19 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņojis, ka NATO jāizšķiras, vai tā patiešām ir Ukrainas sabiedrotā, aicinot paātrināt Kijivai tik ļoti nepieciešamo ieroču piegādi.
"Mūsu debesīm atkal jākļūst drošām," videokonferencē ar NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem uzsvēra Zelenskis.
"Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu izšķiršanās. Izšķiršanās, vai dzīvība patiešām visur ir vienlīdz vērtīga. Izšķiršanās, vai jums ir vienlīdzīga attieksme pret visiem partneriem. Izšķiršanās, vai mēs patiešām esam sabiedrotie," norādīja Ukrainas prezidents. Viņš uzsvēra, ka Ukraina nevarēs sevi aizsargāt bez Rietumu atbalsta.
"Acīmredzams, ka šobrīd, kamēr Krievijai ir pārsvars gaisā un tā var paļauties uz savu lidrobotu un raķešu teroru, mūsu iespējas uz zemes diemžēl ir ierobežotas,"
atzina Zelenskis.
Sestdien ASV Pārstāvju palātā paredzēto balsojumu par militāro palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā Zelenskis nosauca par "vitāli svarīgu lēmumu". Šīs palīdzības piešķiršanu ilgstoši aizkavējuši republikāņu likumdevēji.
Ukrainas līderis sacīja, ka Kijivai nepieciešams vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu Ukrainas pilsētas un glābtu dzīvības.
"Lai aizsargātos, mums vajag vēl septiņas "Patriot" vai līdzīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas - un tas ir minimālais skaits.
Tās var glābt daudzas dzīvības un reāli mainīt situāciju," paziņoja Zelenskis. Viņš arī uzsvēra, ka ieroči nepieciešami tuvākajā laikā.
"Šogad mēs nevaram gaidīt, kad tiks pieņemti lēmumi," viņš piebilda.
Ukraina ir atkarīga no Rietumu, galvenokārt ASV, militārā atbalsta, lai atvairītu Krievijas iebrukumu.
Rietumu ieroču sistēmas, piemēram, tālākas darbības rādiusa raķetes, iepriekš tika uzskatītas par priekšrocību, kas ļāva Ukrainai sacensties ar labāk apgādāto Krievijas armija. Taču Kijiva sūdzējusies, ka solītās ieroču piegādes divos kara gados bieži pienākušas pārāk vēlu vai pārāk mazā skaitā, lai panāktu izšķirošu ietekmi kaujas laukā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc video konferences paziņoja, ka alianses dalībvalstis piegādās Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu.
NATO ģenerālsekretārs preses konferencē pēc sanāksmes sacīja, ka NATO ir "apzinājusi alianses valstu rīcībā esošās spējas", kuras var nodot Ukrainai.
Stoltenbergs sacīja, ka "vairāki sabiedrotie ir uzņēmušies konkrētas saistības" nosūtīt Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības ieročus.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
