Svētdien, 23. februārī, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" astoņās nominācijās tiks pasniegts Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva.
Mūža balvas ieguvēji šogad ir gan Latvijā, gan pasaulē atzītais komponists Pēteris Vasks un izcilā čelliste Maija Prēdele. Bet kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" nosaukti trīs pretendenti – dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone, klarnetists Artūrs Perts, ģitāriste Ella Zīriņa.
Viņi šogad ir vieni no spilgtākajiem Latvijas jaunās mūziķu paaudzes vārdiem. Katrs darbojas savā žanrā, kopā veidojot apņēmības pilno jauno Latvijas talantu horizontu. "Kultūrzīmes" jautāja, kādu nākotni viņi sev ieplānojuši.
Annija Kristiāna Ādamsone: "Gribu atgriezties Latvijā."
Operdziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone ir noslēgusi savu garo studentes ceļu. Viņa pašlaik strādā štatā Vācijā Trīres operteātrī, taču viņas balsi var dzirdēt šeit, Latvijā, uzstājoties arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB). Annija ir soprāns – viens no spilgtākajiem jaunajiem talantiem operā, un šī gada laikā viņai bijušas daudzas spilgtas uzstāšanās.
"Šis dzīves posms ir ne mazāk izaicinošs kā iepriekšējais, jo nākas pašai sevi menedžēt. Vairs nav tā, ka kāds obligāti sniegs atgriezenisko saiti. Latvijā tiku pamanīta ar Olimpijas lomu operā "Hofmaņa stāsti". Šī loma bija tehniski prasīga, arī Aika Karapetjana iestudējums bija ļoti specifisks. Šogad īstenojām koncertprogrammu, kurā tika atskaņotas Mocarta ārijas kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini gan Rīgas Domā, gan Rīgas Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Vēl dziedāju Elbas Filharmonijā, kurā izpildīju solo. Tas man ir bijis lielāks piedzīvojums nekā Olimpijas lomas atveide, jo Elbas Filharmonija ir viena no augstākā līmeņa koncertzālēm pasaulē. Muzicēju kopā ar fenomenāliem mūziķiem," stāsta operdziedātāja.
Annijas karjeras ceļš mūzikā nav nejaušība, jo viņa nāk no mūziķu ģimenes. Mammu uzskata par savu pirmo skolotāju, taču tālāk būtiskākos pamatus ieguvusi Rīgas Doma kora skolā. "Mamma mācīja maziem bērniem dziedāšanu, viņa strādā par muzikālo pedagoģi un vada bērnu ansambļus. Tālāk mani pamanīja Valda Tračuma [jau teju 30 gadus – Rīgas Doma kora skolas solodziedāšanas pedagoģe, ilgus gadus bijusi arī solodziedāšanas nodaļas vadītāja, dažādu vokālo meistarklašu vadītāja, docētāja Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, vadot pedagoģisko praksi solodziedāšanā] un deva iespēju man desmit gadu vecumā atrasties jau uz operas skatuves "Lielajā burvju flautā". Es un divi puikas atveidojām zēnu lomas, tā ka man bijis tas gods būt zēnam ar augstāko balsi (smejas). Taču apzinātākā vecumā 9. klasē nonācu vokālās pedagoģes Antras Jankavas rokās. Laika gaitā viņa nerimstoši meklēja jaunas pieejas, ar kurām strādāt. Pie viņas mācījos visu vidusskolu, kā arī turpināju pie viņas studēt Mūzikas akadēmijā, jo viņa perfekti izprata manu balsi."
Tālāk bakalaura studiju trešajā kursā Annija devusies "Erasmus" apmaiņas programmā uz Vāciju, kur iepazinusies ar pedagoģi Ulriku Zontāgu un jau uzreiz pēc pirmajām stundām sapratusi, ka vēlas studēt pie viņas maģistrantūrā Štutgartes izpildītāju un mākslu augstskolā "The State Academy of Fine Arts Stuttgart".
Lai arī lielākā daļa iespēju viņai kā operdziedātājai meklējamas ārpus Latvijas, Annija uzsver, ka viņai ir ļoti svarīgi uzstāties arī mājās. "Vispār sapnis būtu, ja Latvijā būtu vairākas operas, kurās būtu ko darīt koloratūrsoprānam. Novēlu, lai mums būtu vairāk koncertzāļu, finansējuma, sabiedrības izglītošanas un klausītāju. Ir vairākas sapņu lomas, bet negribas vēl skaļi tās izteikt. Šobrīd vienkārši cenšos attīstīt pašu balsi tik augstā līmenī, cik vien iespējams. Ticu, ka iespējas radīsies, ja darīšu visu, kas manos spēkos. Būtu skaisti uzstāties uz lielām skatuvēm kopā ar augstas raudzes mūziķiem. Vienlaikus sapņoju atgriezties un uzstāties Latvijā mūsu publikai."