Ja pirkums ārzemēs tiek veikts ar mērķi ietaupīt naudu, tas īsti neizdosies.
Mēdz teikt, ka zāle ir zaļāka un debesis ir zilākas tur, kur mūsu nav. Aplūkojot ieroču piedāvājumu dažādu Eiropas medniekveikalu mājaslapās un sludinājumos, rodas iespaids, ka daudzviet klāsts ir krietni plašāks un cenas labākas. Bet vai tas tā tiešām ir? Meklējot savu pirmo karabīni, man šo procesu izdevās piedzīvot no sākuma līdz pat noslēdzošajām beigām, bet par visu pēc kārtas.
Nedaudz veselīgas pašironijas… Kuriozs eksāmenā
Pirms ķeramies pie tehniskām lietām, atļaušos pamācošu atkāpi no tēmas. Neskaitāmas reizes esmu runājusi par to, cik ļoti svarīgi ir spēt šaušanas laikā tikt galā ar stresu, cik ļoti tam palīdz treniņi šautuvē un tieši sacensības. Tas viss ir zināms gan teorētiski, gan ir piedzīvots pazīstamais triceklis kājās, šaujot sacensībās sezonas sākumā vai pēc cita ilgāka pārtraukuma. Vienā brīdī tas vienkārši atlaiž, bet tam vajag nedaudz laika. Varētu domāt, ka izpratne par šo procesu un sekām ļaus izvairīties no jau paredzamā, nepatīkamā iznākuma, bet laikam jau ne… Pārnestā nozīmē runājot, izrādās, var ļoti apzināti ar galvu pa priekšu skriet sienā un pēc tam brīnīties par sāpīgu punu.
Vītņstobra eksāmenam sāku gatavoties jau laikus. Vispirms daži treniņi desmit metru pneimatiskajā šautuvē. Tur varu izšaut vairāk, ļaut acīm un prātam pierast pie mērķa vizuālā izskata, vienlaikus tam iztērējot nesalīdzināmi mazāk naudas. Pēc tam pāris sērijas 100 metru šautuvē Mārkulīčos kopā ar šautuves saimnieku Vilni. Kopā aizejam pie mērķa, saskaitām punktus. Abas izšautās sērijas ir līdzīgas – rezultāts virs 80 punktiem. Līmēdams ciet manu mērķi, Vilnis smej, ka esot tik jābrauc uz eksāmenu, uztraukumam nav pamata, viss būšot labi. Uz atvadām viņš vēl piebilst, ka šīs nedēļas nogalē tepat notikšot sacensības, man būtu vērts uz tām atbraukt kaut vai tādēļ, lai izšautu sēriju eksāmenam līdzīgos apstākļos. Pie sevis nodomāju, ka tā tiešām ir laba ideja, zinot, ka šosezon tik ļoti maz esmu piedalījusies sacensībās. Tā būtu iespēja ļaut sev laikus piedzīvot uztraukumu, lai ar to pēc ilgāka pārtraukuma nebūtu jāsastopas eksāmenā. Vai es aizbraucu uz sacensībām? Protams, ka ne… Ikdienas sīkumi, citi darbi un tā tālāk.