Pēcjāņu traģiskā šoseja

Pēcjāņu dienu traģiskās avārijas uz Rīgas–Liepājas šosejas, kad divās dienās trīs satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki, satraukušas sabiedrību.

“Latvijas valsts ceļi” trešdien izplatīja paziņojumu, ka pasūtīs ārkārtas drošības auditu Liepājas šosejas posmam. Smagie negadījumi notika autoceļa A9 80., 90. un 105. kilometrā. Satiksmes drošības auditus veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, un tajos tiek vērtētas iespējas uzlabot satiksmes drošību konkrētajā ceļa posmā. “Latvijas valsts ceļi” arī uzsver, ka būtiska būs arī informācija no Valsts policijas par šo triju avāriju iemesliem. Pēc statistikas datiem, visbiežākais šādu negadījumu iemesls ir pārgalvīga apdzīšana, kurā notiek frontālā sadursme. 

Bet varbūt katrs gadījums ir individuāls un tā ir bijusi tikai sakritība, ka nelaime notika uz šīs šosejas viena posma un divas dienas pēc kārtas? Pagaidām par katru negadījumu informācija ir neliela, bet, lūk, kas zināms.

Otrdien, 25. jūnijā, Saldus novada Blīdenes pagastā notika sadursme starp vieglo automobili "Volvo" un smago transportlīdzekli "Scania". Sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis, vadot "Volvo", veicis apdzīšanas manevru, apdzenot trīs automobiļus un pretējā braukšanas virziena joslā sadūrās ar pretim braucošo "Scania". Negadījumā dzīvību zaudēja "Volvo" vadītājs, viņa sieva un nepilngadīgais bērns. Aculiecinieki teic, ka "Volvo" bijis saplacināts kā pankūka...

Tajā pašā dienā uz Liepājas šosejas dažas stundas iepriekš netālajā Zirņu pagastā notika sadursme starp automobiļiem "Mercedes-Benz" un "Mazda". Sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis, vadot "Mazdu", izbrauca uz galvenā ceļa, kur notika sadursme ar "Mercedes-Benz". Ceļu satiksmes negadījumā dzīvību zaudēja "Mazdas" vadītājs.

Savukārt trešdien Blīdenes pagastā uz Liepājas šosejas noticis ļoti līdzīgs ceļu satiksmes negadījums. Vīrietis, vadot automobili "Citroen", iebraucis pretējā braukšanas virziena joslā un sadūries ar pretim braucošo smago transportlīdzeklī "DAF". Negadījumā dzīvību zaudēja "Citroen" vadītājs un pasažiere.

Avārijas vietā.

Foto: Ekrānuzņēmums no TV3 "Degpunktā" / Latvijas Mediji

Par šiem negadījumiem policijā sākti kriminālprocesi un tiek izmeklēti precīzi negadījuma iemesli.

Satiksmes eksperts Oskars Irbītis apmeklējis abas avāriju vietas Blīdenes apkaimē. "Savā 20 gadu satiksmes eksperta pieredzē ar kaut ko tādu saskaros pirmo reizi – tik īsā laikā vienā rajonā tik traģiski negadījumi bez acīmredzama iemesla. Taisns, labs, sauss, saulains (saule no sāniem) ceļš. Liepājas šoseja ne ar ko īpašu neatšķiras, tā pat ir, kā saka, vieglāk braucama, ar mazāku satiksmi nekā dažas citas. Apmeklēju abas avāriju vietas Blīdenes pagastā, izpētīju fotogrāfijas un varu pateikt tikai to: vieglais automobilis atradās pretējā joslā, bet pa to braucošais automobilis strauji bremzēja, frontālas sadursmes, turklāt tik spēcīgas, ka smagajiem no vietas izsisti priekšējie tilti. Vai vieglais apdzina vai bija cits iemesls atrasties pretējā joslā, noteiks izmeklēšana," komentē O. Irbītis un piebilst, ka nesen netālu uz Liepājas šosejas bijis vēl viens negadījums, kurā cieta trīs cilvēki.

