Latvijas Futbola federācijas (LFF) statūti attiecībā uz kandidātu pieteikšanos valdes vēlēšanām ir, maigi sakot, nedemokrātiski. Pašreizējā vadība četru gadu laikā nav sekmējusi izmaiņu pieņemšanu un pat veicinājusi "status quo" saglabāšanu, jo viņiem šāda situācija ir ļoti izdevīga.

Juku rezultāts

LFF valdes vēlēšanas notiks 26. aprīlī. Saskaņā ar statūtiem uz katru no trim pozīcijām (prezidents, divi viceprezidenti, seši valdes locekļi) biedri drīkst atbalstīt viena kandidāta pieteikumu, bet tīkotājiem kvalifikācijas norma, lai viņus reģistrētu vēlēšanām, ir desmit balsis. Kopumā federācijā ir 99 biedri. Šāda kārtība ierobežo konkurenci, tādējādi uz sešiem valdes locekļa amatiem būs septiņi kandidāti, bet kopumā uz deviņām amata pozīcijām vien 12 pretendenti.

"Pašreizējā statūtu redakcija ir pilnīgi neloģiska," "Latvijas Avīzei" piekrita Edgars Pukinsks, kādreizējais LFF ģenerālsekretārs, kurš gribēja kandidēt uz viceprezidenta amatu, bet savāca vien astoņas balsis, paliekot aiz vēlēšanu borta.

Viņš zina priekšvēsturi, kāpēc statūti neatbilst labas pārvaldības principiem: "2017., 2018. gadā uzsākām statūtu revīziju, nākamajā gadā notika pieci kongresi, četri no tiem – ārkārtas, Kasparu (Gorkšu) noņēma no prezidenta amata, es aizgāju prom, tad atnācu atpakaļ, un visā haosā FIFA un UEFA cilvēki izvirzīja nosacītu ultimātu – vai nu jūs operatīvi sakārtojat organizāciju, vai ieviešam normalizācijas komiteju. Statūti tobrīd bija palikuši pusratā un formulēšanu bija uzņēmusies FIFA darba grupa, viņi paši organizēja pat tulkošanas procesu. Pieļauju, ka bija zaudējuši uzticību vai arī gribēja visu kontrolēt. Pirms 2020. gada valdes vēlēšanām FIFA teica – dzirdam, ka ir nepilnības, bet šobrīd jūsu uzdevums ir apstiprināt tādus dokumentus, kādi tie ir, un pēc tam varēsim sākt kādus punktus mainīt."