Jaunā CSDD kampaņa — ārstēsim ar ironiju un pārspīlējumu?

Lai vērstu autovadītāju uzmanību uz nepieciešamību ievērot noteikto braukšanas ātrumu, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) oktobrī īsteno sociālu kampaņu "Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu", kas jau paspējusi nokļūt viedokļu krustugunīs sava neviennozīmīgā vizuālā noformējuma dēļ.

"Diemžēl sabiedrībā ātruma pārsniegšana tomēr tiek vairāk sociāli attaisnota nekā daudzi citi pārkāpumi, piemēram, braukšana reibumā. Tādēļ šoreiz kampaņā esam izvēlējušies runāt ar noteiktu pārspīlējumu un ironiju, salīdzinot ātruma pārsniegšanu ar loteriju, kurā laimesta vietā ir smagas sekas. Diemžēl iespējamība laimēt šajā loterijā ir pārāk augsta, tādēļ mēs turpinām darbu, lai rosinātu sabiedrību mainīt izpratni un attieksmi pret šo problēmu," sacīja Aivars Aksenoks, CSDD valdes priekšsēdētājs.

Kampaņas sauklis "Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu!". Pārspīlējums tajā neapšaubāmi ietverts. Par ātrumu cietumā var nonākt, tikai nelabvēlīgiem apstākļiem liktenīgi sakrītot. Kas notiek ļoti reti. Bet notikt var. Un kampaņas autori to nolēmuši mums atgādināt visai savdabīgā veidā.

Līdzēs? Katrā ziņā uzmanību problēmai kārtējo reizi pievērsīs. Sevišķi pēc mazā skandāliņa, kas pavisam drīz pēc prezentācijas uzviļņoja soctīklos. Publiskajā telpā parādoties kampaņas materiāliem ar drūmām un klišejiskām ainām no cietuma, tajā skaitā uz flīzēm nokritušu ziepju gabaliņu, atsevišķi sociālo tīklu lietotāji izteica kritiku par stereotipu kultivēšanu. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens tviterī ierakstīja, ka, lai arī iestājas par drošību uz ceļiem, tomēr nevar atbalstīt vardarbības upuru un ieslodzīto stigmatizāciju.

"Cietuma attēlojums nedrīkst būt cilvēka cieņu pazemojošs. Esmu uzdevis steidzami rast risinājumu, lai šī CSDD reklāma tiktu pārstrādāta," paziņoja ministrs.

CSDD pēc tam izplatīja paziņojumu, kurā skaidro, ka jaunajā kampaņā vēršas tikai un vienīgi pret ātruma pārsniegšanas bīstamību un viennozīmīgi iestājas pret cieņu aizskarošu attieksmi pret ieslodzītajiem. "Apzinoties cieņpilnas attieksmes nozīmīgumu pret ikvienu indivīdu, nekavējoši tiek veiktas izmaiņas kampaņas materiālos," sola CSDD.

Atļautais vai drošais?

Lai nu paliek rīkotāju un šādu procesu uzraudzītāju ziņā šāda vai tāda izteiksmes veida izvēle. Man un daudziem kolēģiem stūrētājiem, kuru viedokļus brīvdienās uzklausīju, svarīgāks šķiet cits jautājums. Par kādu ātruma ierobežojumu šeit runa? Par to, kas lieguma zīmēs gozējas, vai patiešām drošu ātrumu, kuru izvēlas auto vadītājs un kurš var būt gan lielāks, gan mazāks par sarkanajos apļos iezīmētajiem skaitļiem. Un ja kampaņas autori absolūtas patiesības godā vēlas celt limitus…

Tad tas izskatās pēc mēģinājuma ar aritmētikas paņēmieniem risināt augstākās matemātikas uzdevumus. 

Nu nevar rekomendēt (un pat prasīt, ar cietumu draudot) vienu ātrumu uz pielijušas vai sniegotas šosejas žēlīga veca vāģa un ļoti laba pilnpiedziņas auto stūrētājiem. 

Nevar uzskatīt, ka uz šauras Daugavgrīvas ielas ar "atļautajiem" 70 km/h braukt garām stāvošam autobusam ir droši. Ir gandrīz neiespējami iestāstīt tūkstošiem ļoti ātru, klusu, komfortablu mūsdienu auto vadītāju, ka 110 km/h uz pilnīgi tukšas Ventspils–Kolkas šosejas ideālā seguma ir bīstami un draud ar cietumu. Ir nereāli cerēt, ka jebkādu loteriju draudi sabiedēs dinamikas saindēto publiku līdz gauži apšaubāmās vietās uzstādītu "30" zīmju ievērošanai. Varbūt kādas kampaņas vietā Satiksmes drošības padome varētu nofinansēt ātrumu limitējošu zīmju revīziju. Ar sekojošu lieko ierobežojumu atcelšanu. Tie ievēroti netiek. Un arī pēc šīs kampaņas netiks. Un pārkāpumi radīs precedentu, rosinās tiešām vajadzīgu ierobežojumu ignorēšanu.

