15.1 °C
Pēc Krievijas pērn sāktā plašā iebrukuma Ukrainā desmitiem ārzemju firmu pameta Krieviju, bet daļa kompāniju palika un gūst krietnu peļņu. Kijivas Ekonomikas skolas pētījumā secināts, ka 2022. gadā globālās korporācijas guvušas aptuveni 214 miljardu dolāru ienākumus no sava biznesa Krievijā, maksājot kā peļņas nodokli tikai 3,5 miljardus dolāru.
Pētījuma autori atzīmē, ka darbinieku algas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis nav ieskaitīts šajos aprēķinos.
Lielākos ienākumus guvušas ASV firmas, kas joprojām darbojas Krievijā. Tabakas kompānija "Philip Morris" pērn ieņēma 7,9 miljardus dolāru, kā peļņas nodokli samaksājot Krievijas valdībai 206 miljonus dolāru.
Pārtikas firmas "Pepsi" apgrozījums Krievijā bija 4,6 miljardi dolāru.
Firmas, kuru galvenās mītnes atrodas Eiropas Savienībā, no darbības Krievijā pērn nopelnījušas 75,2 miljardus dolāru, kā nodokļus samaksājot Kremļa kasē gandrīz 600 miljonus dolāru, teikts pētījumā. Ukrainas mediji atzīmē, ka šie nodokļi papildina Krievijas kara budžetu, Kremlim izvēršot barbarisku vardarbību Ukrainā.
Britānijas un Nīderlandes degvielas firma "Shell" joprojām darbojas Krievijas tirgū, lai gan jau pirms gada bija solījusi to pamest. 2022. gadā firmas kuģi pārvadāja gandrīz astoto daļu Krievijas sašķidrinātās gāzes (LNG) eksporta, ziņo raidsabiedrība BBC. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Oļegs Ustenko apsūdzējis "Shell" asinsnaudas pieņemšanā. "Milzīgās summas, ko "Shell" un citas naftas firmas nopelna Krievijā, būtu jāizmanto, lai palīdzētu finansēt Ukrainas atjaunošanu, nevis pildītu šo firmu akcionāru kabatas," paziņojis Ustenko. "Shell" ir pasaulē lielākais LNG tirgotājs, kas nav pakļauts ES sankcijām, gūstot miljardiem dolāru peļņu.
2022. gadā "Shell" guva rekordpeļņu – 39,9 miljardus dolāru, izraisot asu kritiku, ka tā gūta, pateicoties Putina izvērstajam karam Ukrainā.
Aģentūra "Global Witness" lēš, ka LNG eksports pērn papildināja Kremļa kasi ar 21 miljardu dolāru.
Firma taisnojas, ka darījumi paredzot "ilgtermiņa līgumsaistības" un neesot likuma vai sankciju pārkāpums. Vēl maijā milzīgs tankkuģis, kas var pārvadāt 160 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes, atstāja ostu Jamalas pussalā Krievijas ziemeļos. Kravu bija nopirkusi firma "Shell", lai nogādātu to Honkongā. "Shell" paredz pārtraukt iepirkt Krievijas naftu atklātā tirgū un pārdot tās degvielas uzpildes stacijas Krievijā. Firma paziņojusi, ka sāks "pakāpenisku atteikšanos no Krievijas naftas produktiem", bet tas būšot "sarežģīts izaicinājums". Firmai "Shell" joprojām ir spēkā ilgtermiņa līgums ar Krievijas sašķidrinātās gāzes kompāniju "Novatek", kas paredz 900 000 tonnu iepirkšanu gadā no atradnes Jamalā līdz 2030. gadam, atzīmē aģentūra "Reuters".
"Novatek" ir Krievijas otrā lielākā gāzes firma, un tās maksātie nodokļi veido ievērojamu pienesumu Krievijas valdības budžetā.
Jamalas gāzes atradnes projekta mazākuma akcionāre līdz 2022. gada decembrim bija Francijas enerģijas kompānija "TotalEnergies", kas arī tirgo Krievijas sašķidrināto gāzi.
"Nav nekāda attaisnojuma, lai turpinātu tirgot Krievijas sašķidrināto gāzi, jo tas dod miljardus Putina kara budžetā," paziņojis aģentūras "Global Witness" analītiķis Džonatans Norona-Gants. Viņaprāt, ir jāatzīst, ka Krievijas LNG tirgošana ir jāvērtē tikpat kritiski kā darījumi ar Krievijas naftu.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
