Bartaševiča vadīto Rēzekni vērtēs padziļināti

Iepriekšējās valdības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("AS") īsu brīdi pirms pilnvaru beigām uzsāka Rēzeknes valstspilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanas procedūru. Jaunā ministre Inga Bērziņa ("JV") vērtēs divus iespējamos rīcības variantus – gan tikai pašvaldības vadītāja atstādināšanu, gan iespēju rosināt valdībā visas domes atlaišanu, par ko gala lēmums būtu jāpieņem Saeimai.

Ministre ir noskaņota sagaidīt Valsts kontroles atzinumu pēc ārkārtas revīzijas pašvaldībā, ko lūdza veikt Finanšu ministrija, jo VARAM lēmumam ir jābūt juridiski korektam.

Valsts kontroles pārstāvji šonedēļ iepazīstas ar situāciju Rēzeknē. "Darbs notiek ļoti intensīvi," otrdien "Latvijas Avīzei" apstiprināja ministre I. Bērziņa, kura trešdien plāno tikties ar Rēzeknes domes opozīcijas pārstāvjiem. Drīzumā paredzēta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju tikšanās, bet nākamajā nedēļā saruna kopā ar Valsts kontroli. Pēc tam varēšot konkrētāk pateikt, kāds varētu būt VARAM viedoklis, teica I. Bērziņa.

Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore 

Inta Komisāre intervijā Latvijas Radio pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka FM pēc atkārtotas informācijas izprasīšanas no Rēzeknes domes ir pārliecinājusies, ka tai ir naudas problēmas un nav saplānoti tēriņi pat algām gada nogalē. 

Tāpēc jaunus aizdevumus valsts pašvaldībai nevar dot. Septembra sākumā Finanšu ministrija saņēma Rēzeknes domes pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu un informāciju par kavētajiem maksājumiem kreditoriem, kā arī par nepietiekamo finansējumu algu izmaksai. FM lūdza domi sniegt papildu informāciju. Pašvaldībās, kas ir nonākušas ārkārtas finansiālās grūtībās un nespēj nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi, notiek finanšu stabilizācija. Rēzeknes budžetā esot nepieciešami papildu 1,3 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem, kā arī 4,4 miljoni eiro, lai pabeigtu investīciju projektus, bet tādā gadījumā pilsētai būtu no jauna jāaizņemas.

Bartaševičs rīko protesta akciju

Finanšu ministrija bija konstatējusi riskus Rēzeknes domes pašvaldību finanšu vadībā. Tā ir uzņēmusies augstas kreditoru saistības, ir uzsākta projektu realizācija, kur ir paredzēts būtisks pašvaldības budžeta līdzfinansējums, bet nebija pārliecības, ka uzņemtās saistības ir iekļautas šā gada budžetā. 

Rēzeknes domei ir apturēti vairāki maksājumi ES līdzfinansētos projektos, līdz šā gada 30. jūnijam bija kavētie maksājumi vairāk nekā viens miljons eiro, tajā skaitā arī SIA "Rēzeknes siltumtīkli". 

Tāpēc finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") aicināja Valsts kontroli izskatīt iespēju veikt ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.

M. Sprindžuks iepriekš bija norādījis uz domes vadītāja bezatbildību, kas novedusi pašvaldību līdz šādai situācijai. Savukārt Rēzeknes mērs A. Bartaševičs septembra vidū preses konferencē teica, ka pret viņu tiekot organizēta nomelnošanas kampaņa, kas ir politiski motivēta. Pagājušajā nedēļā A. Bartaševičs pie domes sarīkoja protesta akciju, "lai aizstāvētu savu dzimto pilsētu un pretotos politiskajai patvaļai un šantāžai". Viņaprāt, visi secinājumi par pašvaldības finanšu situāciju esot balstīti uz pieņēmumiem. Savukārt vairāki uzrunātie politiķi pieļāva, ka Rēzeknes domes vadība ir paļāvusies uz valsts atbalstu.