Runājot par “Latvijas valsts ceļu” pasūtīto auditu par iespēju uzlabot satiksmes drošību konkrētajā ceļa posmā, Irbītis spriež, ka tas ir pozitīvi vērtējams: 

"Ir svarīgi kārtīgi izpētīt šos negadījumus, nevis paļauties uz ātriem pirmajiem secinājumiem. Sasteigtus secinājumus nedrīkst izdarīt," pauda satiksmes drošības eksperts.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka trešdien, 26. jūnijā, negadījums noticis taisnā ceļa posmā, tāpēc esot grūti spriest par avārijas iemesliem. Valsts policija arī gatavojot ceļa drošības izvērtējumu. Nākotnē šajā ceļa posmā ir plānots uzstādīt arī vidējā braukšanas ātruma radaru, Latvijas Radio teicis I. Ukstiņš. "Mēģināsim maksimāli nodrošināt arī Valsts policijas autopatruļas šajā ceļa posmā," piebilda Ukstiņš.

Uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova Latvijas Radio sacīja, ka minētie Liepājas šosejas posmi nebija starp tiem, kas iekļauti autoceļu "melno punktu" sarakstā. Līdz šim šeit lielu un traģisku autoavāriju neesot bijis. Esot arī liela varbūtība, ka pēc audita tiks secināts, ka ar autoceļa infrastruktūru viss ir kārtībā un negadījumi notikuši šoferu nepareizu lēmumu dēļ. Bet, ja tikšot atklātas kādas infrastruktūras nepilnības, visticamāk, tās tikšot labotas ar marķējumu vai ceļa apzīmējumiem. “Latvijas valsts ceļu” pārstāve arī pauda, ka konkrētais ceļa posms nav primārais, ko būtu nepieciešams pārbūvēt.

Sazinājos ar cilvēku, kurš dzīvo netālu un saistīts ar tiesībsargājošām iestādēm un lūdz neminēt savu vārdu. Viņa viedoklis ir, ka negadījumi Blīdenē, visticamāk, saistīti ar "noraušanos" pēc braukšanas kolonnā radaru zonā apdzīvotā vietā Bikstos. Sak, tuvojas Brocēni, Saldus pievārte, tur vairs nepaspēs, tāpēc jāmauc, kamēr vēl var... It kā Liepājas šoseja, salīdzinot ar daudzām citām, ir diezgan taisna un nav pati pieblīvētākā ar transportu, taču nemaz neesot tik viegli apdzīt. Jau no Rīgas ir ātruma ierobežojumi, apdzīšanas liegumi un līkumi, no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar Jelgavas –Tukuma šoseju ir radaru kontroles zona, pēc tam daudz kur nedrīkst apdzīt vai ir nepārredzam līkumi, līdz klāt ir Kaķenieki un pēc tam Biksti, norāda mans sarunas biedrs. Taču tas ir tikai viens viedoklis, pilnīgi iespējami arī citi varianti.

Avārijas izraisītāji Blīdenes pagastā abos gadījumos bijuši vieglās automašīnas šoferi, kuri iebraukuši pretējā braukšanas joslā, par otrdienas negadījumu vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka tā bijusi apdzīšana, bet par trešdienas gadījumu tādas informācijas nav. Neoficiāla informācija liecina, ka kāds liecinieks redzējis, ka vieglais automobilis mazā leņķī slīpi iebraucis pretējā joslā, iespējams, piemidzis vai noticis kas cits.

Sociālajos tīklos daudzi komentē un izsaka versijas gan par negadījuma iemesliem, gan par Latvijas šoferu braukšanas kultūru, gan par Latvijas ceļiem. Arī Saeimas deputāte Ramona Petraviča tviterī ierakstījusi: “Uz Liepājas šosejas nedaudz vairāk kā 24 stundu laikā izdzisušas piecas [patiesībā sešas. – Red.] dzīvības! Satiksmes ministrijai pēdējais laiks rīkoties, nevis lai uzliktu radarus un zīmes, bet rekonstruētu šoseju, lai tā būtu droša! Šobrīd tā ir viena no bīstamākajām!” 

