Clear 15.1 °C
P. 16.09
Asja, Asnate, Dāgs, Dārgs
SEKO MUMS
Reklāma
Jaukā vasaras dienā narvieši pavada, daudzas stundas stāvot rindā pie robežas. Pilsētas austrumu galā ir tilts pāri Narvas upei, bet pretī Krievijas pilsēta Ivangoroda. Igaunija liegusi autotransportam šķērsot šo robežpārejas punktu, taču kājāmgājēji joprojām var tur doties.
Jaukā vasaras dienā narvieši pavada, daudzas stundas stāvot rindā pie robežas. Pilsētas austrumu galā ir tilts pāri Narvas upei, bet pretī Krievijas pilsēta Ivangoroda. Igaunija liegusi autotransportam šķērsot šo robežpārejas punktu, taču kājāmgājēji joprojām var tur doties.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Šādus jautājumus Narvā labāk neuzdot," man saka Narvas mērs Jāns Tūts, kad jautāju, kāda ir viņa vadītās pilsētas iedzīvotāju attieksme pret Krieviju un tās uzsākto karu Ukrainā.

Narvas mērs Jāns Tūts pauž, ka pilsētā viss ir kārtībā.
"Tas jums Krievija ir naidīga valsts! Man ne."
Kāds ir noskaņojums Igaunijas viskrieviskākajā pilsētā Narvā.
Reklāma

Neesot vērts vaicāt, jo taisnību tāpat neteikšot. Tas gan nenozīmē, ka visi atbalsta Krieviju, kāds var nevēlēties atklāt arī to, ka ir Ukrainas pusē. Igaunijas Kultūras ministrijas sekretāra vietniece kultūras daudzveidības jautājumos Eda Silberga uzskata, ka narvieši var izvairīties runāt par šo tematu, jo tas ir "ļoti jūtīgs jautājums".

"Ja iziesiet uz ielas un pajautāsiet, kam pieder Krima, ļoti daudzi vienkārši atteiksies ar jums runāt," 

teic Igaunijas sabiedriskās televīzijas korespondents Narvā Jurijs Nikolajevs.

Narva ir pilsēta Igaunijā, pašā Krievijas pierobežā. 97 procenti Narvas iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Tās austrumu galā ir tilts pāri Narvas upei, bet pretī Krievijas pilsēta Ivangoroda. Igaunija liegusi autotransportam šķērsot šo robežpārejas punktu, taču kājāmgājēji joprojām var tur doties. No Igaunijas puses ļaudis stundām stāv rindā, lai tiktu Krievijā.

Robeža te netiek īpaši nostiprināta, upē var pat makšķerēt. Ārpus Narvas robeža iet arī pa jūru. Tur vismaz Igaunijas pusē ir norāde, ka peldēties aizliegts. Pludmalē uz veca mola atliekām sastumti betona bluķi. Tikmēr pašā Narvā ik pa laikam noķer kādus, kas atpeldējuši no Krievijas. Parasti tie esot iereibuši vīri, kas saderējuši, ka pārpeldēs robežupi.

Lielākā pulcēšanās – pie robežas

Narvā viesojāmies 20. augustā – Igaunijas Neatkarības atjaunošanas dienā. Kaut bija brīvdiena, ielās svētkus nemanīja, vien šur tur plīvoja valsts karogi. Iepriekšējā dienā gan bija svētku koncerts. Koncertzāle bija pilna, taču ārpus tās svētku sajūta netika iznesta. Mērs uzskata, ka 20. augustu svin Igaunijas pilsoņi, bet pārējiem pilsētniekiem šī diena tomēr nav svētki.

Igaunijā ik gadu tiek veidots integrācijas monitorings. Pēdējais – 2023. gada ziņojums atklāj, ka Igaunijā joprojām dzīvo 80 000 Krievijas pilsoņu. Narvā Igaunijas pilsonība ir tikai nedaudz vairāk kā pusei – 51,4 procentiem. Pārējiem lielākoties ir Krievijas pilsonība vai nepilsoņa statuss. Igaunijā gan nepilsoņus sauc citādi: personas bez noteiktas pilsonības. Līdzīgi kā Latvijā arī te šie nepilsoņi var bez vīzas doties uz Krieviju; daudzi šo iespēju arī aktīvi izmanto.

