20.1 °C
13. jūnijā tiks paziņoti konkursa "Latvijas gada motocikls 2024" rezultāti. Šim pasākumam 29 pieteikto motociklu testu dienā Biķernieku trasē konkursa viens no tēviem Arnis Blodons teica pareizi: motocikla izvēle nav racionāla, tā ir emocionāla, tāpēc ņemiet un izbaudiet!
Motocikls – emocionāla izvēle
Šajos laikos tas tā ir. Normālam pieaugušam cilvēkam pirmā mehanizēta transporta līdzekļa pirkums ir automobilis, lai arī ko kāds teiktu. Praktisku iemeslu dēļ. Teorētiski vienpatis, kam nekad nekas liels nav vedams, var iztikt ar motociklu, taču tas vienalga pietiekami bieži sagādā neērtības gan laika apstākļu, gan klimata dēļ. Vēlā rudenī, agrā pavasarī, ziemā ar motociklu brauc tikai īpaši cilvēki. Arī cenas tādas, ka vecam automobilim tās ir salīdzināmas ar veciem motocikliem, bieži pat motocikli ir dārgāki, ja ir labāk saglabājušies un to tirgū nav tik daudz, sevišķi daži motociklu modeļi. Padomju gados gan daudziem automobiļi to deficīta un dārdzības dēļ nebija pieejami, tāpēc nācās iztikt ar motocikliem, kurus, kaut arī sliktas kvalitātes, nopirkt varēja katrs.
Tāpēc es vairāk par emocionālo: nespēju kā daži žūrijas kolēģi, kuri ikdienā saistīti ar motociklu pasauli un spēj jebkuru motociklu izpreparēt bezmaz līdz pēdējai skrūvītei, salīdzināt ar konkurentiem un atgriezties vairākās konkrētā modeļa paaudzēs.
Tomēr arī visam emocijām ir robežas: jāizvēlas tāds mocītis, ar kuru vari normāli pabraukt, ņemot vērā gan mērojamos ceļus, gan savas prasmes, gan paradumus, gan attālumus.
Tā kā cilvēki ir dažādi, arī motociklu piedāvājums ir dažāds, tomēr kaut kāda mode arī ir, nereti neracionāla.
Pagājušā gadsimta 90. gados Latvijā modē bija šosejas baiki, kaut gan normālu asfalta ceļu tajos laikos bija maz. Baiki padomju motociklu klāsta nebija, varbūt tāpēc tāds vilinājums. Kad daudzi vārda tiešā un arī pārnestā nozīmē ar baikiem aplauzās, nāca ielu motociklu laiks, jo atmiņās atausa jaunības javas, ar kurām pa zemes ceļiem bija iespējams normāli pabraukt – atšķirībā no baikiem. Daļai iepatikās čoperi ar augstu stūri. Augot Latvijas sabiedrības turībai, parādījās dažas jaudas un sportiskumu enduro tipa un tālsatiksmes tūrisma motocikli. Arvien vairāk attālinoties no tūkstošgades mija, Latvijas motociklu mode pamazām saauga ar Rietumeiropas modi. Tad uznāca vienkāršotu pilsētas motociklu mode, ar kuriem no rītiem braukt iedzert kafiju, kurus tā arī sauca - cafe racer. Tad atkal jaudīgu motociklu mode, kur pēc būtības jāsēž uz dzinēja. Vēl retro stila motociklu uzgājiens. Līdzīgi kā automobiļu ražotāji, arī motociklu ražotāji, lai izdabātu klientiem un meklētu jaunus tirgus, nojauc robežas starp motociklu veidiem, apvieno pretstatus pat tik tālu, ka grūtu saprast, kas tas par motociklu vispār ir.