Bet kļūt lēnākiem tomēr derētu

Lūk, ko saka satiksmes drošības pētnieki.

Juris Kreicbergs, CSDD statistikas datu apstrādes vadītājs: "Apkopotie dati sniedz informāciju, ka tikai nedaudz virs 20% vieglo automobiļu autovadītāju ārpus apdzīvotām vietām tur, kur tehniski iespējams pabraukt ātrāk, ievēro atļauto braukšanas ātrumu. 

Pēc Eiropas pētījumu datiem, ap 30% no negadījumiem ar bojāgājušajiem ir tiešs ātruma pārsniegšanas vai neatbilstoša ātruma izvēles rezultāts. 

Var novērtēt, ka Latvijā ceļu satiksmes negadījumos neatbilstošas ātruma izvēles dēļ ir gājuši bojā vismaz 35 cilvēki tikai šajā gadā vien. Piemēram, samazinot vidējo braukšanas ātrumu, palielinās autovadītāja un pasažieru iespēja izdzīvot iespējamās sadursmes gadījumā, ievainojumi ir vieglāki, pastāv mazāka iespēja iegūt paliekošu invaliditāti, ir iespējams ātrāk atveseļoties u.c. ieguvumi, ko var iegūt, ievērojot atļauto braukšanas ātrumu."

Kalvis Šēnbergs, "Mapon" produkta attīstības vadītājs: "Vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešana atsevišķos Latvijas ceļu posmos ir veicinājusi ierastā braukšanas ātruma samazinājumu. Salīdzinot vienus un tos pašus ceļa posmus pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas un pēc ieviešanas (maijs pret septembri), vidējā brauciena ātrums ir samazinājies par aptuveni 5 km/h un kontroles posmā ir ļoti tuvs atļautajam braukšanas ātrumam. Ņemot vērā, ka tieši ātrāko braucienu vidējais ātrums ir samazinājies būtiskāk, var izdarīt secinājumu, ka satiksme šajos ceļa posmos ir kļuvusi mierīgāka, ir mazāk apdzīšanas manevru, kas, visticamāk, ir bijis vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekta mērķis."

Kur dzīva kontrole?

Ironiski aicinājumi, paradoksāli brīdinājumi… Var jau mēģināt. Ja nelīdzēs – nekaitēs. Bet visefektīvākais disciplinēšanas paņēmiens tomēr vajadzīgs. Dzīvs policists uz ceļa. Kura nav. Par drošību spriežot, šī problēma tiek klusītēm apieta. Laikam jau par neglābjamu atzīta. Un ar tehniskiem līdzekļiem risināma. Radariem, droniem…

Dzīvs policists pārāks. Pietiek vienai tādai ekipāžai parādīties starp, teiksim, Siguldu un Līgatni, un visu ar cietumu baidīto ātrums krītas vairāk nekā Šēnberga kunga pētījumā. 

Jo braucēju "Waze" ekrānos nu atainojas brīdinošās zilās cepures. Vai tās tomēr nav lētākas par radariem?

Kontroles mērogu strauja izaugsme ir nepieciešama arī valdības plānoto ātruma sodu paaugstināšanas sakarā. Ja apturēts un četrciparu rēķiniem sodīts tiks vien katrs desmitais skrējējs – tas nebūs godīgi pret viņu. Ar ko tie deviņi labāki? Vai tādēļ, ka, izmantojot digitālās ierīces, modrāk vēro apkārtnē notiekošo? Nav jau nemaz tik laba tā gremdēšanās ekrānos – izraisa šis paradums tikpat avāriju, cik lieks ātrums.

Vēlreiz – pārbaudīt spidometru!

Par nobraukuma kontroli jau runājām pirms nedēļas. CSDD to apskatēs fiksēs. Rupjus grēkus nepieļaus. Arī dīleri blēdības var atklāt – vēl precīzāk par CSDD. Bet kas palīdzēs tiem mūsu plūsmas čakarētājiem, kas joprojām nezina, ka viņu spidometri rāda vairāk nekā faktisko ātrumu? Iespējams, pat 100 km/h 90 vietā. Nav tāda servisa. Bet ir mobilā telefona lietotnes, kuras (ja nemāki pats) kāds tavs čoms vai radinieks pavisam noteikti pilnībā apguvis un var tev izpalīdzēt. Tad vairs ne tikai nepārsniegsi ātrumu, bet arī nevilksies kaitinoši lēni: gan vienīgi paša sirdsapziņas kontrolētos ceļos, gan arī dažādu radaru darba zonās.