Lielākā ļaužu pulcēšanās 20. augustā – tieši pie robežas. Paši stāvētāji – no sarunām un fotografēšanās izvairīgi – tomēr atklāja, ka tik garā rindā nāksies stāvēt savas trīs stundas. Gadās, ka jāstāv pat piecas stundas. Lielākās rindas esot no rīta, jo 40 minūšu laikā ierodas pat pieci autobusi, kas atved ceļotgribētājus. Arī otrā pusē stāv autobusi: tiem, kas nepaliek Ivangorodā, bet dodas tālāk, piemēram, uz Pēterburgu.

Savu robežšķērsošanas mērķi stāvētāji atklāj negribīgi. Tomēr pārsvarā teic, ka dodas pie radiniekiem. Kāda sieviete ejot mājās. Jautāju, vai viņa dzīvo Krievijā. Nē, dzīvojot Narvā, bet mājas esot Krievijā, jo tur vecāki. 

Reklāma
Reklāma

Tā kā Narvā valdot sajūta, ka drīz robežu aizvērs pavisam, vaicāju, kurā pusē paliks tādā gadījumā. "Nevienā," atbild sieviete. "Tāpat atradīšu veidus, kā tikt pāri."

Valērijs, kurš dosies uz Pēterburgu gan ciemos, gan labot zobus, jautāts, vai nebaidās doties uz naidīgu valsti, atbild: "Tas jums Krievija ir naidīga valsts! Man ne, esmu Krievijas pilsonis un esmu visaizsargātākais. Igaunija un NATO mani sargā, jo esmu Igaunijas iedzīvotājs, bet, ja Krievija šurp atnāks, mani neaiztiks, jo man ir Krievijas pase." Pēc brīža gan kungs piebilst, ka nevajagot viņa jokus uztvert nopietni un ka arī igauņus iebrucēji neaiztiks, ja tie nepretosies. Kad vaicāju, ko domā par Krievijas karu Ukrainā, atbild: "Man ir paveicies, ka dzīvoju šeit."

Valērijs dodas uz Pēterburgu, lai viesotos pie krustmeitas un labotu zobus.

Pilsētas mērs, kas gan Igaunijas politiskajā sistēmā nav ievēlēts domes priekšsēdētājs, bet iecelts izpilddirektors, uzskata, ka pilsētā problēmu nav. Dzīve esot mierīga, noziedzība zema. Staigāšana pār robežu nav nekas īpašs. Arī dāņi ejot iepirkties uz Vāciju, piemēram. Narviešiem galvenā interese esot lēti iepirkties. Tiesa, to ērtāk bijis paveikt, kad varēja braukt pāri ar auto. No robežas šķērsošanas ierobežojumiem cieš pilsētas ekonomika. J. Tūts neslēpj: pilsētā, kur ir 11 procenti bezdarbnieku, preču piegāde no Krievijas daļai bija nodarbe. Daži to joprojām dara neoficiāli. Kā "Latvijas Avīzei" stāsta žurnālists J. Nikolajevs, joprojām strādā brigādes, kas pārnes pār robežu, piemēram, mēbeles. Pilsētā klīstot leģendas, ka, izjaukts detaļās, pārnests pat motocikls.

Sākoties karam, tika slēgti arī uzņēmumi, kas tāpat nodarbojušies ar preču pārvadāšanu. Tas palielinājis bezdarbu. Agrāk robeža šķērsota 5000 līdz 7000 reižu dienā, bet tagad to šķērso 1500 līdz 2000 reižu dienā. Starp citu, robežšķērsošanas rekords bijis pagājušā gada 9. maijā, kad uz Krieviju devušies pat ap 10 000 ļaužu. Šogad turp devušies tikai aptuveni pusotrs tūkstotis. "Vai nu baidās, vai vairs negrib," spriež mērs.