Kāda mode Eiropā un Latvijā ir tagad? Konkursa tehniskais direktors Oskars Irbītis novērojis: nelielas jaudas – 300–500 kubikcentimetru -, nedārgi, bez pretenzijām uz superoriģinalitāti, bet tajā pašā laikā pasaulē slavenu firmu motociklu, uz kuriem var sēsties jau no 18 gadu vecuma (jaudīgiem motocikliem Eiropas valstīs ir vecuma ierobežojumi). Tātad par modi šobrīd jāsaka paldies jauniešiem. Arī Latvijā motociklistu skaits jauniešu vidū katru gadu aug, kaut gan pašu jauniešu skaits samazinās. To veicina, ka arī klimats Eiropā kļūst arvien siltāks un izstumt motociklu no garāžās var agrāk, atstumt atpakaļ – vēlāk, īpaši tas attiecas uz Viduseiropu un Ziemeļeiropu. Piemēram, šogad Latvijā jau martā bija dienu virknes ar stabiliem plus padsmit grādiem, sauss, tāpat pēdējie novembri bijuši pārsvarā silti, kas agrāk nebija tik regulāri. Tāpat esmu pārliecināts, ka motociklu popularitāte pieaug kā dabisks kompensators garajām stundām, ko cilvēks pavada telefonā vai pie datora. Gribas izvēdināt galvu un atgriezt kaut daļu cilvēka pirmatnējo maņu.
Dažādība liela
Par konkursu. Tajā Latvijas dīleri piedalās labprātīgi ar to, ko vēlas. 18 ražotāju 29 motocikli, kuri tiek vērtēti gan pa veidiem, gan absolūtā vērtējumā. Precīzi ar tiem var iepazīties konkursa interneta mājās lapā un dīleru mājas lapās. Rezultāti tiks paziņoti 13. jūnijā.
Neraugoties uz O. Irbīša proponēto modi, konkursam pieteikti arī pietiekami daudz jaudīgu motociklu, iztrūkst vienīgi tālsatiksmes klasisko tūrisma motociklu. Tas arī saprotams, šie modeļi manās salīdzinoši retāk, tie ir dārgi un jauniem Latvijā nav liels tirgus.
Priecēja tūrisma enduro motociklu piedāvājums. Uzskatu tos par Latvijas apstākļiem vispiemērotākajiem un arī Eiropā tiem ir stabils pieprasījums, lai kādi modes vēji pūš, atliek tikai izvēlēties jaudu un naudas daudzumu. Pēc pāris Biķernieku trases apļiem grūti izprast tehniskās nianses un es mulstu tehnoloģiju nosaukumos, bet skaidrs, ka tūrisma enduro BMW R 1300 GS ir klases flagmanis. Jau pēc pirmajiem metriem saplūsti it kā vienā veselā, pirksti automātiski atrod visas vajadzīgās pogas, dzinējs it kā ņurd, sarunājas ar braucēju – vai tik vācu inženieri nav atraduši kādu smalku niansi, kas liek cilvēka maņām atsaukties šai rumaka dzelzs sirdij? Cena no 24 900 eiro...
No BMW cenšas neatpalikt "Triumph Tiger Rally 1200 Explorer" un "Ducati Multistrada V4 Rally", kas pat izskatās agresīvāki par BMW un tāpat lieliskām gaitas īpašībām. Izvēli starp šiem trim jānosaka sajūtām un niansēm.
Kā svaigs gaisa malks "Moto Guzzi Stelvio". Sena itāļu marka, kas līdz šim Latvijā bija reti redzama. Īpatnējs dzinējs, kas līdzīgs pēc skata kā "Harley-Davidson", tikai V- veida divcilindru dzinējs ir nevis paralēli motocikla rāmim, bet perpendikulāri, cilindri izvirzīti uz āru. Braucot kājas jūt dzinēja siltumu, kas citiem motocikliem nemaz nav tik pašsaprotami. Jancīgi pirmatnēja sajūta, zinātāji saka – līdzīga "Harley-Davidson". "Stelvio" plus arī tas, ka par tūkstošiem desmit lētāks nekā lielais BMW enduro. Kā itālim veiksies ar latviešu siržu iekarošanu, rādīs laiks. Latvijā itāļu tehnika nav īpaši populārā, pateicoties dzīvajām atmiņām par itāļu automobiļu kvalitāti, kuri pirms gadiem 20 – 30 krietni paboja reputāciju.