"Saskaņa" palīdzēja Rēzeknei

Lai labāk saprastu notiekošā politisko fonu, ir jāatgādina divas lietas – Rēzeknes pilsētas nesaskaņas ar līdzās esošo Rēzeknes novadu centienos panākt abu pašvaldību (un arī budžetu) apvienošanu, kā arī to, ka Rēzeknes pilsēta investīciju projektiem gadiem ir saņēmusi valsts atbalstu, tostarp no tā dēvētajām deputātu kvotām. Tas bija laikā, kad A. Bartaševičs bija "Saskaņā", bet partija – Saeimā. Bijušais "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs to nesen "Latvijas Avīzei" apstiprināja, atzīstot, ka tas varbūt notika sabiedrībai ne visai saprotamā veidā, jo "Saskaņa" bija opozīcijā. 

"Vairāk nekā desmit gadus cik nu varējām, tik līdzējām Rēzeknei. Man par to nav kauns, jo pilsēta kļuva skaistāka. Kā šis finansējums tika apsaimniekots, es nezinu. 

Daugavpilij nepaspējām palīdzēt, bet tur Jānis Lāčplēsis un Andrejs Elksniņš paši kaut kā tika galā," stāstīja J. Urbanovičs. Varēja noprast, ka abi Daugavpils vadošie politiķi sarunās ar ministriju vadību paši rūpējušies, lai ir valsts atbalsts pašvaldības projektiem, kā arī atbildīgāk izturējās pret pilsētas finansēm, neuzņemoties pārdrošas saistības. J. Urbanovičs atceras, ka partijas biedri viņam pārmetuši, kāpēc tik daudz jāpalīdz tieši Rēzeknei.

Agrāk valdības partijas nelielas summas no deputātu kvotām atvēlēja arī "Saskaņai". Šī pretimnākšana bija apmaiņā pret "Saskaņas" atbalstu kādā valdībai svarīgā balsojumā, kur koalīcija nebija vienota. "Saskaņa", piemēram, varēja, bet nenobloķēja administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu. Vairākus gadus Saeima piešķīra naudu arī Rēzeknes olimpiskā centra būvniecības pabeigšanai. Kad "Saskaņa" 14. Saeimas vēlēšanās vairs neiekļuva Saeimā, A. Bartaševičs pēc neveiksmīga mēģinājuma pārņemt varu partijā no tās izstājās un izveidoja savu partiju "Kopā Latvijai". Uz vaicāto, vai to nevar uzskatīt par nepateicību, J. Urbanovičs atbildēja, ka viņa un A. Bartaševiča ceļi faktiski jau bija šķīrušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī, kad "Saskaņas" vadība pauda skaidru atbalstu Ukrainai atšķirībā no A. Bartaševiča. J. Urbanovičs vēl piebilda: "Aleksandru ir skāris čigāna lāsts (kaut tu lepns paliktu)."

Brīdināja valdību jau 2021. gadā

"Rēzeknes valstspilsēta vēlas apvienoties ar Rēzeknes novadu, jo tai ir ierobežota finanšu spēja un tāpēc ir kardināli nepieciešams apvienoties," tā 2021. gada septembrī "Latvijas Avīzei" teica Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("JV"), kurš iebilda pret pašvaldību un līdz ar to – arī budžetu – apvienošanu. Tas bija laikā, kad Saeimā notika diskusija par valstspilsētu apvienošanu ar līdzās esošajiem novadiem. Jau 2021. gada rudenī M. Švarcs vērsa toreizējās – Krišjāņa Kariņa ("JV") pirmās valdības atbildīgo ministru uzmanību uz Rēzeknes finanšu situāciju, jo kaimiņu pašvaldības lielās kredītsaistības varēja radīt grūtības nākamā ES fondu perioda finansējuma apgūšanā, kas skartu arī novadu. 

Savukārt Rēzeknes mērs A. Bartaševičs (toreiz "Saskaņa") "Latvijas Avīzei" sacīja, ka kredītsaistības liecina par domes aktīvu darbību, piesaistot investīcijas attīstībai, kas nesīs atdevi. 

"Es neredzu cita ceļa kā pašvaldību apvienošanos, jo pretējā gadījumā novadā turpināsies stagnācija, bet pilsētā – attīstība. Dzīve parādīs, ka nav iespējams attīstīties atsevišķi," tā 2021. gada rudenī uzskatīja A. Bartaševičs. Saeima tomēr atlika novadu pievienošanu pilsētām, bet – ne tāpēc, ka būtu ieklausījusies M. Švarca teiktajā, par ko toreiz ieminējās tikai viņa partijas biedrs A. Ašeradens, kurš 13. Saeimā strādāja Saeimā, nevis valdībā.

