var nesadīgt. Podiņus ar nesadīgušām sēklām izbrāķē, pārstādot dēstus uz līnijas.
Barības plēves tehnoloģija
Pavisam siltumnīcā ir četras NFT līnijas. Burtu salikums NFT nozīme barības plēves tehnoloģiju (Nutrient Film Technique), proti, barības šķīdums tiek padots ļoti nelielā daudzumā tā, lai renes dibenā veidotos vien dažus milimetrus bieza ūdens plēve, no kuras saknes ņem ūdeni un barības elementus. Šo tehnoloģiju izmanto arī citi salātu audzētāji modernajās siltumnīcās Baltijā. Tā ir ļoti efektīva tieši no resursu izmantošanas viedokļa, jo nodrošina minimālu ūdens patēriņu salīdzinājumā ar citām tehnoloģijām. Arī siltuma patēriņš ir mazāks, jo saknes atrodas tikpat siltā vidē kā viss siltumnīcas gaiss. Dienā siltumnīcā tiek uzturēti 21 oC, naktī 18 oC, tas nodrošina strauju augšanu un novērš problēmas ar barības elementu uzņemšanos.
Sākumā renes atrodas cieši cita pie citas. Salātiem augot, tās lēnām pārvietojas uz siltumnīcas pretējo galu un savā starpā attālinās, tāpēc augiem vienmēr pietiek vietas un gaismas. Visi roku darbi notiek abos siltumnīcas galos – vienā galā stāda, otrā vāc ražu.
LED apgaismojums
Vēl viena atšķirība no citām salātu saimniecībām Baltijā ir LED apgaismojums.
Siltumnīca ir aprīkota ar firmas "HORTILUX Schreder" LED lampām ar speciāli salātu audzēšanai piemērotu gaismas spektru. Cilvēku acīm tas šķiet balts ar sarkanas un gaiši zilas krāsas notīm, toties fotokamera to uztver kā sarkanu. Augu labsajūtas un enerģijas ekonomijas nodrošināšanai šīs lampas ir papildus aprīkotas ar dimmēšanas iespēju. Apmākušā laikā tās spīd ar jaudu 202 µmol/m2/sec, bet atkarībā no saules gaismas intensitātes lampu gaismu var samazināt (pavisam ir 10 pakāpes). Lampas deg 18 stundu diennaktī, lai nodrošinātu iespējami straujāku salātu augšanu.
Pirmie salāti tika iesēti 4. decembrī, bet pirmā raža novākta un nosūtīta uz veikaliem jau 16. janvārī. Salātus sēj un vāc katru darba dienu – no četrām līnijām ir iespējams novākt 5600 salātu podu dienā.
Siltumnīca prasīja lielas investīcijas
Siltumnīcas svīnīgajā atklāšanā piedalījās zemkopības ministrs Armands Krauze un ZM parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji, partneri no SEB bankas, Mārupes novada domes pārstāvji un kolēģi no siltumnīcu saimniecībām. Pēc SIA "Mārupes siltumnīcas" valdes locekles un līdzīpašnieces Kristīnes Brunovskas vārdiem, 7000 m2 liela siltumnīca ar visu aprīkojumu izmaksāja 3,8 milj. eiro, no kuriem 3,1 milj. eiro bija Swedbank aizdevums un 0,7 milj. eiro pašu līdzekļi. Projekts tika Zemkopības ministrijas (ZM) un LAD atbalstīts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem.
Pēc "Mārupes siltumnīcu" vadītājas Marutas Kravales vārdiem, pats galvenais ikviena projekta realizācijā ir cilvēki, kuri to īsteno, – gan sadarbība ar valsts institūcijām, bankām un būvniekiem, gan cilvēki, kuri veido kolektīvu, audzē ražu un visbeidzot nodrošina arī aizdevuma atmaksu. Lielu atspaidu deva ZM piešķirtais speciālais atbalsts siltumnīcām, protams, ļoti lielu lomu spēlē arī iespēja piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Diemžēl modernās siltumnīcas ir tik ļoti dārgas, ka ar projektu līdzekļiem nav iespējams realizēt vairāk par vienu projektu plānošanas periodā. Tas ļoti aizkavē siltumnīcu modernizāciju visā Latvijā.