Jauks un vienkāršāks ir vēl viens itālis -"Aprilia Tuareg 660" – vidējas klases tūrisma enduro, kam gan sīva konkurence ar "BMW F900 GS", "KTM SMT 890" un "Honda NX500 ABS", markām, kas gadiem dominē šajā klasē. Īpašu uzmanību gribētu pievērst hondai, kas man atgādina tādu kā "Honda Africa" atvieglinātu versiju jauniešiem, kam vecums un māka neļauj seglot ko jaudīgāku.
"BSA Insignia Red", "Royal Enfield Classic 350", "Royal Enfield Interceptor 650", "Royal Enfield Super Meteor 650", "Jawa Perak", "BMW R12 NiNet" – senās markas jaunās skaņās retro stilā. Motocikli tiem, kas grib un kam patīk retro. Plaša izvēle, ar mazāk vai vairāk modernu tehnoloģiju izpildījumu. Ja būtu jāņem, mana izvēle kristu uz "BSA Insignia Red" un "Jawa Perak" – attiecīgi britu un čehu marku replikas no pagājušā gadsimta vidus.
Jaunākās paaudzes motobraucēji ar tieksmi vairāk pēc asfalta un pilsētas droši vien vairāk skatus vērsīs uz šiem motocikliem: "CF Moto 700 MT", "Ducati Hypermotard 698 Mono", "Honda CB650r ABS e-Clutch", "KTM Duke 990 Moto", "Morini Seicmmezzo STR 650", "Motto Guzzi V100 MV", "Agusta Dragster RR SCS", "Triumph Scrambler 400 X". Izskatīgi, viens otrs no viņiem riktīgs spēka dampis, ko demonstrēt un ar ko atstāt iespaidu. Arī ķīniešu kruīzeru "MBP C1002V" varētu šajā rindā ievietot – vēl nesen nebija iedomājams, ka no Ķīnas varētu nākt kaut kas tāds. Domājams, ka šī valsts turpinās pārsteigt arvien vairāk cīņā par mūsu sirdīm un maciņiem. Cik daudz tur oriģinalitātes un kvalitātes, jau ir cits stāsts un katrā gadījumā savs.
"Energica Experia", "VMOTO" ir elektromotocikli. Par tiem stāsts līdzīgs kā par elektroautomobiļiem. Strauji ienāca un pārdzīvo gan noliegumu – dārdzība, mazs nobraukums bez uzlādes, gan sajūsmu - ar iekšdedzes dzinēju salīdzinot vienkāršs un mazākas rūpes prasošs elektrodzinējs, milzu uzrāviens, kluss un bez benzīna smakas... Bet. Kas gan mocītis, kas nesmaržo pēc benzīna, eļļa un karstas dzelzs!? Neapšaubāmi elektromotocikliem ir nākotne, sevišķi pilsētās, būtu lieliski policijai un citiem dienestiem, bet vai pilnīgi aizstās benzīniekus? Pārskatamā nākotnē – nē. Daudzas automobiļu ražotnes pasteidzās nosaukt gadus, kad vairs neražos autiņus ar iekšdedzes dzinējiem, bet palēnam viena pēc otras atsakās no saviem plāniem, pat klusītiņām vai pat skaļi atzīstas, kas atgriežas pie iekšdedzes dzinēju attīstības. Visticamāk elektrība ar benzīnu turpinās sadzīvot arī motofrontē. Varbūt ūdeņradis? Bet kā to dabūt iekšā motocikla rāmī? Ar dīzeļdzinēju ir bijuši mēģinājumi, pat nelielas partijās dažas firmas ražojušas – gan krietni sen, pat ASV jūras kājnieki izmēģinājuši.