Krievijas "dāvana" Narvas iedzīvotājiem

9. maijā Krievija pie robežas nu jau divus gadus pēc kārtas rīkojusi lielu koncertu. Tā kā skatuve novietota pašā Krievijas malā tieši pret Narvu, skaidrs, ka koncerts ir Krievijas "dāvana" Narvas iedzīvotājiem. Skatuve ir milzīga, turklāt gar upi vēl izvietoti lieli ekrāni. J. Nikolajevs vērtē, ka koncertu saturs atgādinot "ļoti senu padomju laiku". Patoss esot neiedomājams: svinīgas runas, kori dzied kara dziesmas, uzstājas vecākajai paaudzei tīkami mākslinieki, upē tiek peldināti vainagi. 

"Skaidrs, ka narvieši iet to visu skatīties. Daži teic, ka koncerts iedod tik daudz pozitīvu emociju, ka pietiek visam gadam. Citi nāk dēļ ziņkāres, bet citi, jā, grib sajust sevi kā tās lielās valsts, kas tagad cīnās pret pasaules sazvērestību, sastāvdaļu. 

Tiesa, tā kā 9. maijs te ir darbadiena, pa dienu koncertu pārsvarā vēro pensionāri, kā arī tie, kuri nestrādā." Šogad Narvas dome kā pretmetu tam sarīkojusi Eiropas dienas koncertu. Daļa pilsētnieku paguvuši paskatīties gan vienu, gan otru koncertu.

Ivangorodas cietoksnis, pie kura Krievija 9. maijā būvē skatuvi patosa pilnam koncertam.

Jūt līdzi Krievijai

Tas, ka pilsētā ir ļaudis, kas atbalsta Krieviju, mēra ieskatā neesot nekas īpašs: tādu esot gan citās pilsētās, gan citās valstīs. "Taču karu negrib neviens," tā J. Tūts.

J. Nikolajevs 2022. gada beigās vaicājis narviešiem, ko viņi sagaida no nākamā gada. Visi atbildējuši, ka vēlas, lai nebūtu kara un uz robežas viss būtu kā agrāk. Kam karā jāuzvar, to J. Nikolajevs nav jautājis: "Tomēr, tā kā te ir daudz vecākās paaudzes ļaužu ar padomju pagātni un cilvēki, kuri izjūt Krieviju kā vēsturisko dzimteni, tā kā te brīvi var skatīties Krievijas televīziju, domāju, ka ļoti daudz narviešu jūt līdzi Krievijai. Turklāt vecākās paaudzes uzskati ģimenes lokā mēdz pārnesties arī uz jaunāko paaudzi. 

Reklāma
Reklāma

Pat cilvēki, kas uzskata, ka Putins nerīkojās pareizi, vēlas, lai Krievija karā uzvarētu. Viņi vienkārši nespēj Krievijai vēlēt sakāvi."

Mērs teic, ka šādi uzskati neesot problēma, jo uz ielas tie netiekot apspriesti. Demonstrāciju nav, ļaudis protestos nepulcējas. Pēdējie nopietnie protesti bijuši pirms padsmit gadiem, kad ierobežots pāri robežai vedamo cigarešu skaits. Pat kad pilsētas centrā novākts piemineklis sarkanajai armijai, J. Nikolajeva ieskatā protestu nav bijis. Cilvēki tikai likuši pieminekļa vietā puķes un ziedus. "Kā man sacīja kāds pilsētnieks, ko intervēju, mēs nekausimies, bet visu atcerēsimies un nepiedosim," stāsta žurnālists. Tas nozīmē, ka Narvā ir ļaudis, kas prom nebrauks, bet Igaunijas valsti nekad nemīlēs. J. Nikolajevs ir pārliecināts, ka pilsētā ir arī tādi ļaudis, kuri vēlas, lai "savējie atnāk".

Neapmierinātību vietējie vairāk pauž savstarpējās sarunās un sociālajos tīklos. Daudzi bijuši ļoti sašutuši, kad uz pilsētas muzeja sienas, tieši pret Krieviju bija izkārts plakāts ar asiņainu Krievijas valdnieku Putinu kā kara noziedznieku. "Putins daudzu acīs ir malacis, tiek uzskatīts, ka Krievija bijusi uz ceļiem un Putins to pacēlis. Ļaudis uztraucas, ka izskatās, ka tieši narvieši sauc Putinu par kara noziedznieku. Ko par mums Krievijā padomās?" klāsta žurnālists.

