13.3 °C
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un mežu zemes patlaban piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.
"Latio" skaidro, ka augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās.
Tāpat augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ pārdotas iepriekšējos gados un jauni īpašnieki tām tik drīz netiks meklēti.
Savukārt meža īpašumu segmentu ietekmējuši notikumi Eiropā un kritums pieprasījumā pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem, norāda kompānijā.
"Lauku īpašumu tirgus indeksa" dati par šī gada trešo ceturksni liecina, ka
kopējais darījumu skaits par LIZ un meža īpašumiem sasniedzis samazinājies par 31%, jeb līdz 1457.
Tostarp kopumā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm gada laikā krities par 22%. Šī gada trīs ceturkšņos reģistrēti 1715 darījumi, tostarp 58 noslēgti septembrī.
"Latio" pārstāvji gan piebilst, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā datu reģistrācijas nobīdi Zemesgrāmatā, tomēr, salīdzinot LIZ darījumu skaitu šī gada septembrī ar pērnā gada septembri, kritums ir par vairāk nekā 70%. Pērn septembrī visvairāk darījumu ar lauksaimniecības zemēm notikuši Rēzeknes novadā, kā arī Ludzas, Krāslavas, Valmieras, Bauskas, Augšdaugavas un Madonas novados, bet šogad pieprasījums pēc LIZ saglabājies Krāslavas, Augšdaugavas, Cēsu, Dienvidkurzemes un Talsu novados.
Tostarp, analizējot notikušos darījumos ar kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm un platību no trīs hektāriem, "Latio" pārstāvji secinājuši, ka
LIZ vidējā cena par hektāru gada laikā nav būtiski mainījusies, uzrādot vien 2% kritumu - no 3986 eiro par hektāru 2022. gada trešajā ceturksnī līdz 3888 eiro par hektāru šī gada trešajā ceturksnī.
Vidējā LIZ nomas maksa Latvijā patlaban sasniedz nepilnus 190 eiro par hektāru, savukārt augstākās vidējās fiksētās nomas maksas reģistrētas Zemgalē, cenām svārstoties no 370 līdz 375 eiro par hektāru.
Darījums ar augstāko LIZ cenu šogad reģistrēts Bauskas novada Rundāles pagastā, kur cena par vienu hektāru sasniegusi 14 865 eiro, zemnieku saimniecībai iegādājoties līdzenu lauku 7,4 hektāru platībā
Vienlaikus kompānijā norāda, ka vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos šī gada trešajā ceturksnī samazinājusies par 11%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Hektāra cena bija 3306 eiro, bet kailcirte vidēji maksāja 2300 eiro par hektāru, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir kritums par 11%. Arī pieauguša skujkoku meža cena šī gada trešajā ceturksni, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, samazinājās par 11% un sasniedza 23 000 eiro par hektāru. Pērn hektārs meža, ieskaitot gan audzes, gan meža zemes vērtību, maksāja 26 000 eiro.
Savukārt cena vidēja vecuma skujkoku briestaudzei samazinājusies par 23% jeb 13 000 eiro par hektāru, bet skujkoku jaunaudžu cena saglabājusies ap 5000 eiro par hektāru apmērā. Arī lapukoku mežaudzēm, kuru pamata suga ir bērzs, cena saglabājusies nemainīga - 17 000 eiro par hektāru pieaugušai audzei, 10 000 eiro par hektāru vidēja vecuma briestaudzei un 3700 eiro par hektāru jaunaudzei.
Abas minētās koku sugas ir nozīmīgākās tirgū, sasniedzot lielāko īpatsvaru eksportā un vietējā tirgū, norāda "Latio".
Kompānijā skaidro, ka, lai gan iepriekš ieviestais embargo koksnei no trešajām pasaules valstīm ļāva cerēt uz stabilu noietu un cenām Eiropas tirgū, prognozes nav apstiprinājušās. Ņemot vērā recesiju un inflācijas ietekmē sarukušo patēriņu pēc rūpnieciski ražotām precēm, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem sarucis par aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu.
Kā norāda "Latio", ārvalstu eksperti paredz, ka situācija kokmateriālu tirgū uzlabosies ne ātrāk par nākamā gada rudeni, kad atkal varētu atgriezties aktīvāka celtniecība un rūpniecība, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes Rietumeiropā.
Tāpat uzņēmumā atzīmē, ja pirms gada pirkt krūmājus bija izdevīgi, tad patlaban augušas gan šķeldas, gan darba spēka izmaksas. Lielākais Latvijas konkurents šajā ziņā ir Polija, kur ir krietni lētākās darba spēka izmaksas, kā arī Zviedrija kur, pateicoties vājajai kronai, kuru ir izdevīgi konvertēt uz eiro, pirkt kokmateriālus ir kļuvis daudz lētāk.
"Nevar noliegt, ka meža tirgus mainās, taču tas nav apstājies. Mežu īpašniekiem pašiem ir jāizsver, kas, viņuprāt, ir labākais rīcības modelis - vai īpašuma nākotnes vērtība pēc 100 gadiem šobrīd spēj nest jūtamu gandarījumu - vai arī lielāks ieguvums būtu realizēt īpašumu tagad un iegūtos līdzekļus izmantot aktuālām vēlmēm," norāda "Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers.
