Latvijā, 32 novados, no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija, lai egļu mežaudzēs ierobežotu ļoti bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža izplatību. Skaidrojam, ko nozīmē ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi meža īpašniekiem.

Reklāma

Valsts meža dienesta (VMD) meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs skaidro, ka ārkārtējā situācija izsludināta, pamatojoties uz VMD iesniegtajiem priekšlikumiem par egļu astoņzobu mizgrauža bojājumiem un ierosinājumu ārkārtas situācijas izsludināšanai mežā 2023. gadā un LVMI "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa 2022. gada datiem un mizgrauža savairošanās prognozēm 2023. gadā.

“Ārkārtas situācija nozīmē, ka konkrētajā periodā noteikti mežizstrādes ierobežojumi. 

Notiks egļu astoņzobu mizgrauža svaigi invadēto mežaudžu ciršana un slazdu izvietošana pēc bojāto audžu nociršanas, tādējādi samazinot vai pat apturot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību.

Meža īpašniekiem tas ļaus potenciāli samazināt mizgraužu savairošanās risku un pasargās vērtīgās egļu audzes no bojāejas. Meža īpašniekiem regulāri jāapseko egļu mežaudzes un, ja tiek konstatēti svaigi egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi, par to jāinformē Valsts meža dienests,” skaidro Andis Purs.

Kas jādara meža īpašniekiem

Vējgāzēs, vējlauzēs bojāto koku novākšanas un malkas izstrādes darbus vajadzētu veikt ziemas periodā. Darbība, tajā skaitā svaigo kokmateriālu aizvešana no krautuvēm, būtu jābeidz ne vēlāk par 1. aprīli. Jāatgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu nr. 947 Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā 5. pantu no 1. septembra līdz 1. maijam cirsto skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriāli jāizved no meža vai jāaizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūnijam.

Ja minētie pasākumi netiks veikti, tiek piemērota atbildība, kas paredzēta par šo noteikumu neievērošanu.

Maija otrajā pusē un jūnija sākumā meža īpašniekiem vajadzētu pārbaudīt svaigo egļu stumbrus, īpaši, ja koki ir gāzti, izšūpoti vai kā citādi bojāti. Gadījumā ja tajos redzami mazi, ap 1 mm gari caurumiņi (kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē, vēlams doties uz VMD un pieteikt sanitāro kailcirti jeb galveno cirti pēc VMD sanitārā atzinuma.

Vairāk informācijas par mizgrauzi un tā radīto apdraudējumu var atrast VAS "Latvijas valsts meži" un LVMI "Silava" sagatavotājā materiālā par mizgrauzi un "Silavas" vadošā pētnieka Agņa Šmita prezentācijā Egļu astoņzobu mizgrauža monitorings un ierobežošana – 20.04.2022.

Mizgrauža posta darbi skar ļoti vērtīgās egļu audzes visā Eiropā.

Ko nevajadzētu darīt

No 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16 cm, jo ciršanas atliekas – zari, skujas un skaidas – izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus un veicina kukaiņu savairošanos. Tādējādi tiek pastiprināta mizgraužu piesaiste skujkoku audzēm. 

Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, ja egļu audzes ir kompaktas un izolētas, atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi. Tas jādara saskaņā ar MK noteikumiem nr. 935 Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs.

Svarīgi atcerēties, ka sausie, mizgraužu bojātie koki mežaudzei vairs risku nerada. Taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu vasaras periodā, var rosināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. 

Mežsaimnieciskā darbība būtu pieļaujama tikai lapukoku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles.

Piemērotos skujkoku izcirtumos jāizvieto feromonu slazdi. To ekspluatāciju valsts īpašumā esošā mežā un Rīgas pašvaldības īpašumā esošā mežā nodrošina meža apsaimniekotājs, un mežā, kas nav minēts iepriekš, – Valsts meža dienests.

Novadi, kur izsludināta ārkārtas situācija.

Ievēro!

Ārkārtējā situācija no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam izsludināta Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona 32 novadu 230 pagastos. Šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu audzēs un to aizsardzības zonās.