20 °C
Divās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkās šobrīd ir apskatāmas divas mākslas izstādes, kas rosina iedziļināties, pārdomāt, izbaudīt Meistaru talanta bezgalību.
No sestdienas, 11. marta, līdz 23. jūlijam LNMM galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā "Paaudze" norisināsies izstāde "Gaismas laušana", veltīta gleznotāja un pedagoga Imanta Vecozola (1933) septiņdesmit gadus ilgajam radošajam darbam. Mākslas zinātniece Agnese Zviedre stāsta, ka viņa vārds tiek saistīts ar klusajām dabām, tomēr viņa glezniecības prakse ir plaša un daudzveidīga. Mākslinieks pievērsies dažādiem žanriem – ainavām, portretiem, lauku sadzīves attēlojumiem un vērienīgām figurālām kompozīcijām – un strādā dažādās tehnikās – eļļa, tempera, akvarelis, pastelis un kolāža, praktizējot gan alla prima paņēmienu, gan pakāpenisku kompozīcijas būvēšanu ar daudzslāņu glezniecības metodi. Viņa daiļradi caurvij interese par latviešu dzīves, sadzīves un ikdienas portretējumu. Imants Vecozols izstādēs piedalās kopš 1958. gada, 70. gados tiek rīkotas pirmās personālizstādes un darbu eksponēšana ārzemēs. Meistars vēl joprojām aktīvi glezno, un viņa darbos ienāk šī brīža aktuālie notikumi Latvijā un pasaulē.
Bet Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā jau no februāra pēdējās dienas līdz nākamā gada 27. janvārim apskatāma izstāde "Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules". Muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva stāsta, ka Aleksandra Beļcova pēc izcelsmes bijusi pusukrainiete, pusbaltkrieviete. Uz Latviju atbraukusi savas laimes meklējumos, atbildot uz nākamā vīra, Romana Sutas aicinājumu. Mākslinieces vēstulēs un dienasgrāmatās atklājas viņas emigrantes pieredze, privātās dzīves peripetijas, sievietes likteņa grūtības sarežģītajās, traumatiskajās attiecībās ar dzīvesbiedru, arī – 20. gadsimta atnestās brāzmainās, skarbās pārmaiņas. Cik daudz rūgtuma, vilšanās nojaušams Beļcovas dienasgrāmatas ierakstā, kas tapa dažas nedēļas pēc pirmās padomju okupācijas 1940. gadā: "tie vairs nav tie paši krievi…" Izstādē apskatāmas Aleksandras Beļcovas fotogrāfijas, dokumenti, pieraksti un mazāk zināmie mākslas darbi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma, mākslas centra "Zuzeum" un privātkolekcijām.
Kārļa Dobrāja mākslas Visumā
"Lai mana pateicība maniem vecākiem, ģimenei, skolotājiem, domubiedriem, manas mākslas cienītājiem un atbalstītājiem, arī noliedzējiem… Jūs visi esat manu darbu līdzautori… Paldies!"
tā teic latviešu glezniecības klasiķis Kārlis Dobrājs (1943), kura 80. jubilejai veltītā izstāde "Smiltis un zelts" līdz 15. aprīlim apskatāma Rīgā, mākslas galerijā "Art Platz". Tās ekspozīciju veido darbi no dažādām radošajām dekādēm un pavisam jauni gleznojumi, kas tapuši 2022. gada nogalē un 2023. gadā. Mākslinieka daiļrade ir dabas, cilvēka un dzīves iedvesmota. Viņš ir bijis arī pedagogs un padomdevējs vairākām mākslinieku paaudzēm.
Edgars Šēnbergs un "Daile"
Pieminot ievērojamo latviešu arhitektu Edgaru Šēnbergu (1923–2016) 100. dzimšanas dienā, Bulduru izstāžu namā no 1. marta līdz 29. aprīlim var viesoties telpā, kurā jubilejas noskaņās pieredzēt viņa talantu, iepazīt daiļradi un kavēties atmiņās par viņu un laikmetu. Tā ir vienas personības viena objekta ekspozīcija, kurā E. Šēnberga personība tiek atklāta caur spēļu un atrakciju pils "Daile" stāstu. 1976. gadā celtā ēka ir bijusi viens no nozīmīgākajiem modernās kustības paraugiem gan Jūrmalā, gan visā Latvijā. 2002. gadā "Daile" tika nojaukta.
Raivja Zabja "Viļņošanās"
Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē līdz 28. maijam apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Viļņošanās". Tajā apskatāmas gleznas no uzņēmēja Raivja Zabja mākslas kolekcijas, kā arī speciāli veidota kubiešu mākslinieka Umberto Diasa mākslas instalācija, kas tapusi kā radošs process trīs nedēļu laikā Latvijā. Umberto Diass (1975) 1995. gadā studējis keramiku un grafisko dizainu profesionālajā mākslas skolā Trinidādā un 2004. gadā absolvējis tēlniecību Augstākajā mākslas institūtā Havanā.
Šimkus un simfodžezs
Piektdien, 10. martā, Liepājas "Lielajā dzintarā" Starptautiskajā zvaigžņu festivālā skanēs pianista Vestarda Šimkus solokoncerts, kura programmā iekļauti gan Aleksandra Skrjabina fantastisko galaktiku raksti, gan mazāk pazīstamā Fēliksa Blūmenfelda intriģējošā daiļrade. Festivāla noslēguma koncerts sestdien, 11. martā, būs svētki simfodžeza mīļotājiem. Latvijā atgriezīsies Londonā dzimušais un Nigērijā skolotais pasaulslavenais džeza dziedātājs Ola Onabule, kura samtaino balsi pirmo reizi varēs dzirdēt Liepājā. Kā neviens cits viņš māk vienā audumā saaust džezu un soulu, par ko varēs pārliecināties, klausoties izlasi no Onabules jaunākā albuma "Point Less". Pirmatskaņojumu piedzīvos Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskā vadītāja Kārļa Vanaga komponētais Trīskāršais koncerts "Trio Colossus" tenorsaksofonam, kontrabasam un sitaminstrumentiem.
