15.7 °C
Spītējot ziemas spalgonim, sestdien, 6. janvārī, simtiem Latvijas patriotu piedalījās Ziemassvētku kauju atceres pasākumos un lāpu gājienā, ko jau tradicionāli rīko Jelgavas novada dome sadarbībā ar Mangaļu muzeju Valgundes pagastā.
Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu karavīru varonību, atceres pasākumos piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kā arī citi mūsu valsts militāro struktūru komandieri, zemessargi, skauti, jaunsargi un iedzīvotāji, kuri jūt vajadzību apmeklēt mūsu tautas spēka vietas.
Šogad Ziemassvētku kaujām, ko uzskata par nozīmīgāko epizodi Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku pulku cīņās, apritēja 107. gadskārta. Ziemassvētku kaujas bijušas vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Ļoti skaudri bijuši arī laika apstākļi – vairākas dienas valdījis vairāk nekā mīnus 30 grādu sals. Kaujas norisinājušās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā kalendāra. Cara armijas plānos šīs operācijas mērķis bijis pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
Neskatoties uz milzīgajiem strēlnieku zaudējumiem, vēsturnieki uzskata, ka tieši šajās kaujās nostiprinājusies pārliecība par latviešu varēšanu un savas valsts izveides nepieciešamību.
Tādēļ ir svarīgi šos notikumus zināt, pieminēt un godāt – to savās uzrunās atgādināja armijas ģenerāļi un arī virspavēlnieks, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš ar savu klātbūtni atceres pasākumus pagodināja visas dienas garumā – jaunsargu un zemessargu zvēresta nodošanas brīdī muzejā "Mangaļi", svinīgajā piemiņas brīdī Ložmetējkalnā, tiekoties ar skautiem un gaidām, kuri piedalās ikgadējā ziemas nometnē "Baltais vilks", lai apgūtu prasmes rīcībai dažādās krīzes situācijās un dzīvošanai ārā ziemas apstākļos.
Augstie viesi savās uzrunās Latvijas iedzīvotājus aicināja nepakļauties agresīvo kaimiņvalstu propagandai un nebaidīties, kā arī pauda gandarījumu par tagadējiem karavīriem, zemessargiem un jaunatni, kas ir gatava sekot strēlnieku piemēram.
