15.1 °C
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome ir izteikusi neuzticību slimnīcas valdes četriem pārstāvjiem – valdes priekšsēdētājam Rinaldam Muciņam, kā arī valdes locekļiem Ilzei Kreicbergai, Jānim Naglim un Agrai Melnei – un atcēlusi viņus no amata. Padome ir iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Tās priekšsēdētāja amats uzticēts Laurim Vidzim, bet valdes locekļa amats – Džinetai Heinrihsonei un Ģirtam Ansonam.
Muciņa vadītā valde zaudējusi 70 miljonus eiro būvniecībai un nav spējusi saliedēt universitātes slimnīcas kolektīvu.
Lauris Vidzis Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, ir ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā - maģistra grādu finanšu vadībā un bakalaura grādu finansēs. Viņš vairāk nekā desmit gadus bija saistīts ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā Navigant Consulting, Philips Healthcare Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.
Džineta Heinrihsone Stradiņa slimnīcas kolektīvam ir pazīstama, jo vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi par šīs slimnīcas Ārstniecības departamenta direktora vietnieci diagnostikas jautājumos un galvenās ārstes vietnieci. Viņa Rīgas Stradiņa universitātē ir ieguvusi ķirurga specialitāti, bet patlaban studē Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmā Veselības aprūpe. Heinrihsonei ir darba pieredze medicīnā, strādājot Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikā, kā arī par ārsti neatliekamajā medicīnā. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
Savukārt Ģirtam Ansonam ir profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā ar uzņēmumu un organizāciju (iestāžu) vadītāja kvalifikāciju un akadēmiskais sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē, kas iegūti Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš pilda valdes locekļa pienākumus finanšu vadības jomā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, bet iepriekš darbojies valdes locekļa, finanšu direktora un finansista amatos dažādos uzņēmumos.
No 46 līdz 70 miljoniem
Jau oktobra sākumā Stradiņa slimnīcas kapitāldaļu turētāja Veselības ministrija atsauca slimnīcas padomi un ievēlēja jaunu padomi, kuras pilnvaru laiks tāpat kā tagad jaunajai valdei ir viens gads. Tas tika darīts tādēļ, ka ministrijai bija informācija par lielu risku zaudēt Eiropas Savienības fondu naudu, kas paredzēta slimnīcas jaunā korpusa celtniecībai. Tajā paredzēts izvietot Neatliekamās medicīnas centru, operāciju zāles, neiroloģijas nodaļu, insulta vienību, kā arī citas slimnīcas nodaļas. Šādas bažas bija radušās veselības ministram Hosamam Abu Meri pēc vizītes Stradiņa slimnīcā, kur viņš konstatēja, ka otrās kārtas būvniecībā pēdējos mēnešos esot notikusi “mīņāšanās uz vietas”. Ministrs pieprasīja nedēļas laikā sniegt precīzu un izsmeļošu informāciju par slimnīcas jaunā korpusa būvniecību.
“Kad savus darba pienākumus sāka pildīt pagaidu padome, mēs runājām par potenciālajiem zaudējumiem 46 miljonu eiro apmērā no ES finansējuma. Pēdējā nedēļā tas risks izauga līdz 70 miljoniem eiro.
Uzskatām, ka valde tomēr nav pildījusi savus pienākumus kā rūpīgs un atbildīgs saimnieks. Izvērtējot īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcu, secinājām, ka tas patiešām rada lielus riskus pacientiem un kopumā infrastruktūras objektu attīstībai.
Latvijas veselības aprūpe ir zaudējusi 70 miljonus eiro, kuri varēja tikt ieguldīti slimnīcas būvniecībā, un to nedrīkst atstāt bez ievērības.
