15 °C
Eiropas Parlaments par mata tiesu atbalstīja Dabas aizsardzības likumu, par kuru diskutēts jau sen. Šis bija politiski piesātināts lēmums, jo tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vienlaikus darbojās arī ļoti spēcīgs lauksaimnieku, zemju īpašnieku un mežsaimnieku lobijs.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) galvenais likuma vērtējums attiecas uz to, ka tas nodrošinās potenciālu atjaunot biotopus un veicināt mazo medījamo dzīvnieku populāciju atjaunošanu ES līmenī. Pats galvenais, likums neparedz nekādus medību ierobežojumus, un pirmo reizi Eiropas likumdevēji ir novirzījušies no totālas aizsardzības uz ideju par atjaunošanu, kas arī medniekiem ir ļoti svarīgi. Tomēr ir jāturpina vērot, kā diskusija turpināsies ar Eiropas Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, jo daudzi panti pirms balsojuma no likuma tika dzēsti.
Šī likuma pieņemšana ir svarīga, lai nodrošinātu ES mazo medījamo dzīvnieku nākotni. Mazos medījamos dzīvniekus, tajā skaitā arī zaķus, uz zemes ligzdojošos putnus, arī lapsas ietekmē intensīvā zemes izmantošana pēdējos gadu desmitos, un šī ietekme nav bijusi pozitīva. FACE jau ļoti sen ir uzsvērusi biotopu aizsargāšanas nozīmi, lai saglabātu mazo medījamo dzīvnieku populācijas. Tāpat arī likums pavērs finansējuma iespējas tiem, kas īstenos biotopu atjaunošanu, tajā skaitā arī medniekiem. To nenodrošināja Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika, kas piedāvāja finansējumu tikai lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem.
Ko likums nozīmēs medniekiem?
FACE uzskata, ka ilgtermiņā mednieki no šī likuma tikai iegūs, jo vajadzētu uzlaboties bioloģiskajai daudzveidībai, pieaugt mazo medījamo dzīvnieku skaitam. Vismaz cerība ir panākt, ka tiek apturēta skaita samazināšanās. Jāņem vērā, ka puse no medījamo putnu sugām ir nelabvēlīgs ES aizsardzības statuss, kas tiešā veidā ietekmē medību nākotni.
Līdz šim Eiropas dabas aizsardzības politika galvenokārt balstījās uz sugas aizsardzību un aizsargājamo teritoriju izveidošanu, lai sargātu bioloģisko daudzveidību, kam patiesībā nebija viennozīmīgi sekmīgu rezultātu! Runājot par nākamo rīcību, nacionālajiem aizsardzības plāniem vajadzētu iekļaut arī īstenojamus pasākumus, kas dos labumu arī medījamām sugām. Šiem pasākumiem jātiek īstenotiem, iesaistot arī visas ieinteresētās puses. Vietējiem plāniem tāpat būtu jāņem vērā mednieku īstenotie projekti biotopu atjaunošanā, kas ļoti plašā mērogā notiek citās ES valstīs. Jāpanāk arī, ka šīs mednieku iniciatīvas tiek ievērotas, novērtētas un atbalstītas.
Šogad pīļu medībās ar bezsvina munīciju
Šā gada sākumā spēkā stājās aizliegums izmantot un arī nēsāt svinu saturošu munīciju mitrājos un tuvāk par simt metriem no tiem. FACE uzsver, ka jēdziens mitrājs regulā ir izmantots plašāk, nekā to lielākoties nosaka ES dalībvalstu normatīvie akti. Mitrāju definīcijā iekļauti arī kūdrāji ar vai bez redzama ūdens. Tāpat jāņem vērā, ka ap mitrājiem jāievēro noteiktā simt metru buferzona, medījot ūdensputnus.
Arī atrasties tuvāk par simt metriem no mitrāja ar svinu saturošu munīciju kabatā ir aizliegts, un tas tiks uzskatīts par munīcijas izmantošanu, ja vien mednieks nespēs pierādīt pretējo!
Eiropas Komisija gan ir norādījusi, ka mitrāju definīcija būtu jāpiemēro samērīgi saskaņā ar ūdensputnu aizsardzības mērķiem. Tāpat arī Eiropas Tiesa ir norādījusi, ka mitrāju definīcijas un regulas uzdevums ir aizsargāt ūdensputnus, tādēļ par mitrājiem nebūtu jāuzskata tāda izmēra ūdenstilpe, kas ir nepiemērota kā putnu dzīvotne. Tomēr tāpat mitrāju jēdziens un Eiropas Komisijas skaidrojums ir ļoti nenoteikts, plašs un līdz galam nesaprotams. Tā iemesla dēļ medniekiem būtu jāievēro piesardzība, dodoties medīt ūdensputnus mitrājos.
Regulā mitrāju definīciju piemēro atbilstoši Ramsāres konvencijā noteiktajam: Mitrāji saskaņā ar konvencijas 1. pantu ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz sešus metrus.
Avots: FACE
