13.1 °C
Latvijas Ārlietu ministrija rekomendē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei ņemt vērā Eiropas Komisijas viedokli par automašīnu ievešanas aizliegumu no Krievijas Federācijas.
Eiropas Komisija (EK) aizvadītajā piektdienā, atbildot uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, publicēja precizējumus par sankciju sarakstos iekļauto Krievijas preču importu, iegādi un transportēšanu, ko pieņēmusi Eiropas Savienības Padome. No dokumenta izriet, ka dalībvalstīs ir aizliegts iebraukt ar Krievijā reģistrētām automašīnām, tostarp tām, kas tiek izmantotas personīgām vajadzībām. Uz jautājumu, vai Krievijas Federācijas pilsoņi uz laiku, piemēram, tūrisma nolūkos, var ievest dalībvalstīs personīgās mantas un transportlīdzekļus, kas norādīti direktīvas pielikumā, EK atbildējusi noraidoši.
EK, precizējot preču ievešanas aizliegumu, atsaukusies uz ES direktīvas XXI pielikumu, kurā ir minēts, kuras no Krievijas Federācijas precēm, kas tiek ievestas ES, tiek uzskatītas par aizliegtu importu. Tajā skaitā ir kosmētika, koferi, somas, maki, virkne apģērbu, portatīvie datori, fotoaparāti, mobilie telefoni, kažokādu izstrādājumi, pusdārgakmeņi un dārgakmeņi.
Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" ziņo, ka
Vācijā jau vairākus mēnešus tiekot piemērota EK apstiprinātā sankciju likumdošanas interpretācija, saskaņā ar kuru iebraukšana ES ar Krievijā reģistrētajām automašīnām uzskatāma kā aizliegta ievešana.
Vasaras sākumā kļuva zināms par Vācijas muitnieku masveida aizturēšanu automašīnām ar Krievijas numurzīmēm – gan uz robežas, gan pašā Vācijā pēc iebraukšanas. Tostarp aizturētas Krievijas Federācijā reģistrētiem ES pilsoņiem piederošas automašīnas, no kurām dažas tranzītā brauca caur Vāciju. Vācijas muita, atbildot uz "Deutsche Welle" jautājumiem jūnija beigās, paskaidrojusi, ka tā nodrošina atbilstību iepriekš noteiktajām ES sankcijām.
Kā rīkosies Latvija?
Bet kā rīkosies Latvija, lai izpildītu EK regulu ar tai pievienoto pielikumu? Kas konfiscēs Krievijā reģistrētās automašīnas? Vai vispār ir dots rīkojums to darīt?
Latvijas valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa birojā uz šiem jautājumiem vakar "Latvijas Avīzei" neviens nespēja atbildēt. Par sankciju ieviešanu atbildot Ārlietu ministrija kopā ar Galveno muitas pārvaldi.
Ar Ārlietu ministrijas preses sekretāres Diānas Eglītes starpniecību "Latvijas Avīze" vakar saņēma neskaidras atbildes, no kurām var saprast, ka
pagaidām nekādas sankcijas pret Krievijā reģistrētajām automašīnām un citiem pieminētās regulas pielikumā iekļautajiem sankcionētajiem priekšmetiem netiek piemērotas,
bet turpmāk Muitas pārvaldei tiek rekomendēts to darīt.
"Eiropas Komisijas 8. septembrī publicētais skaidrojums [..] ir svarīgs vienotai ES sankciju īstenošanai, ņemot vērā to, ka sankciju piemērošana ir katras dalībvalsts nacionālā kompetence. Ārlietu ministrija pēc konsultācijas ar reģionālajiem partneriem ir rekomendējusi VID Muitas pārvaldei ņemt vērā Eiropas Komisijas viedokli attiecībā uz automašīnu ievešanas aizliegumu no Krievijas Federācijas.
Vēlamies vērst uzmanību, ka sankciju regulējums neparedz preču, kas ir pakļautas ES noteiktajiem ierobežojumiem, konfiskāciju," šāda bija Ārlietu ministrijas atbilde.
Par to, ka iepriekš pieminētās citas preces netiks konfiscētas, vakar informēja arī EK pārstāvji preses konferencē Briselē.
"Ierobežojums nebija īsti gribēts"
Advokāts Edgars Pastars skaidro, ka par ES noteikto sankciju ievērošanu atbild dalībvalsts. EK publicējot daudz dažādus skaidrojumus, bet ne visas dalībvalstis tiem sekojot, jo tām ir pašām atbildība par sankciju ievērošanu.
"Eiropas Savienība ir sniegusi izsmeļošu viedokli, bet dalībvalstis rīkojas citādi.
Jāteic, ka arī Latvija atsevišķos jautājumos rīkojas citādi, nekā Eiropas Komisija ieteikusi – gan stingrāk, gan brīvāk.
Dalībvalstīs izpratne par sankcijām diemžēl ir atšķirīga. Es domāju, ka tas attieksies arī uz šo gadījumu, ka, iespējams, būs dalībvalstis, kuras varētu šo jautājumu ievērot ne tik skrupulozi. Pieņemu, ka Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija un Polija – galvenās dalībvalstis, kas robežojas ar Krieviju, visticamāk, būs gana stingras savā nostājā un sekos Eiropas Komisijas ieteikumiem.
Sankcijas, kas attiecas uz Krievijā reģistrētajām automašīnām, noteica 23. jūnijā. Kas notika visu šo laiku? Ja godīgi runājam, šis ierobežojums nebija īsti gribēts. Tika mainīti pielikumi un noteikumi, kas attiecas uz automašīnām, – agrāk tās tika pieskaitītas luksusa precēm un beigās nonāca 3.i. pantā. Tagad iznāk tā, ka 100 tūkstoši eiro bankas kontā drīkst būt, ja ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, bet auto nedrīkst būt. Zeltu personiskiem nolūkiem var ievest, bet mašīnu nedrīkst. Kā sanācis, tā ir sanācis, tas ir uzrakstīts – norma ir skaidra, un Eiropas Komisija ir sagatavojusi skaidrojumus.
Pieminētais pants attiecas tieši uz Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanas momentu, un turpmāk ar Krievijas numuriem Latvijā nevarēs iebraukt.
Tas ir jālasa tieši tā, kā Eiropas Komisija to pateikusi.
Es pieņemu, ka tās automašīnas, kas jau ir iebraukušas Latvijā no Krievijas, robežu ir šķērsojušas pirms šo sankciju pieņemšanas," sacīja Pastars un aicināja par to interesēties Ārlietu ministrijā. Ministrija uz šo jautājumu neatbildēja.
Iztaujās Saeimas komisijā
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) sarunā ar "Latvijas Avīzi" neslēpa, ka pagaidām neesot īsti skaidrs, kā šī norma būtu piemērojama: "Mēs redzam, ka ir diezgan daudz Krievijas pilsoņu, kuriem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja un kuri turpina šķērsot Latvijas un Krievijas robežu ar savām automašīnām. Vai arī viņus skars automašīnu konfiskācija? Trešdien būs Ārlietu komisijas sēde, un, ņemot vērā, ka tajā piedalīsies Ārlietu ministrijas amatpersonas, uzdošu arī šo jautājumu."