Šobrīd slimnīca atrodas krīzes situācijā, tāpēc esam iecēluši krīzes pagaidu valde. Ārā snieg, un mūsu pirmā prioritāte ir dabūt A2 korpusu zem jumta. Ja to nepaspēj izdarīt pirms iestājas ziema, tad ir lielas nepatikšanas, jo būs jāsāk ēkas konservācija un citi apjomīgi papildu darbi,” sacīja slimnīcas padomes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Darbinieku vidū - saspīlējums un satraukums
Bet otrs būtisks iemesls, kāpēc padome nolēma atcelt slimnīcas līdzšinējo valdi, ir Stradiņos samilzušās kolektīva savstarpējās saskarsmes problēmas. “Latvijas Avīze” vairākās publikācijās ir informējusi par situāciju, kad Neatliekamās medicīnas centra (NMC) četri mediķi bijuši spiesti sniegt prasību tiesā pret slimnīcu, jo viņi uzskata, ka valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš ir izdevis prettiesisku rīkojumu par viņu pārcelšanu uz citām slimnīcas nodaļām tikai tāpēc, ka darbinieki nav baidījušies izteikt savu viedokli par darba organizācijas problēmām NMC, kā arī pauduši negatīvu attieksmi pret NMC vadītāja vietnieku Robertu Fūrmani, kurš nesen kļuva par NMC vadītāju, jo viņš rupji izturoties pret darbiniekiem. Tam, ka šāda situācija, kura bija jāatrisina valdei, grauj slimnīcas prestižu, piekrīt arī jaunais pagaidu valdes priekšsēdētājs Staņēvičs. Arī tas, ka Fūrmanis stājies tiesas priekšā, jo ir apsūdzēts krimināllietā par cilvēka piekaušanu, nekādā ziņā nedara godu universitātes slimnīcai.
“Tiesāšanās nav normāli un tas ir ļoti satraucoši. Šī situācija, kura ir izveidojusies, kā arī tas, vai tā atbildība un rīcība ir adekvāta šajā struktūrā, ir ļoti nopietni jāizvērtē,”
uzskata Staņēvičs.
Viņš norādīja, ka valde nav pievērsusi pastiprinātu uzmanību un nav iesaistījusi slimnīcas personālu mērķtiecīgos pasākumos, un veikusi precīzas darbības, lai veicinātu kolektīva saliedētību un informētību.
“Mēs redzam, pie kā tas ir novedis. Tik liels saspīlējums un satraukums, kādu mēs redzam darbinieku vidū, ir kaut kas neiedomājams. Galu galā mēs varam uzbūvēt ēkas un nopirkt medicīnisko aparatūru, kādu vēlamies, bet slimnīca nav ēkas, tā ir cilvēki, ārsti un medicīnas māsas, kas to veido. Tā ir milzīga atbildība gan pagaidu valdei, gan padomei rūpēties, lai ārstniecības un aprūpes personāls justos novērtēts, lai darbiniekiem būtu patīkami šeit strādāt. Šobrīd tas tā nav,” secina valdes priekšsēdētājs.
PSKUS padome kā galvenos uzdevumus pagaidu valdei izvirzījusi ne tikai organizatoriskās vadības uzlabošanu, būvniecības un citu attīstības projektu finanšu stabilizāciju, bet arī personāla apmierinātības un saliedētības veicināšanu.
N. Staņēvičs: “Ieceļot pagaidu valdi, padome vienojās par atslēgas uzdevumiem valdei. Pirmkārt, tā ir tikšanās ar darbiniekiem un detalizēta situācijas izpratne, runājot ar struktūrvienību vadītājiem. Ļoti svarīgi ir izvērtēt, kas notiek ar slimnīcas struktūru darba organizāciju, un veikt funkciju un atbildību auditu. Tikai tad varēs pieņemt pareizus lēmumus un kustēties uz priekšu. Svarīga ir arī otrā korpus ēkas projekta būvuzraudzības un iekšējās pārvaldes revīzija, kā arī nākamā gada slimnīcas budžeta sagatavošana. Arī šajā ziņā ir krīzes situācija. Bet pāri visam tomēr stāv regulāra komunikācija ar kolektīvu un sabiedrību. Stradiņa slimnīcā strādā 3,5 tūkstoši darbinieku. Tas nav tā, ka viņus visus var tā vienkārši sasaukt un uzrunāt vienā telpā. Tas ir liels darbs, un tā būs valdes ļoti augsta prioritāte.”
