13 °C
Valdība deva iespēju Rēzeknei nosvinēt valsts svētkus, kuros šajā pilsētā 4. maijā notika arī Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas svētku parāde.
Taču nākamajā sēdē pēc svētkiem Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu, to pamatojot ar pašvaldības vēlētās institūcijas sistemātiskiem un atkārtotiem likumu pārkāpumiem, lemjot par pašvaldības budžetu. Valdība aicinās Saeimu jau ceturtdien, 9. maijā, lemt par grozījumu nodošanu komisijām.
Vienlaikus VARAM piedāvā izmaiņas arī Pašvaldību domes vēlēšanu likumā, kurā tagad ir noteikts, ka domes ārkārtas vēlēšanas var nerīkot, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā deviņi mēneši. Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("JV") valdības sēdē paskaidroja, ka VARAM ierosinājums likumā vairs nenoteikt konkrētu termiņu, uz kādu var iecelt pagaidu administrāciju, ir piedāvāts, lai Saeima var katru gadījumu izvērtēt individuāli.
Taču laiks, cik ilgi varētu strādāt pagaidu administrācija, nevarētu būt ilgāks par diviem gadiem.
Pret grozījumiem vēlēšanu likumā ir Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kuras padomniece Vineta Reitere valdības sēdē iebildumus pamatoja ar vairākiem iemesliem. Vispirms viņa norādīja, ka šāda norma nebūtu demokrātiska, jo pagaidu administrācija nav pašvaldības balsstiesīgo pilsoņu vēlēta institūcija, tāpēc tā nevarētu pildīt pašvaldības funkcijas un pārstāvēt iedzīvotāju intereses nesamērīgi ilgu laiku. Tās iecelšana varot būt tikai īslaicīgs risinājums. V. Reitere arī uzskata, ka likumā ir jābūt vienotai pieejai, jo brīvs regulējums satur riskus, ka lēmumus par termiņu katrā konkrētā gadījumā var pieņemt arī politiski. LPS pārstāve arī atgādināja, ka grozījumi Pašvaldību domes vēlēšanu likumā būtu jāpieņem ne vēlāk kā gadu pirms kārtējām vēlēšanām – tātad Saeimai tie būtu jāpieņem līdz jūnija sākumam, kas nozīmējot, ka nebūs pietiekami daudz laika diskusijām.
Ministre I. Bērziņa savukārt atgādināja, ka 2019. gada decembrī veiktie Pašvaldību domes vēlēšanu likuma grozījumi, kas paredzēja deviņu mēnešu termiņu, uz kuru var iecelt pagaidu administrāciju, arī tika pielāgoti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.
"Situācija Rēzeknē nav salīdzināma ne ar vienu citu pašvaldību, kas nonākusi finanšu grūtībās," teica I. Bērziņa.
Viņas sacīto papildināja VARAM pārstāvis Viesturs Razumovskis, atgādinot, ka Rēzeknes domes vairākums apzināti provocēja domes atlaišanu. Tam par iemeslu var būt ne tikai likuma pārkāpumi, bet arī trīs reizes pēc kārtas nenotikušas domes sēdes, ja tajās nav kvoruma, kā arī ja noteiktā termiņā nav ievēlētas vadošās domes amatpersonas. "Rēzeknes dome ļaunprātīgi izmantoja likuma normas un darbojās destruktīvi," piebilda V. Razumovskis.
Likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju, kuru vadītu juriste, bijusī Uzņēmumu reģistra vadītāja Guna Puce, viņas vietnieki būtu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis. Pagaidu administrācija strādātu līdz dienai, kad uz savu pirmo sēdi sanāktu jaunā dome, kas ievēlēta kārtējās vēlēšanās.
VARAM likumprojekta anotācijā norādījusi, ka Rēzeknes dome ir veikusi apzināti prettiesiskas darbības, sagatavojot un pieņemot 2023. gada un 2024. gada pašvaldības budžetu.
Par budžetu atbildīga ir dome. VARAM un Finanšu ministrija, kas pārrauga pašvaldību tiesisko un finanšu darbību, nav guvušas pārliecību, ka tagadējā dome spēj mainīt finanšu situāciju, bet tādā gadījumā būtu apdraudēta pašvaldības autonomo funkciju izpilde. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") valdības sēdē arī atgādināja, ka Rēzeknes dome pašvaldības šā gada budžetu pieņēma pēc likumā noteiktā termiņa, kā arī nav atbildējusi uz tai uzdotajiem jautājumiem, kādas ir iespējas šo budžetu izpildīt.
