ASV Džordžijas štatā bijušajam Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam un 18 viņa sabiedrotajiem izvirzītas apsūdzības par nelikumīgiem mēģinājumiem ietekmēt 2020. gada 3. novembra prezidenta vēlēšanu iznākumu šajā štatā, kurā, tāpat kā valstī kopumā, uzvarēja Džo Baidens.

Reklāma

Tramps aicināja atrast balsis

Fultonas apgabala prokurore Fanija Vilisa apsūdzības izvirzīja pēc vairāk nekā divus gadus ilgušas izmeklēšanas. Apsūdzības raksta 98 lappusēs pieminēti 19 apsūdzētie, kā arī vēl 30 cilvēki, kuri šajos noziegumos bijuši līdzdalībnieki, tomēr apsūdzības viņiem nav celtas. Tramps apsūdzēts 13 punktos. Apsūdzēto vidū ir bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni, kurš šo notikumu laikā bija Trampa jurists. Apsūdzēts arī Trampa Baltā nama personāla vadītājs Marks Medouzs.

"Tramps un citi šajā apsūdzības rakstā apsūdzētie atteicās pieņemt Trampa zaudējumu, un viņi tīši apvienojās sazvērestībā, lai nelikumīgi izmainītu vēlēšanu iznākumu Trampa labā," norādīts apsūdzības rakstā. 

Tajā aprakstīta spiediena izdarīšana uz Džordžijas vēlēšanu amatpersonām, nepatiesu paziņojumu izplatīšana par krāpšanu vēlēšanās, vēlēšanu iestāžu darbinieku vajāšana un mēģinājumi uzlauzt balsošanas mašīnas. 

Līdz 25. augustam apsūdzētajiem jāierodas tiesā, reportieriem pavēstīja prokurore.

Trampa centienos palikt pie varas pēc 2020. gada vēlēšanām Džordžijas štats bija nozīmīgs, ņemot vērā, ka to kontrolēja viņa partijas biedri republikāņi. Plašu ievērību guvusi Trampa un štata sekretāra Breda Rafenspergera telefonsaruna 2021. gada 2. janvārī, kad toreizējais prezidents aicināja šo vēlēšanu amatpersonu "atrast 11 780 balsis", kuru Trampam pietrūka, lai viņš Džordžijā apsteigtu demokrātu Baidenu. Centienos izmainīt vēlēšanu iznākumu Tramps izdarīja spiedienu arī uz štata gubernatoru Braienu Kempu. Abas republikāņu amatpersonas atteicās ļaunprātīgi izmantot savas pilnvaras.

Otrā apsūdzība vēlēšanu jautājumā

Tramps pēc pēdējās apsūdzības izvirzīšanas paziņojis, ka tā ir politiski motivēta un ar nodomu celta tieši šobrīd, kad norit viņa vēlēšanu kampaņa. Viņš paziņoja, ka pret viņu notiek raganu medības, bet prokurore Vilisa ir korumpēta. ASV Senātā vairākumā esošo demokrātu līderis Čaks Šumers un Pārstāvju palātas demokrātu mazākuma līderis Hakīms Džefrīzs kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka Tramps mēģināja "nozagt vēlēšanas, graut mūsu demokrātiju un neļaut pildīt Džordžijas iedzīvotāju gribu". Šī apsūdzība apstiprina, ka "Amerikā neviens, pat prezidents, nestāv pāri likumam", uzsvēra demokrātu līderi. Tikmēr Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs apsūdzēja prezidentu Baidenu par valdības struktūru izmantošanu pret Trampu. 

"Baidens ir padarījis valdību par ieroci pret savu vadošo politisko pretinieku, lai iejauktos 2024. gada vēlēšanās," paziņoja Makartijs.

Šī ir jau ceturtā kriminālapsūdzība, kas izvirzīta Trampam. Augusta sākumā viņam apsūdzību izvirzīja īpašais prokurors Džeks Smits par mēģinājumiem palikt pie varas pēc zaudējuma 2020. gada prezidenta vēlēšanās. Šī federālā līmeņa krimināllieta tematiski pārklājas ar jaunāko Trampam izvirzīto apsūdzību Džordžijas štatā, tomēr īpašā prokurora izmeklēšanā Tramps bija vienīgais apsūdzētais. Ja Tramps uzvarēs nākamā gada prezidenta vēlēšanās, viņš nevarēs apžēlot Džordžijas lietā notiesātos, jo tā nav federālā lieta, skaidro telekanāls CNN.

Šogad Trampam izvirzītas vēl divas kriminālapsūdzības. Ņujorkas štatā Trampam apsūdzība izvirzīta par biznesa ierakstu viltošanu saistībā ar klusēšanas naudas maksāšanu pornoaktrisei pirms 2016. gada prezidenta vēlēšanām. Bet Floridā Tramps apsūdzēts par slepenu dokumentu glabāšanu pēc prezidenta pilnvaru beigām un šo dokumentu slēpšanu. Visās apsūdzībās Tramps savu vainu ir noliedzis, paziņojot, ka tās ir politiski motivētas. Pirms nākamā gada prezidenta vēlēšanām Tramps ir populārākais republikāņu kandidāts, un izvirzītās apsūdzības viņa pozīcijas Republikāņu partijā nav vājinājušas. ASV konstitūcija neliedz apsūdzētām vai pat notiesātām personām kandidēt uz prezidenta amatu. Tomēr tiek runāts par ASV konstitūcijas 14. grozījumu, kas vēlētu amatu liedz ieņemt personām, kuras "piedalījušās nemieros vai dumpī". Par šā grozījuma lietojumu Trampa uzvaras gadījumā tomēr skaidrības nav.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.