Tikmēr mērs apgalvo, ka neapmierinātība narviešu vidū neesot nemaz bijusi tik asa, teikuši tikai, ka nav smuki.

Narvas mērs Jāns Tūts pauž, ka pilsētā viss ir kārtībā.

Jautāju, vai tomēr arī klusie Krievijas atbalstītāji nav problēma. Tādus cilvēkus agresorvalsts specdienestiem taču būtu vieglāk savervēt spiegošanai vai sabotāžām. "Nu, ar to lai nodarbojas drošības dienests, lai skaidro, kurš tikai runā, kurš gatavs uz ko vairāk," attrauc mērs. Jāpiebilst, ka J. Tūts pats iepriekš strādājis specdienestos, pat vadījis KAPO un bijis Iekšlietu ministrijas kanclers, faktiski valsts sekretārs.

Caur jau pieminēto Krievijas robežu Narvā ienākuši arī Ukrainas bēgļi no Krievijas okupētajām teritorijām. Mērs stāsta, ka šajā pilsētā viņi neuzkavējas, jo "saprot atmosfēru": "Konfliktu nav, jo arī bēgļu tikpat kā nav."

Narvā neredzējām arī nevienu Ukrainas karogu. J. Nikolajevs atklāj: liela daļa vietējo šo karogu izkāršanu uztver kā provokāciju. Jau pieminētajā 9. maija koncertā kāds ieradies ar Ukrainas karogu: sācies kautiņš.

Narvas domes deputāts Deniss Larčenko gan "Latvijas Avīzei" teic, ka Ukrainas karogi Narvā bijuši. Tagad, iespējams, neesot, jo "aktuālā dienas kārtība nedaudz mainījusies". Turklāt ukraiņi aizbraucot ne jau atmosfēras dēļ, bet gan tāpēc, ka citviet ekonomiskā situācija ir labāka. Narvieši bijuši gana draudzīgi, ukraiņu bēgļiem palīdzējušas vietējās nevalstiskās organizācijas.

Tomēr deputāts atzīst, ka narvieši nelabprāt runā par karu Ukrainā un Krievijas nodarīto. Ja jāatbild uz šādiem jautājumiem, parasti teic, ka ir par mieru, nepaskaidrojot, par kādu mieru un kam jāuzvar karā. Manāma arī neapmierinātība ar to, ka valdība palīdz Ukrainai, kaut arī pašu valstī ir cilvēki, kas saskaras ar ekonomiskām grūtībām.

Narvas domes deputāts Deniss Larčenko uzskata, ka narviešu jaunā paaudze lielākoties nejūtas piederīga Krievijai.

Kad vēsture nav tikai vēsture

Otrajā pasaules karā – 1944. gadā – Narva tika izpostīta, tāpēc igauņu te bija palicis maz. Pēcāk viņu vietā ienāca krievi un citi, kuri tāpat kļuva krievvalodīgi. Šogad pilsētas muzejs, atzīmējot 80 gadus kopš Narvas izpostīšanas, izveidoja izstādi, kurā salīdzināja 1944. gada notikumus pilsētā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Narvu savulaik iznīcināja sarkanā armija. Izstādē redzams, piemēram, stends, kura nosaukums ir "Nekas nav mainījies. Krievija vienmēr veikusi kara noziegumus". Stendā redzama gan 2022. gadā izpostīta skola Ukrainā, gan tāda paša izskata skola Narvā 1944. gada martā. Daļai Narvas iedzīvotāju tas nav paticis, tāpēc pat draudēts muzeja direktorei. Pret izstādi iebilda arī daļa Narvas pilsētas deputātu, kuri ir muzeja padomē. Deputāts D. Larčenko pats nebija starp tiem, un viņš teic, ka, visticamāk, viņa kolēģi gribējuši izpatikt saviem vēlētājiem.

Reklāma
Reklāma

J. Nikolajevs stāsta, ka narviešiem netīk Igaunijas varas attieksme, ka oficiālais vēstures traktējums ir vienīgais pareizais. Taču diskusijas vajagot, piemēram, par to, vai Narvu 1944. gadā atbrīvoja vai iekaroja. 

