15 °C
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja likumu, kas paredz atzīt, ka spēku zaudēs 2022. gada septembrī neilgi pirms Saeimas vēlēšanām pieņemtais likums par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim. Par likuma atcelšanu nobalsoja pārliecinošs vairākums – 85 deputāti no visām frakcijām. Pirms nedaudz vairāk kā gada pieņemtais likums ir zaudējis aktualitāti, sēdē sacīja Andris Kulbergs ("AS").
Viņa vadībā pirms vairākiem mēnešiem Saeimā notika Enerģētikas forums, kurā vairākums frakciju vienojās, ka Latvijā ir jāizstrādā Enerģētikas stratēģija. Par šā uzdevuma izpildi A. Kulberga vadītajā apakškomisijā drīzumā notiks saruna ar Klimata un enerģētikas ministrijas vadību.
Situācija pēc likuma pieņemšanas ir mainījusies un nepieciešamības pēc termināļa vairs nav, sēdē sacīja A. Kulbergs. Viņš informēja, ka Inčukalna dabasgāzes krātuve ir piepildīta vairāk nekā par 80% un var nodrošināt gāzes patēriņa vajadzības. Latvija ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju par Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu krīzes gadījumos. Akciju sabiedrība "Latvenergo" ir ieguvusi tiesības turpmākos desmit gadus lietot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa noteiktu jaudu.
Vajadzīga Enerģētikas stratēģija
"AS" frakcijas vadītājs Edgars Tavars sēdē teica, ka
frakcija jau iepriekš aicinājusi toreizējo premjeru Krišjāni Kariņu ("JV") "izbeigt šo likumprojektu", jo Latvijas nodokļu maksātājiem nebūtu jāsedz privātās infrastruktūras izmaksas.
Latvijai ir svarīgi pieņemt ilgtermiņa Enerģētikas stratēģiju. "Lai mēs beidzam vienreiz raustīties – būs mums terminālis, nebūs termināļa, ir tādi riski vai šādi riski. Lai mēs konsekventi kā valsts attīstāmies enerģētikā neatkarīgi no tā, kāda torbrīd ir koalīcija vai politiskā vadība," teica E. Tavars.
Debatēs daudz tika runāts par šā projekta vēsturi, norādot uz iespējamo lobiju, kāds Skultes terminālim bijis 13. Saeimā. "LPV" frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers, uzsverot, ka var atsaukties tikai uz medijos pieejamo informāciju, teica, ka šis projekts esot pasniegts kā Latvijas drošībai svarīgs. Taču tā īstenošanu bija plānots uzticēt starpnieku uzņēmumam bez pieredzes, kurš vēlējies tikai saņemt valsts garantijas. A. Šlesers pieļāva, ka varbūt Latvijai arī vajag savu termināli, bet tad tam ir jābūt nopietnam uzņēmumam, piemēram, no ASV vai Norvēģijas, kas objektu uzbūvē par savu naudu un neprasa valsts garantijas.
"Tā bija blēdība no pirmās dienas, ko Bordāns ar Jurašu dzina cauri. "Vienotībai" bija mazākums iepriekšējā valdībā, un tā viņi izdzina cauri," nobeidza A. Šlesers,
norādot uz bijušo "Konservatīvo" (tagad JKP) līderi Jāni Bordānu, kurš patiešām ar vairākiem ierakstiem sociālajos tīklos nesen kritiski izteicās par koalīcijas ieceri atcelt Skultes termināļa likumu. Neatkarīgā deputāte Glorija Grevcova (ievēlēta no "Stabilitātei") sēdē teica: "Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir jaunās koalīcijas partijas premjera kandidāta atriebība par viņam izvirzītām sankcijām. Runa ir par ZZS." G. Grevcova vēl piebilda, ka viņa atbalstīs projektu par likuma atcelšanu, kas esot bijis nekas cits kā "vienas partijas sponsoru interešu lobijs".
Ar vienas valdības partijas premjera kandidātu, visticamāk, domāts Aivars Lembergs, kuram ir piemērotas ASV sankcijas, ko daļēji panāca toreizējā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadība. Saeimas sēžu stenogrammā redzams, ka 2022. gada septembrī visasāk pret likumu iestājās ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis, kurš tagad ir ekonomikas ministrs. Jau toreiz viņš pieļāva, ka šis esot "Konservatīvo" lobēts projekts, no kura iegūtu starpnieka uzņēmums. Tagadējais JKP priekšsēdis, bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis ceturtdien "Latvijas Avīzei" teica, ka lēmums noteikt nacionālo interešu objekta statusu terminālim neesot bijis lobiju, bet gan valsts interesēs.
Latvija tagad ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurai nav sava termināļa. "Tā nav gudra enerģētikas politika," uzskata G. Eglītis.
Smiltēns pret Ābramu
Ap šo likumu nedēļas garumā izvērtās vēl kāds strīds par procedūru. Pirms nedēļas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") lūdza projektu izņemt no sēdes darba kārtības. Edvards Smiltēns ("AS") pēc tam publiski paziņoja, ka Tautsaimniecības komisija neesot lēmusi par likumprojekta atsaukšanu. Viņaprāt, procedūras neievērošana var kaitēt Saeimas reputācijai un dot pamatu Saeimas pieņemtā lēmuma apšaubīšanai. S. Ābrama pēc tam savukārt E. Smiltēna izteikumus vērtēja kā viņas godu aizskarošus, ziņoja LETA.
E. Smiltēns norādīja, ka sēdes protokolā parādās teksts pie jautājuma "dažādi", kas nav dzirdams tās audioierakstā. Protokolā nav arī balsojuma par likumprojekta neizskatīšanu minētajā sēdē 12. oktobrī.
"AS" frakcija ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu dokumentu viltošanu Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Arī S. Ābrama vēl konsultēsies ar juristiem, lai izlemtu, vai vērsties tiesā pret E. Smiltēnu par neslavas celšanu,
jo lēmumu par likumprojekta atsaukšanu komisijas vadītāja neesot pieņēmusi vienpersoniski.
S. Ābrama ceturtdien Saeimas sēdē lika noprast, ka likumprojekta pārcelšana uz nākamo sēdi bija nepieciešama, lai deputāti varētu tikties ar Valsts drošības dienesta pārstāvi. Tajā laikā bija saņemtas ziņas par incidentu ar Somijas un Igaunijas gāzesvadu "Balticconnector", tāpēc bija svarīgi pārliecināties par stratēģisko objektu drošību, kas saistīti ar dabasgāzes piegādi. Sēdē ceturtdien S. Ābrama teica: "Ir vēl jautājums arī par infrastruktūras drošību, infrastruktūras fizisko un kiberdrošību. Un tālab mēs šo nedēļu izmantojām, par ko pirms nedēļas bija radīts milzīgs satraukums, lai tiktos ar Valsts drošības dienesta pārstāvi." S. Ābrama norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ riski kļūstot lielāki, bet deputāti ir pārliecinājušies, ka valsts drošības dienesti tos apzinās, uzrauga un pārvalda.
