Tā vakar, 17. maijā, vienbalsīgi nolēma Ropažu novada pašvaldības deputāti, pārtraucot lokālplānojuma izstrādāšanu divos uzņēmuma "Vides resursu centrs" iegādātajos zemes gabalos Stopiņu pagasta Dreiliņos. Uzņēmums bija iecerējis uz šīs zemes būvēt koģenerācijas staciju, kurā, sadedzinot sadzīves atkritumus, Rīgai piegādātu siltumu un elektrību.

Reklāma

Deputāti atzina, ka jāieklausās iedzīvotāju publiski paustajās bažās par šādai ražotnei izvēlēto vietu Dreiliņos – dzīvojamo māju tuvumā.

Šomēnes pašvaldība saņēmusi 1133 iesniegumus, kurus parakstījuši vairāk nekā 5000 iedzīvotāji, iebilstot pret rūpnīcas būvniecību Dreiliņos. Vienlaikus sabiedrisko iniciatīvu vietnē "manabalss.lv" pret plānoto būvniecību Dreiliņos parakstījušies ap 11 000 iedzīvotāju. Protestējot pret šo ieceri, pie ēkas, kurā vakar notika deputātu sanāksme, iedzīvotāji bija sarīkojuši piketu.

Apspriežot lēmuma projektu, deputāti atzina, ka pārāk maz zinājuši par šo projektu, šī gada 22. februārī atļaujot ieviest grozījumus lokālplānojumā, kas paredz palielināt atļauto būves augstumu līdz 60 metriem.

Sola saudzēt vidi

"Vides resursu centra" valdes loceklis Guntars Levics gan centās pārliecināt deputātus, ka šis projekts, ja to tomēr īstenotu Dreiliņos, neradītu nekādu apdraudējumu videi un iedzīvotājiem. Eiropas valstīs esot uzbūvētas vairāk nekā 500 šādas rūpnīcas, kurās siltumnīcefektu radītie izmeši esot mazāki nekā kurtuvēs, kurās dedzina šķeldu. Dreiliņos iecerētās koģenerācijas stacijas projektu izstrādājot pieredzējis Somijas uzņēmums, kurš Eiropā esot īstenojis vairāk nekā 50 šādus projektus. Guntars Levics centās pārliecināt deputātus, ka tāpēc arī Dreiliņu projekts nebūtu pavisam noraidāms. Tā vietā tas būtu papildināms ar uzlabojumiem un paskaidrojumiem iedzīvotājiem par šādas rūpnīcas drošumu.

Uz deputātu jautājumu, kāpēc rūpnīca jābūvē Dreiliņos, Guntars Levics atbild, ka 

šajā vietā esot visērtāk pieslēgties Rīgas siltumapgādei un elektropārvadei, lai varētu aizvadīt no atkritumiem saražoto siltumu un elektrību to patērētājiem. Tālāk no Rīgas uzbūvēt šādu rūpnīcu nebūtu iespējams.

Apspriežot lēmuma projektu, deputāti jautāja, vai rūpnīcā, ja tādu uzbūvētu, dedzinātu arī no citām valstīm ievestos sadzīves atkritumus. Guntars Levics apgalvo, ka sadzīves atkritumu importa nebūšot. Latvijas poligonos noglabā vidēji 514 tūkstošus tonnu atkritumu gadā. Bet, uzceļot rūpnīcu, tā spēšot pārvērst siltumā un elektroenerģijā 143 tūkstošus tonnu.

Atkritumu koģenerācija vēl būs

Deputātu noraidījums būvēt rūpnīcu Dreiliņos gan nenozīmē, ka to nevarētu uzbūvēt citur Ropažu novadā.

2020. gadā valdības apstiprinātajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam ir paredzēts uzbūvēt četras atkritumu dedzināšanas rūpnīcas Ventspils, Getliņu, Valmieras un Daugavpils tuvumā, kā arī uzstādīt atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu Jelgavā. 

Plāna autori gan atzinuši, ka, sadedzinot atkritumus siltuma un elektrības ieguvei, varētu ievērojami palielināties siltumnīcefekta gāzu apjoma palielinājums un tā radītais gaisa piesārņojums. 

Bet, ņemot vērā sadzīves atkritumu apglabāšanas ierobežojumus poligonos 2035. gadā, Latvija būs spiesta lemt par atkritumu reģenerācijas iekārtu būvniecību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.