15.7 °C
Īrija, Norvēģija un Spānija trešdien paziņoja par lēmumu atzīt Palestīnas valsti, kas varētu veicināt arī citu Eiropas valstu sekošanu šim piemēram.
Izraēla jau nosodījusi šo trīs valstu lēmumu un atsaukusi uz konsultācijām vēstniekus Dublinā, Oslo un Madridē.
Vēsturisks solis
Paziņojums par Palestīnas valsts atzīšanu vispirms izskanēja Oslo. Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre uzsvēra, ka "miers Tuvajos Austrumos" nav iespējams, ja Palestīnas valsts netiek atzīta. Premjers paziņoja, ka oficiāli Norvēģija Palestīnu kā neatkarīgu valsti "ar visām tiesībām un pienākumiem" oficiāli atzīs 28. maijā. Īrijas premjerministrs Saimons Heriss Dublinā pavēstīja, ka paziņojums par Palestīnas atzīšanu tika koordinēts ar Madridi un Oslo.
Viņš uzsvēra, ka atzīšanas nolūks ir veicināt Izraēlas un palestīniešu konflikta atrisināšanu un divu valstu risinājumu, kas Izraēlai līdzās paredz Palestīnas valsti.
Šī ir "vēsturiska un nozīmīga diena Īrijai un Palestīnai", paziņoja Heriss, prognozējot, ka par šādu soli "tuvākajās nedēļās" paziņos arī citas valstis. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess Madridē pauda, ka trīs Eiropas valstu lēmums par Palestīnas atzīšanu "nav vērsts pret izraēliešiem", vienlaikus atzīstot, ka tas radīs spriedzi attiecībās ar Izraēlu. Sančess paziņoja, ka, līdzīgi kā Norvēģija, arī Spānija Palestīnu atzīs 28. maijā. Sančess, kurš aizvadītajos mēnešos ir aktīvi runājis ar citiem Eiropas līderiem par Palestīnas atzīšanu, parlamentā norādīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai stiprinātu divu valstu risinājuma dzīvotspēju, ko apdraud jau astoņus mēnešus ilgušais Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" karš Gazas joslā.
"Terorisms atmaksājas"
Izraēlas Ārlietu ministrs Izraēls Kacs nosodīja trīs Eiropas valstu lēmumu atzīt Palestīnu un atsauca uz konsultācijām vēstniekus Dublinā, Oslo un Madridē. Izraēlas amatpersonu ieskatā Palestīnas atzīšana pēc pērnā gada 7. oktobra slaktiņa Izraēlā būtu uzskatāma par teroristu atalgošanu. Kacs paziņoja, ka šīs Eiropas valstīs raida "palestīniešiem un pārējai pasaulei" signālu, ka "terorisms atmaksājas". Ministrs norādīja, ka šāds notikumu pavērsiens apgrūtinās "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu un mazinās iespējas panākt uguns pārtraukšanu Gazā.
"Vēsture atcerēsies, ka Spānija, Norvēģija un Īrija nolēma piešķirt zelta medaļu "Hamās" slepkavām un izvarotājiem, kuri izvaroja pusaudzes un nogalināja mazus bērnus,"
paziņoja Kacs.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss savukārt apsveica Eiropas valstu pieņemto lēmumu un aicināja citas valstis sekot Dublinas, Oslo un Madrides piemēram. Uz Palestīnas atzīšanu reaģējis arī "Hamās". Grupējuma politbiroja loceklis Bāsims Naīms intervijā aģentūrai AFP pauda, ka Palestīnas atzīšana ir "tiešs rezultāts pretestībai", ko izrādījuši palestīnieši. Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide tikmēr uzsvēris, ka lēmums par atzīšanu "ir skaidrs signāls mērenajiem spēkiem palestīniešu pusē un Izraēlas pusē" virzīt uz priekšu miera procesu.
Gaida turpinājumu
Līdz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Īrijas un Spānijas un ārpus bloka esošās Norvēģijas pieņemtajam lēmumam Palestīnu bija atzinušas astoņas ES valstis: Bulgārija, Čehija, Kipra, Rumānija, Slovākija, Polija, Ungārija un Zviedrija. Vairums šo valstu Palestīnu atzina 1988. gadā, būdamas sociālistiskā bloka valstis.
Baltijas valstis Palestīnu nav atzinušas. To nav izdarījusi arī neviena vadošo attīstīto valstu grupas G7 valsts.
ASV un daudzas citas rietumvalstis uzsver, ka Palestīnas atzīšana notiks tikai tad, kad izdosies panākt Izraēlas un palestīniešu konflikta atrisinājumu, tostarp vienojoties par robežām. Palestīnas valsti tomēr ir atzinušas vairāk nekā 140 ANO dalībvalstis.
Īrijas, Norvēģijas un Spānijas piemēram varētu sekot vēl citas Eiropas valstis. Iespēju atzīt Palestīnu aizvadītajos mēnešos pieļāvušas Malta un Slovēnija. Runas par to izskanējušas arī Beļģijā, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts. Tas, iespējams, liek Beļģijai būt piesardzīgākai atzīšanas jautājumā, uzsver apskatnieki. Turklāt jūnijā paralēli Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks arī Beļģijas parlamenta vēlēšanas, kas varētu motivēt pašreizējā premjera Aleksandra de Kro vadīto valdību nesteigties ar lēmumu, norāda raidorganizācija BBC. Valsti "atzīt var tikai vienreiz", tam jānotiek "pareizajā brīdī", trešdien uzsvēra Beļģijas premjers.
