Par to, kā Latvijas lauksaimnieki skatās uz nozares nākotni, sarunājamies ar biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu.
Biedrība “Zemnieku saeima” lauksaimniecību nupat nodēvējusi par “valsts pastāvēšanas artēriju”. Kāpēc?
Lauksaimniecība ir stratēģiskas nozīmes nozare, un pēdējo gadu starptautisko konfliktu, pandēmijas un cenu svārstību rezultātā pierādījies tas, cik svarīga ir pārtikas drošība.
Pirmkārt, lauksaimniecība ir svarīga no ekonomiskā aspekta - tā ik gadu rada vairāku miljardu eiro lielu pienesumu valsts ekonomikā, nodrošinot iedzīvotājiem gan darbu, gan pārtiku vienlaikus. Proti, lauksaimniecības nozare pērn vien izaudzēja produkciju 1,7 miljardu eiro vērtībā, bet kopā ar saistītajām nozarēm tās apgrozījums bija 3,45 miljardi eiro – tas ir nedaudz vairāk kā 10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tikmēr viena darba vieta lauksaimniecībā nodrošina aptuveni 25 darba vietas arī citās saistītajās nozarēs, t.sk. transporta un loģistikas jomā, pārtikas rūpniecībā, mērniecībā, grāmatvedībā un citur.
Otrkārt, pārtika un lauksaimniecība ir stūrakmeņi valsts funkcionēšanas nodrošināšanai arī krīzes situācijās. Treškārt, kas ir ne mazāk svarīgi, Eiropas, tostarp Latvijas, pārtika ir viena no videi, klimatam un veselībai draudzīgākajām izvēlēm pasaulē, tāpēc šobrīd ar kampaņas “Mūsu zemes spēks” palīdzību vēlamies vērst iedzīvotāju uzmanību nozarei, skaidrojot tās nozīmību.
Tepat audzēta pārtika aizvien pieprasīta
Vai cilvēki liek galdā to, kas audzēts tepat?
Patiesībā, lai to noskaidrotu, nupat veicām sabiedrības aptauju. Vaicāti, kādai produktu izcelsmei cilvēki dod priekšroku, izvēloties pārtikas produktus, 45% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka izvēlas vietējos produktus. Aptaujātie kā galvenos iemeslus savai izvēlei norādīja vēlmi atbalstīt vietējos lauksaimniekus un pārstrādātājus, apzinoties, ka lauksaimniecība ir viens no valsts ekonomikas pamatiem. Tāpat iedzīvotāji izvēlas vietējos produktus, jo tie ir audzēti lokāli un to piegādes ceļš līdz pircējiem ir īsāks, nekā importa produkcijai.
Tā ir ļoti racionāla izvēle. Eiropas Savienības valstīs ir vieni no augstākajiem pārtikas kvalitātes standartiem visā pasaulē, un tos ievēro arī lauksaimnieki Latvijā. Lauksaimnieki saimnieko pārdomāti, nodrošinot saimniecību efektivitāti un videi draudzīgu pieeju ilgtermiņā. Piemēram, Latvijā ir viens no zemākajiem izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļu apjomiem Eiropā, aptuveni 2-3 reizes zemāks nekā vidēji, kas tiešā veidā ietekmē pārtikas drošību. Datos raugoties, 90% vietējo produktu atliekvielas nav atrastas vispār, pārējos 10% tās fiksētas cilvēkiem drošos daudzumos. Par to, ka pārtikas produkti tiek ražoti ilgtspējīgi liecina arī tas, ka lauksaimniecības sektors kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas mazinājis par vairāk nekā 50%.
Protams, ir ļoti žēl, ka burtiski tikko ir pieņemts palielināt PVN likmi Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām no 5% uz 12%. Jau tuvākajā nākotnē šīs izmaiņas var būtiski ietekmēt iedzīvotāju iespējas iegādāties vietējo augļkopju un dārzeņkopju audzēto produkciju, kā arī nozares ekonomiskos rādītājus.
Kā Latvijas lauksaimniecības nozare izskatās uz citu Eiropas valstu fona un ar ko Latvijas lauksaimnieki izceļas Eiropā?
Ilgtspējīgas saimniekošanas ziņā Latvija ir īsta brīnumvalsts, jo reizē lauksaimniecību veidojot ilgtspējīgāku, esam arī starp līderiem produktivitātes pieaugumā Eiropas Savienībā periodā no 2011. – 2021. gadam. Šis sasniegums ir rezultāts apzinātam darbam un inovācijām lauksaimniecības sektorā, kas ietver modernu tehnoloģiju ieviešanu, zināšanu un prasmju uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgas saimniekošanas praksi. Tādējādi Latvija ne tikai veicina savu ekonomisko izaugsmi, bet arī nodrošina augstākus pārtikas kvalitātes standartus pierādot, ka ilgtspējīga attīstība un ekonomiskā efektivitāte var iet roku rokā.