"Sarkanā armija atbrīvoja Narvu tā, kā dotajā situācijā varēja. Taču igauņi uzskata, ka Narvu izpostīja tīšām, lai izdzītu no šejienes igauņus," skaidro J. Nikolajevs. 

"Šī noskaņa jūtama izstādē, un cilvēkus aizvaino, ja viņiem teic, ka varenā sarkanā armija tīšām iznīcināja pilsētu."

Kaut izstāde atvērta jau pavasarī, diskusijas pilsētā joprojām turpinās. Piemēram, vietējā avīze "Narvskij rabočij" vēl augustā publicējusi lielu rakstu, kura virsraksts un galvenā doma ir: "Nedrīkst pielīdzināt Putina kara agresiju 1944. gada notikumiem." Tīmekļa vietnēs, kur apspriesta izstāde, daudzi arī pārmetuši, ka igauņi pārāk daudz runā par padomju okupāciju un pārāk maz par vācu nodarīto. D. Larčenko uzskata, ka vienkārši jāgaida, kad nomainīsies paaudzes. Jaunākie narvieši labāk izprotot Igaunijas vēsturi.

Šikā propaganda

Kā attieksmi pret vēsturi ietekmē Krievijas propaganda? J. Tūts atzīst, ka Krievijas propaganda ir iespaidīga: "Mans labs paziņa biznesa dēļ trīs dienas bija Krievijā. Pēc tam atzina: ja vēl divas dienas būtu pavadījis Krievijā, arī sāktu ticēt tās propagandai. Propaganda Krievijai izdodas šiki! Mūsu ļaudis arī paskatās Krievijas televīziju, un skaidrs, ka propagandas ietekme ir."

Igaunijā oficiāli gan Krievijas televīzijas kanāli (kopumā 53 televīzijas kanāli un 317 tīmekļa vietnes) aizliegti, bet narvieši nenoliedz, ka reāli tos iespējams redzēt, piemēram, ar satelītšķīvju palīdzību. 

J. Nikolajevs, kurš dzīvo 300 metrus no robežas, atzīst, ka pietiek pat ar parasto antenu, lai skatītos Krievijas televīzijas raidījumus. Arī viesnīcā, kur nakšņoju, varēja redzēt gan televīziju "Rossija", gan "TNT".

Par televīzijas kanālu ierobežošanu Igaunijā atbild Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās regulēšanas iestāde. Tās Informācijas sabiedrības nodaļas vadītāja Helēna Rohtla "Latvijas Avīzei" teic: "Protams, mūsdienu informācijas sabiedrībā ir ļoti grūti pilnībā ierobežot informāciju, jo ir daudz veidu, kā to izplatīt, sākot ar internetu un beidzot ar dažādām pakalpojumu platformām. Taču līdz šim Igaunijai izdevies ierobežot ievērojamu tā daļu. Nav precīzu datu, cik cilvēku joprojām patērē aizliegtos Krievijas elektroniskos medijus. Taču Igaunijas valdības biroja pasūtītā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka sabiedrība arvien mazāku nozīmi piešķir Krievijas mediju vēstījumiem."

"Narvskaja gazeta" joprojām publicē Krievijas televīzijas kanālu programmas.

Igaunijas medijiem uzticoties aizvien vairāk

Vai vietējie mediji spēj konkurēt ar Krievijas medijiem? Pirms došanās uz Narvu skatījos krieviski raidošās sabiedriskās televīzijas kanālu "ETV+", kam ir pat sava studija šajā pilsētā. Tajā bija raidījums, kurā J. Nikolajevs karu sauca par konfliktu. Lai izpatiktu skatītājiem? "Nezinu," atbild žurnālists. "Gadās, ka automātiski tā pasaku. Iespējams, zemapziņā izvairos no vārda "karš", bet iespējams arī, ka tā saku tāpēc, ka šis karš pēc būtības ir divu civilizāciju konflikta sekas."

Igaunijas sabiedriskās televīzijas žurnālists Jurijs Nikolajevs atzīst: pilsētā ir ļaudis, kas gaida "savējos".

