14.4 °C
Krievijas diktators Vladimirs Putins ar starpnieku palīdzību esot piedāvājis ASV vienoties par pamieru un kara iesaldēšanu Ukrainā, tomēr šo Kremļa priekšlikumu Vašingtona noraidījusi, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz informētām Krievijas amatpersonām.
Okupētās teritorijas negrib atdot
Putins pagājušajā gadā ar starpnieku palīdzību esot ļāvis Vašingtonai saprast, ka būtu gatavs apsvērt iespēju slēgt pamieru ar Ukrainu, "Reuters" atklājušas Krievijas amatpersonas, kuras informētas par Maskavas plāniem. Krievijas amatpersonas pavēstīja, ka sarunas ar vidutāju starpniecību notikušas pagājušā gada nogalē Turcijā, tomēr nekādus rezultātus tās neesot devušas. Putins esot ierosinājis konfliktu iesaldēt pašreizējās frontes līnijās un nav gribējis atteikties no nevienas okupētās teritorijas, pavēstījuši aģentūras informācijas avoti. Savienotās Valstis noraidījušas šos Krievijas piedāvājumus. "Kontakti ar amerikāņiem neko nedeva," atklājusi augsta Krievijas amatpersona, kas esot informēta par sarunu gaitu pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā.
Cita Krievijas amatpersona pavēstīja "Reuters", ka Vašingtona atteikusies no sarunām par pamieru, ja tajās nav pārstāvēta Ukraina.
Krievijas amatpersonas arī pavēstīja, ka janvārī notikusi ASV prezidenta Džo Baidena padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džeika Salivana un Putina ārpolitikas padomnieka Jurija Ušakova telefonsaruna. Krievijas puse cerējusi, ka šajā sarunā tiks panākta vienošanās par turpmākiem soļiem, tomēr Salivans teicis, ka sarunas ar Krieviju kara jautājumā bez Ukrainas nenotiks. Vašingtona neticot, ka Krievijas piedāvājums esot domāts nopietni, "Reuters" norādījusi kāda Krievijas amatpersona. Kremlis trešdien noliedza, ka būtu piedāvājis iesaldēt karu Ukrainā, bet Vašingtona tikmēr uzsvērusi, ka bez Ukrainas līdzdalības sarunas ar Krieviju par pamieru netiks rīkotas.
Apšaubāma motivācija
Par Maskavas piedāvājumiem sākt sarunas ziņojuši arī citi mediji, tostarp laikraksts "The New York Times", kas norādījis, ka šādus Krievijas zondēšanas mēģinājumus var novērot vismaz kopš septembra. To laikrakstam esot atklājušas gan Krievijas, gan arī ASV amatpersonas. Putins interesi par pamieru esot izrādījis arī 2022. gada rudenī, kad Ukrainas bruņotie spēki īsā laikā bija atbrīvojuši plašu teritoriju Harkivas apgabalā. Arī "New York Times" avoti teikuši, ka Putins gribējis paturēt visas okupētās teritorijas. Krievija šobrīd ir okupējusi apmēram 20% Ukrainas teritorijas.
ASV amatpersonas norādījušas, ka Putina teiktajam ticēt nevar un pamiers var kalpot par atelpas brīdi Krievijai pirms jauna uzbrukuma sākuma.
Par to runājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Ja būs strupceļš un iesaldēts konflikts, mums ir godīgi jāpasaka, ka mūsu bērniem, mūsu mazbērniem būs jākaro," pērnā gada novembrī paziņoja Zelenskis. ASV amatpersonas aģentūrai "Bloomberg" janvārī norādīja, ka runas par pamieru varētu būt Krievijas mēģinājums iedzīt ķīli Ukrainas un tās sabiedroto attiecībās. Pēdējās tiešās Krievijas un Ukrainas miera sarunas notika 2022. gada pavasarī, bet tās izjuka pēc tam, kad gaismā nāca Krievijas karavīru Ukrainā pastrādātie kara noziegumi. Kijiva pēc tam ir paziņojusi, ka viens no sarunu atsākšanas priekšnoteikumiem ir Krievijas karavīru izvešana no okupētajām teritorijām. Maskava šādus nosacījumus ir noraidījusi. Pamiera noteikumi, kas paredzētu teritorijas atdošanu apmaiņā pret mieru, Ukrainas sabiedrībā nebauda lielu atbalstu, norāda laikraksts "Kyiv Independent". Decembrī publiskotā sabiedriskās domas aptaujā 74% aptaujāto ukraiņu iebilda pret šādu vienošanos.
Putins sarunas par kara izbeigšanu pieminēja pagājušajā nedēļā publiskotajā intervijā konservatīvajam politikas komentētājam Takeram Karlsonam. "Mēs nekad neesam atteikušies no sarunām. Jums vajadzētu teikt pašreizējai Ukrainas vadībai pārtraukt un sēsties pie sarunu galda," sacīja Kremļa saimnieks. "Ja jūs patiešām gribat apturēt karu, jums jāpārstāj piegādāt ieročus," paziņoja Putins, piebilstot, ka tādā gadījumā karš beigsies "pāris nedēļās".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