Taču daudzi viņai atbild, ka nav vainīga šoseja, bet braucēji. Ļaudis raksta: “Kas attiecas uz šo posmu, tad ne jau ceļš pie vainas, ka cilvēki nemāk braukt (neievēro ceļu satiksmes noteikumus).” “Kas vainas Liepājas šosejai? Ja skatās uz ceļa zīmēm, ievēro ātrumu, nelūr telefonā un ietur distanci, var pat tikt līdz Liepājai.” Edgars jautā: “Kur problēma šosejai? Taisns, pārredzams posms!” Cita komentētāja deputātei vaicā: “Kā vietējā jau nu varējāt pa punktiem salikt – kas un kur konkrēti tur bīstams? Vai tad Kokneses bānis mums neskaitījās bīstamākais ceļš valstī līdz šim? Varbūt tomēr ceļus par bīstamiem padara braucēji, nevis to inženieri?”

Ir komentētāji, kas rosina – Rīgas–Liepājas šosejai vajagot četras braukšanas joslas (jautājums gan, cik miljonus tas maksātu?). “Tā ir iela, nevis šoseja, vēl pie tam ļoti pārslogota iela. Tur sen jau vajadzēja 2+2 joslas! Par ko tiek maksāts ceļu nodoklis!?” raksta kāds soctīklu lietotājs. Kristiāna raksta: “Piekrītu viedoklim, ka vajag papildus divas joslas katrā virzienā uz A9 šosejas. Un sodīt tos, kuri pa ceļu velkas kā gliemeži, ne tikai ātros braucējus, plus fotoradarus, kas šos abus ķer. No Rīgas uz Liepāju satiksme ir liela.”

Bet tvitera lietotājs Miņins raksta: “Esmu teicis 100 reizes un saku 101. Ne joslu skaits, ne maksimālais atļautais ātrums, ne citas tehniskas lietas un noteikumi nemainīs neko Latvijas braukšanas kultūrā, ja to tā var nosaukt. Pirmkārt, noteikumus un sodus var izdomāt jebkādus, taču ir jābūt kontrolei. Latvijā (ja mēs runājam par Latviju, ne Lielrīgu) tādas nav. Nu, tā, ka vispār nav (jo nav jau arī kam to darīt, policistu trūkst). Otrkārt, Latvijas satiksmē trūkst vienas lietas – prognozējamības (braukt nevis tā, kā gribu, nevis tā kā esmu izlasījis noteikumu grāmatā, velkot ar pirkstu, bet tā, lai konkrētajā vietā un laikā viss būtu loģiski pēc situācijas un, pat ja situācija ir bīstama, pieņemt lēmumu, lai samazinātu riskus, nevis ar pieeju: “Noteikumi, man taisnība!”). Vieni stūrē iekrampējušies, pie sevis atkārto "noteikumi, mani noteikumi", otri – "visi lohi, man jāgonko". Un pie avārijām līdzvainīgi ir abi, jo otrie ir lohi pa dzīvi, bet pirmie vispār nefiltrē, kas notiek apkārt. Papildus – Latvijā kā ne augstas labklājības valstī mašīna ir kaut kas īpašs, tāpēc uz ceļiem arī sākas mērīšanās ar krāniņiem.”

UZZIŅA

Pērn vairāk bojāgājušo

• Valsts policijas  informācija liecina, ka šogad līdz 25. jūnijam dzīvību zaudējuši 47 cilvēki, bet, ierēķinot trešdien Blīdenē bojāgājušos, dzīvību kopumā zaudējuši 49 cilvēki. Pērn līdz 25. jūnijam gājuši bojā 65 satiksmes dalībnieki.
• Šogad līdz līdz 25. jūnijam kopumā valstī ievainojumus guvušas 1639 personas, bet pērn šādā laika posmā - 1806.
• Kopumā šogad Latvijā līdz līdz 25. jūnijam reģistrētas 8083 avārijas, bet pērn 8818.

Avots: LETA