Pārmetumus par raidījumu saturu izsakot gan Igaunijas patrioti, gan Putina atbalstītāji. Tipiska sūdzība esot: "Kāpēc jūsu raidījums aicina tikai putinistus?" J. Nikolajeva galvenais vadmotīvs žurnālista darbā esot pamanīt netaisnības un par tām runāt.

Reklāma
Reklāma

D. Larčenko spriež, ka "ETV+" nav populārs narviešu vidū, jo tur nav seriālu un citas izklaides. Politika neinteresē. Igaunijas Kultūras ministrijas sniegtie dati liecina, ka "ETV+" skatās daudz vairāk nekā privātos krievvalodīgos kanālus. Piemēram, šā gada jūlijā to skatījās 198 000, kamēr "TV3+" tikai 38 tūkstoši.

Jau pieminētais integrācijas monitorings rāda, ka 

vislielāko uzticību mediju vidē no cittautiešu puses bauda reģionālie laikraksti (47%), bet "ETV+" atpaliek tikai nedaudz (46%). Igauniski raidošajiem televīzijas kanāliem uzticas 33 procenti.

Savukārt Igaunijas valdības biroja pasūtīto pētījuma dati liecina, ka uzticamākie mediju kanāli neigauņiem ir Igaunijas krievvalodīgie tiešsaistes ziņu kanāli – "Postimees RUS", "Delfi RUS", arī "ETV+" un "Radio 4" tiešsaistes vietnes, kam uzticas 43% respondentu. 41% uzticas sabiedriskās apraides krievu kanāliem "ETV+" un "Radio 4". Nākamās pozīcijas ieņem vietējie/reģionālie laikraksti (40%), valsts mēroga laikraksti un ziņu kanāli igauņu valodā (39%).

Pašā Narvā krieviski iznāk trīs vietējās avīzes: "Narvskij rabočij", "Narvskaja gazeta" un "Gorod". Tās gan ir nedēļas avīzes. "Narvskij rabočij" lielu daļu publicētās informācijas "aizņēmies" no Krievijas un Ukrainas tīmekļa vietnēm, taču tā pārsvarā ir sadzīviska rakstura. "Narvskaja gazeta" pirms valsts svētkiem bija pat četrās lapās publicējusi apsveikumus Igaunijas neatkarības atjaunošanas dienā. Tie gan bija reklāmas materiāli, un priecīgus svētkus vēlēja gan "KOOS/Vmeste" partija, kas tiek uzskatīta par prokrievisku, gan Igaunijas Aizsardzības līga (zemessardzei līdzīga organizācija), gan dzirdes aparātu tirgotājs un medicīnas centrs.

Avīzē arī vēstīts par pāreju skolās uz mācībām igauniski un izmaiņām robežas šķērsošanā, taču diezgan neitrālā veidā. Laikraksti ir privāti, pašvaldība tos nefinansē. Dome jaunumus publicē savā tīmekļa vietnē. Jāpiebilst, ka 

Igaunijas valdība kopš kara sākuma ik gadu piešķir ap vienu miljonu eiro kvalitatīva satura veidošanai krievvalodīgajos igauņu masu medijos.

Aizvainojums kā identitātes sastāvdaļa

Bet kāda tad ir narviešu identitāte? Kurai valstij viņi jūtas vairāk piederīgi?

"Visiem ir iespēja aiziet uz Krieviju. Nav aizgājuši. Tātad uzskata sevi par piederīgiem Igaunijai," teic mērs. D. Larčenko atzīst, ka "narviešu identitāte ir slidena tēma", jo tā bieži esot neskaidra: ir krievvalodīgie igauņi, igauniski runājošie krievi, kā arī tādi, kas paši nezina, kas viņi etniski ir. Turklāt atšķiras pašidentifikācija un tas, kā cilvēku uztver apkārtējie.

"Kaut mana dzimtā valoda ir krievu, man Krievija ir sveša valsts, kaut tā ir tepat kaimiņos," viņš saka. Vecumā līdz 30 gadiem daudziem esot līdzīga attieksme, daudzi jūtoties kā krievvalodīgie igauņi.

