Vakar Rīgas rajona tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums krimināllietā par fiktīvu nodarbināšanu valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts", attaisnojot gan Jāni Gavaru, kurš apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā, gan bijušo "Latvijas Pasta" valdes locekli Arni Salnāju, kurš apsūdzēts par šīs krāpšanas atbalstīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Reklāma

A. Salnājs bija "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs no 2013. g. maija līdz 2016. g. 22. aprīlim, kad Satiksmes ministrijas veiktajā pārbaudē uzņēmumā tika konstatēti dažādi pārkāpumi un nepilnības. Par smagāko pārkāpumu tika uzskatīta iespējamā fiktīvā nodarbinātība. "TV3" raidījums "Nekā personīga" toreiz ziņoja, ka iespējami fiktīvi nodarbinātais ir bijušais Augstākās Padomes deputāts Jānis Gavars.

Informācija par J. Gavara iespējamo fiktīvo nodarbinātību, kuru noorganizējis tieši A. Salnājs, nonāca Valsts policijā. 2016. gada 16. jūlijā sākts kriminālprocess. Pirmstiesas izmeklēšana turpinājās nesamērīgi ilgi – Rīgas rajona tiesa šo krimināllietu saņēma pēc pieciem gadiem.

Alga 3000 eiro mēnesī

Kā izriet no tiesas sēdēs izskanējušām liecībām, 2014. gadā beigu termiņam tuvojusies universālā pasta pakalpojumu saistību izpilde, kas "Latvijas Pastam" deva lielāko daļu ienākumu. A. Salnājs tad paziņojis, ka viņam esot zināms profesionāls cilvēks, kurš varētu nodrošināt, ka līgums par šīm saistībām tiek pagarināts. Viņa kandidāts bija abonēšanas centra "Diena" bijušais vadītājs J. Gavars. 

Salnājs teicis, ka Gavars strādās arī ar "Latvijas Pasta" nozīmīgākajiem klientiem, tādēļ izveidojis viņam pilnīgi jaunu amata vietu struktūrvienībā "Pakalpojumu pārdošanas departaments". 

Saskaņā ar Salnāja rīkojumu tika noteikts, ka valdes priekšsēdētājs pats personīgi dos Gavaram darba uzdevumus, kā arī pats kontrolēs to izpildi. J. Gavaram tika noteikta ievērojami lielāka amata alga nekā citiem tajā pašā struktūrvienībā strādājošiem darbiniekiem – 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

"Latvijas Pasta" neredzamais darbinieks

Tiesas sēdēs tika pratināta vesela virkne "Latvijas Pasta" darbinieku. Liecībās izskanēja viena un tā pati informācija – divu gadu laikā Jāni Gavaru neviens nebija redzējis, kolektīva sapulcēs viņš nepiedalījās, darba pienākumu izpildē kolēģiem saskares ar viņu nebija. To, ka tāds darbinieks eksistē, lielākā daļa uzzinājusi no uzņēmuma iekšējās mājaslapas, daži – no tabelēm, kurās Gavara uzvārds parādījās katru mēnesi. Kad esot jautājuši priekšniecībai, kas tas par kolēģi, atbilde bijusi, ka nav tur ko skatīties.

Struktūrvienības vadītājs pāris reižu esot mēģinājis nezināmo darbinieku no darba laika uzskaites tabeles izsvītrot, bet personāldaļas darbiniece tad labojusi šo tabeli un iesniegusi parakstīšanai atkārtoti.

No uzņēmuma grāmatvedības sūtītas J. Gavara algas lapiņas, kuras nebijis kam izsniegt. Patiesībā J. Gavaram neesot bijis neviena klienta – par to varējis pārliecināties "Latvijas Pasta" sistēmā. Viņš arī bija vienīgais darbinieks uzņēmumā, kuram nebija iekārtota darba vieta, nebija piešķirts ne dators, ne mobilais telefons. Viņam nebija ne iedota ieejas karte, ne izveidota e-pasta adrese. Gavars pat neesot iepazīstināts ar savu amata aprakstu.

Ne A. Salnājs, ne J. Gavars vainu viņiem inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst. Salnājs, lūdzot viņu attaisnot, teica: "Lieta ir salikta no fragmentāriem faktiem un izmantojot dažādos laikos sniegtas liecības, uzdodot dažādus specifiskus, šaurus jautājumus. Tādā veidā tiek radīts iespaids par kādiem sliktiem nodomiem. Neviena no lietām nav izmeklēta secīgi ar saistīto dokumentu izpēti. Tas arī ir radījis šo sajūtu par kādu nodomu vai būtiskiem trūkumiem." Gavara pēdējais vārds tiesā bija vēl īsāks: "Godātā tiesa, lūdzu mani attaisnot!"

Bagātas biogrāfijas

Jānis Gavars padomju gados bijis Latvijas televīzijas politisko notikumu komentētājs, atmodas gados – LTV Informatīvo raidījumu redakcijas galvenais redaktors. Bijis Augstākās Padomes deputāts, 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bijis viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem, strādājis par valdes locekli gan Privatizācijas aģentūrā, gan akciju sabiedrībā "Rīgas Centrāltirgus". Bijis premjerministru Māra Gaiļa un Valda Birkava, Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa padomnieks.

1976. gadā dzimušais Arnis Salnājs pirms vadošu amatu ieņemšanas "Latvijas Pastā" bija nodarbojies ar juridisku pakalpojumu sniegšanu. 

Lai arī valdes priekšsēdētāja amatu "Latvijas Pastā" Salnājs pameta tādēļ, ka tur pārbaudē tika konstatētas nepilnības un pārkāpumi, viņa karjerai par sliktu tas nenāca 

– no 2017. līdz 2019. gadam Salnājs bija Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs.

Prokurore lūdz reālu cietumsodu

Prokurore Ilze Bikiņa-Burkite lūdza tiesu atzīt abus apsūdzētos par vainīgiem, A. Salnāju sodot ar trim gadiem cietumā, bet J. Gavaru ieslodzīt uz diviem gadiem. Ņemot vērā, ka uzņēmums "Latvijas Pasts", kas šajā krimināllietā atzīts par cietušo, kā kaitējuma kompensāciju pieteicis visus izdevumus, kas tam divu gadu laikā radušies Gavara fiktīvās nodarbinātības dēļ, prokurore lūdza tiesu no abiem apsūdzētajiem solidāri piedzīt 81 364,36 eiro.

Taču tiesnese Aija Briede lēma abus atzīt par nevainīgiem un attaisnot. "Latvijas Pasta" pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju tiesa atstāja bez izskatīšanas. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.