15.1 °C
"Šādus jautājumus Narvā labāk neuzdot," man saka Narvas mērs Jāns Tūts, kad jautāju, kāda ir viņa vadītās pilsētas iedzīvotāju attieksme pret Krieviju un tās uzsākto karu Ukrainā.
Neesot vērts vaicāt, jo taisnību tāpat neteikšot. Tas gan nenozīmē, ka visi atbalsta Krieviju, kāds var nevēlēties atklāt arī to, ka ir Ukrainas pusē. Igaunijas Kultūras ministrijas sekretāra vietniece kultūras daudzveidības jautājumos Eda Silberga uzskata, ka narvieši var izvairīties runāt par šo tematu, jo tas ir "ļoti jūtīgs jautājums".
"Ja iziesiet uz ielas un pajautāsiet, kam pieder Krima, ļoti daudzi vienkārši atteiksies ar jums runāt,"
teic Igaunijas sabiedriskās televīzijas korespondents Narvā Jurijs Nikolajevs.
Narva ir pilsēta Igaunijā, pašā Krievijas pierobežā. 97 procenti Narvas iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Tās austrumu galā ir tilts pāri Narvas upei, bet pretī Krievijas pilsēta Ivangoroda. Igaunija liegusi autotransportam šķērsot šo robežpārejas punktu, taču kājāmgājēji joprojām var tur doties. No Igaunijas puses ļaudis stundām stāv rindā, lai tiktu Krievijā.
Robeža te netiek īpaši nostiprināta, upē var pat makšķerēt. Ārpus Narvas robeža iet arī pa jūru. Tur vismaz Igaunijas pusē ir norāde, ka peldēties aizliegts. Pludmalē uz veca mola atliekām sastumti betona bluķi. Tikmēr pašā Narvā ik pa laikam noķer kādus, kas atpeldējuši no Krievijas. Parasti tie esot iereibuši vīri, kas saderējuši, ka pārpeldēs robežupi.
Lielākā pulcēšanās – pie robežas
Narvā viesojāmies 20. augustā – Igaunijas Neatkarības atjaunošanas dienā. Kaut bija brīvdiena, ielās svētkus nemanīja, vien šur tur plīvoja valsts karogi. Iepriekšējā dienā gan bija svētku koncerts. Koncertzāle bija pilna, taču ārpus tās svētku sajūta netika iznesta. Mērs uzskata, ka 20. augustu svin Igaunijas pilsoņi, bet pārējiem pilsētniekiem šī diena tomēr nav svētki.
Igaunijā ik gadu tiek veidots integrācijas monitorings. Pēdējais – 2023. gada ziņojums atklāj, ka Igaunijā joprojām dzīvo 80 000 Krievijas pilsoņu. Narvā Igaunijas pilsonība ir tikai nedaudz vairāk kā pusei – 51,4 procentiem. Pārējiem lielākoties ir Krievijas pilsonība vai nepilsoņa statuss. Igaunijā gan nepilsoņus sauc citādi: personas bez noteiktas pilsonības. Līdzīgi kā Latvijā arī te šie nepilsoņi var bez vīzas doties uz Krieviju; daudzi šo iespēju arī aktīvi izmanto.
Lielākā ļaužu pulcēšanās 20. augustā – tieši pie robežas. Paši stāvētāji – no sarunām un fotografēšanās izvairīgi – tomēr atklāja, ka tik garā rindā nāksies stāvēt savas trīs stundas. Gadās, ka jāstāv pat piecas stundas. Lielākās rindas esot no rīta, jo 40 minūšu laikā ierodas pat pieci autobusi, kas atved ceļotgribētājus. Arī otrā pusē stāv autobusi: tiem, kas nepaliek Ivangorodā, bet dodas tālāk, piemēram, uz Pēterburgu.
Savu robežšķērsošanas mērķi stāvētāji atklāj negribīgi. Tomēr pārsvarā teic, ka dodas pie radiniekiem. Kāda sieviete ejot mājās. Jautāju, vai viņa dzīvo Krievijā. Nē, dzīvojot Narvā, bet mājas esot Krievijā, jo tur vecāki.
