9 °C
Gada aukstākajos mēnešos biežāk saskaramies ar iesnām vai aizliktu degunu, ko lielākoties izraisa dažādi vīrusi. Tomēr otolaringoloģe Inga Bite skaidro, ka aizlikts deguns ne vienmēr ir vīrusu izraisīts un izpaudīsies kā iesnas. Cēloņi, kāpēc rodas deguna aizlikums, var būt dažādi.
Aizlikumu bieži raksturo pilnuma sajūta deguna dobumos, apgrūtināta elpošana caur degunu, kas var būt kombinācijā ar dažāda rakstura izdalījumiem gan uz āru, gan aizdegunē. Var pievienoties kairinājums un kņudēšana degunā, šķaudīšana, acu asarošana un nieze. Smagākās situācijās var būt arī galvassāpes, miega traucējumi naktī, kas dienas laikā izpaudīsies kā miegainība, grūtī-bas koncentrēties, aizkaitinājums, samazinā-tas darbspējas,” stāsta Inga Bite. “Zīdaiņiem aizlikts deguns var sagādāt grūtības uzņemt uzturu."
Vīrusi un baktērijas
Vairāk nekā 50% no visiem gadījumiem iesnas patiešām izraisa vīrusi. “Ja aizlikums parādās pēkšņi, turklāt ir kombinācijā ar saaukstēšanās pazīmēm: paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klepu, šķaudīšanu, teko šu degunu, kakla vai galvas sāpēm, visticamāk, iesnas izraisījis vīruss. Biežākie izraisītāji ir rinovīruss, respiratori sincitiālais vīruss, dažādu tipu koronavīrusi, adenovīrusi, paragripas vai gripas A un B tipa vīrusi.” Šie vīrusi parasti neierosina dziļāku elpceļu iekaisumu.
Specifiska ārstēšana nav iespējama – akūtas saslimšanas ir pašlimitējošas, proti, imūnsistēma ar tām tiek galā 7–10 dienās.
“Varam atvieglot simptomus un stiprināt organismu: pastiprināti uzņemt šķidrumu, nepārslogot sevi un atpūsties, vēdināt telpas un doties svaigā gaisā, ejot gulēt, nedaudz piepacelt gultas galvgali, lai galva ir augstāk par pārējo ķermeni. Degunu vairākas reizes dienā var skalot ar vieglu sālsūdeni vai lietot deguna tūsku mazinošus pilienus. Tos aptiekās var iegādāties bez receptes. Taču jāatceras, ka pilienus nedrīkst lietot ilgāk par sešām septiņām dienām,” piekodina ārste.
Retāk deguna aizlikumu izraisa bakteriāli ierosinātāji, piemēram, streptokoki, stafilokoki, pneimokoki. Šādā gadījumā var veidoties nopietnāks deguna blakusdobumu iekaisums, izdalījumi no deguna var būt zaļganā krāsā, ar nepatīkamu smaku, infekcija var komplicēties ar vidusauss iekaisumu. Nereti šādos gadījumos jāārstējas ar antibiotikām.
Alerģijas izraisīts aizlikums
Ar alerģisku deguna aizlikumu saskaras 15–40% cilvēku. Alerģija var izpausties sezonāli līdz ar pirmo augu ziedēšanu februāra beigās, marta sākumā un turpināties līdz pat rudenim atkarībā no ziedputekšņu koncentrācijas gaisā. Taču alerģijas izraisīts aizlikums var būt arī hronisks – jutīgākiem cilvēkiem tas var izpausties, piemēram, lietojot sadzīves ķīmiju ar spēcīgu, izteiktu aromātu, ilgstoši esot saskarē ar putekļiem, dzīvnieku spalvu.
Ja ir aizdomas par alerģiskas izcelsmes deguna aizlikumu, bet nav zināms cēlonis, jāvēršas pie alergologa, kurš precizēs diagnozi vai alerģijas izraisītāju un piemeklēs efektīvu ārstēšanu.
Otolaringologa padoms
Lai izvairītos no augšējo elpceļu slimībām, arī aukstajā laikā svarīgas mērenas, regulāras fiziskās aktivitātes, došanās svaigā gaisā. Būtisks ir daudzveidīgs, sabalansēts uzturs, pietiekama šķidruma uzņemšana, jo caur deguna gļotādu izdalās daudz šķidruma, īpaši apkures sezonā, kad gaiss telpās ir silts un sauss. Vīrusu laikā svarīga ir roku un telpu higiēna. Telpas regulāri .jāizvēdina, ja nepieciešams, jāveic gaisa mitrināšana