Rēzeknes mēram bija padomā vēl viens veids, kā panākt abu pašvaldību saplūšanu, – varas pārņemšana novadā. Rēzeknes novadā pašvaldības vēlēšanas notika nevis 2021. gada jūnijā, kā citur, bet tikai septembrī. Pirms vēlēšanām A. Bartaševiča komanda izvērsa novada priekšsēža M. Švarca nomelnošanas kampaņu. A. Bartaševičs toreiz atzina, ka informatīvos materiālus par kaimiņu pašvaldības vadītāju ir izplatījis, jo vēlētājiem esot jāzina patiesība. M. Švarcs savukārt teica, ka tajos ir sagrozīti fakti. "Saskaņai" neizdevās nonākt pie varas novadā. Abu pašvaldību saspīlētās attiecības radīja vēl kādu problēmu – likumā jau bija noteikts, ka valstspilsētām un kaimiņu novadiem ir jāsadarbojas vairākās jomās, kā arī kopīgi jāsagatavo ilgtspējīgas attīstības stratēģija. 

Tās rakstīšanā vadošā loma bija jāuzņemas pilsētai, kas to atteicās darīt, kā dēļ tika pazaudēts valsts paredzētais atbalsts – ap 36 000 eiro – stratēģijas izstrādāšanai. 

Tā tika sagatavota vēlāk, prasot daļēji izdevumus segt arī novadam. Kā zināms, novada iedzīvotāji izmanto arī pilsētas infrastruktūru (un otrādi), tāpēc pašvaldību attīstība un lielie projekti ir jāplāno kopā plašākā teritorijā.

Švarcs: jāatbrīvo mērs, nevis dome

Lūgts tagad komentēt Rēzeknē notiekošā ietekmi uz novadu, M. Švarcs "Latvijas Avīzei" teica: "Tas brīdis būtu pienācis agri vai vēlu, jo pazīmes, ka pilsēta var nonākt finanšu grūtībās, bija jau sen. Tāpēc cilvēks gāja uz visu banku, mani nomelnojot, lai pilsētai būtu pieejami novada resursi." M. Švarcu mulsinot, ka atbildīgās ministrijas ir tikai tagad pamodušās, jo Rēzeknes novada vadība par to bija rakstījusi uz VARAM jau tad, kad nespēja vienoties ar pilsētu par kopīgas stratēģijas izstrādi.

Situācija Rēzeknē, pēc M. Švarca domām, būs ar tālejošām sekām – tas var atstāt iespaidu uz potenciālajiem investoriem, jo pašvaldība būs zaudējusi savu reputāciju. 

"Piketā pie domes nebija inteliģences, jauniešu un uzņēmēju. Tur pārsvarā bija atsaucīgi seniori, kas baidās zaudēt sociālo atbalstu." 

M. Švarcs uzskata, ka jau tagad ir pamats atstādināt mēru, bet nebūtu pareizi rosināt visas domes atlaišanu, jo tai būtu jāuzņemas atbildība par pašvaldības finanšu situāciju un jāatrod tai risinājumi, ko nevarēs prasīt no pagaidu administrācijas. Notiekošais pilsētā ietekmē arī novadu, piemēram, pilsētas sporta klubi tagad meklējot atbalstu novadā. "Mēs stingri ievērojam finanšu disciplīnu – plānojam tikai to, ko varam atļauties, nekad neuzsāksim lietas, kurām nebūs finanšu seguma," sacīja M. Švarcs.

Viņš teica, ka pašvaldību finanšu stabilizācijas noteikumos esot viens liels absurds – kā risinājums ir piedāvāta finanšu grūtībās nonākušās pašvaldības pievienošana citai pašvaldībai. Novada priekšsēdis nevarot piekrist, ka Rēzeknes politiskās vadības bezatbildības dēļ būtu jācieš novada iedzīvotājiem. Rēzeknes novads esot pratis saimniekot tā, lai varētu atļauties arī brīvprātīgās iniciatīvas, no kurām būs ilgtermiņa ieguvumi, piemēram, vidusskolēniem ir nodrošināti datori, no 18 gadu vecuma vidusskolā var iegūt autovadītāja tiesības. Jaundzimušo pabalstu maksā nevis vienu reizi, bet katru mēnesi 40 eiro apmērā līdz pusotra gada vecumam.