J. Nikolajevs teic, ka Narva ir "pilsēta pati par sevi". Proti, šejienieši pirmkārt sevi izjūt kā narviešus, tikai pēc tam viņi ir igauņi vai krievi. Viena no identitātes sastāvdaļām esot arī aizvainojums – mēs esam pierobeža, tāpēc mūs nesaprot un nedod mums naudu.

Reklāma
Reklāma

"Šie cilvēki negrib dzīvot Krievijā, viņi grib palikt te; vienlaikus viņi īsti nesaprot, ka Igaunija nav Krievija," 

teic D. Larčenko. "Viņi vēlas Igaunijas dzīves līmeni, bet tajā pašā laikā vēlas saglabāt to, kas bija padomju laikos, kaut tas nav iespējams."

Jaunu nepatikas vilni pret valsts politiku var radīt izglītības reforma, kuras dēļ arī salīdzinoši daudz skolotāju, kas neprot igauņu valodu, zaudējuši darbu. Līdz šim valsts valodas prasmes prasībās igauņi, šķiet, bijuši daudz pieļāvīgāki nekā latvieši. Piemēram, mērs, jautāts, vai apkalpojošā sfērā strādājošie narvieši visi zina igauņu valodu, atbild: "Pamatā zina, bet, ja nezina, atbildēs angliski."

Policisti un ārsti Narvā igauniski runājot, medmāsas gan ne visas, atklāts ir mērs. 

Domē visas sēdes gan notiek igauniski, kaut mēra vērtējumā ceturtdaļa pašvaldības darbinieku brīvi igauniski nerunā. Iesniegumus dome pieņem arī krievu valodā, tāpat pieņemšanā pie mēra var runāt krieviski.

J. Nikolajevs atzīst, ka arī salīdzinoši jauni cilvēki, kuri skolā gājuši jau neatkarīgajā Igaunijā, igauņu valodu nezina, jo Narvā trūkst igauniskās vides.

Skats no ministrijas

Igaunijas Kultūras ministrijas sekretāra vietniece Eda Silberga "Latvijas Avīzei" stāsta, ka cittautieši kļūst arī aizvien aktīvāki pilsoniski un darba tirgū. "Soli pa solim integrācijas process Igaunijā kļūst labāks," apgalvo E. Silberga, kaut integrācijas monitoringa dati liecina, ka Igaunijas sabiedrība pret paveikto šajā jomā ir kritiska. "Ja salīdzinām divus reģionus – galvaspilsētu Tallinu un Narvu, varam redzēt, ka dažos rādītājos integrācija Narvā ir pat labākā līmenī nekā galvaspilsētā. Proti, Narvā augstāk vērtē valdības, parlamenta un valsts prezidenta darbu, aktīvāk iesaistās sabiedriskajā dzīvē."

Kad vaicāju par igauņu valodas apguvi Narvas reģionā, E. Silberga piekrīt, ka tam ir nozīme, tomēr uzsver, ka narvieši spēj būt Igaunijas patrioti, arī nezinot valsts valodu. Tomēr vēlāk sarunā, kad taujāju, kādi ir galvenie šķēršļi narviešu integrācijai, viņa pirmkārt min igauņu valodas neprasmi.

Pirms pieciem gadiem Narvā izveidota Igauņu valodas māja, kas piedāvā Igaunijas valodas kursus, kā arī brīvā laika aktivitātes igauniski. Tāpat valodu ir iespēja apgūt tiešsaistes kursos. 

Runājot par šķēršļiem integrācijai, ministrijas pārstāve min Narvas pašvaldību, kura šajā ziņā neesot pietiekami aktīva: visi integrācijas pasākumi esot valdības iniciēti.

Krievijas tuvumu un narviešu regulāro došanos uz šo valsti E. Silberga neuzskata par problēmu. Kad saku, ka vismaz daļa pilsētnieku mājās atgriežas, uzņēmuši krietnu propagandas devu, ministrijas pārstāve attrauc: "Lai kļūtu par Krievijas propagandas upuri, nav nepieciešams apmeklēt Krieviju."

Pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi uzticība Igaunijas masu medijiem, kas liekot cerēt, ka "ziņām" no Krievijas tic mazāk.

Aptauja

Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma