Ivo Brūvers: Kā nodrošināsit "bērncentrētu" pieeju?

Atklāta vēstule Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, Saeimas politisko partiju frakcijām, Latvijas žurnālistiem

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā Latvijas skolu reforma ar piedāvāto jauno skolu tīkla karti rada virkni ar būtiskiem jautājumiem, kas skar ievērojamu sabiedrības daļu, jo īpaši mūsu bērnus un viņu nākotni, kā arī lauku reģionu un Latvijas provinces kultūrtelpas attīstību. Šī iemesla dēļ ir nepieciešama iespējami plaša spektra jautājumu apzināšana, to detalizēta iztirzāšana un korekta, savlaicīga komunicēšana ar sabiedrību, kā arī sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā.

Ivo Brūvers, Līvānu novada Rudzātu vidusskolas vecāku padomes loceklis.

Foto: No personiskā arhīva

Tā kā publiskajā telpā neesmu atradis atbildes un skaidrojumus, vēlos aktualizēt kā fundamentālas, tā praktiskas dabas jautājumus un tos adresēt prezidenta kungam, IZM, Ministru kabinetam, Saeimai, politisko partiju frakciju vadībām un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam var nākties sadzīvot ar šīs reformas blaknēm.

Lai kliedētu bažas un neziņu, aicinu man un Latvijas sabiedrībai dot atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Pamatizglītību garantē LR Satversmes 112. pants. Šis pants to nosaka par obligātu. Vai, virzot šādu reformu, kura tik tieši iedarbojas uz attiecīgo Satversmes pantu, tās virzītājiem nevajadzētu saņemt mandātu no MK un Saeimas? Kādēļ? 

Vai neredzat, ka kādai daļai sabiedrības būtiski tiks samazināta pieeja obligātajai izglītībai, jo īpaši, ja pagastu centros paredzēts atstāt vien sešas klases?

2. No IZM publiskajā telpā dzirdams fokuss par resursu efektīvu izmantošanu un jaunā modeļa raksturošanai tiek lietota tāda skaista frāze kā "bērncentrēta izglītība". Bet vai zināms, kā reformas īstenošanas gadījumā tiks risināti praktiski jautājumi, piemēram, bērnu ceļš uz un no skolas, bērnu drošība (pirms stundām, pēc stundām), sagaidāmie vecāku lēmumi attiecībā uz dzīvesvietas maiņu (piemēram, novada centrs, cita pilsēta, Rīga, ārzemes), skolotāju lēmumi (piemēram, ies pensijā, pāries uz privāto sektoru, turpinās skolotāja gaitas), dzīvojamā fonda esamība attīstības centros (šī ir problēma kā Pierīgā, tā Līvānos, arī Rudzātos), reģionu attīstība, ietekme uz vecāku darba spējām utt. 

Kādi ir tie aspekti, kas ir apzināti un tiek ņemti vērā, izvērtējot skolu tīkla optimizācijas nepieciešamību? 

Vai esošo skolu sasniegumiem ir kāds svars lēmumu pieņemšanas gaitā? Kādi ir sagaidāmie ieguvumi un zaudējumi dažādos aspektos? Vai šobrīd neatrisinātie un nesakārtotie jautājumi netiks nogrūsti uz pašvaldībām un vecākiem? Kā to nodrošināsiet?

3. Vai esat informēti par Latvijas augstskolu budžetiem, programmu skaitu, kas dublējas daudzās valsts finansētās augstākajās mācību iestādēs, kā arī padomju un līdzīgu veidojumu atalgojumu? Vai augstskolu un to programmu tīkla optimizācija nebūtu pareizais virziens, kurā skatīties IZM, jo šeit runa būtu par pieaugušo izglītību, kā arī iespējamie papildu finansiālie un mācībspēku ieguvumi būtu ievērojami un varētu meklēt, kur šos resursus novirzīt?

4. Pēc reformas īstenošanas tiešais ieguvums naudā nebūtu vairāk par pārdesmit miljoniem eiro, kas ir nieka 0,1–0,3% no valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem 2023. gadā, bet, reorganizējot/slēdzot 100 Latvijas skolas, tiktu uzsākts ceļš uz attiecīgo vietu iznīkšanu. 

Var sacīt, ka, ieekonomējot grašus (pāris procenta desmitās daļas no valsts budžeta), tiktu izdarīts nozīmīgs solis, lai iznīcinātu laukus. 

Vai nebūtu prātīgāk turpināt šīs investīcijas, panākot, ka Latvijas lauku reģioni turpina būt apdzīvoti? Vai nebūtu labāk izlaist urbanizācijas soli, lai kā attīstītās valstis necīnītos pēc gadiem par dzīvības atgūšanu lauku reģionos, kā to tagad dara, piemēram, Somija? Kādēļ?

5. Vai ir adekvāti ļaut ķerties klāt mūsu bērniem un virzīt šādu reformu cilvēkam, kurš ieviesa neefektīvu un tikai daļēji funkcionējošu e-veselības sistēmu, privātām kompānijām ļaujot piekļūt Latvijas iedzīvotāju sensitīviem datiem, kā arī gūt peļņu no šo datu uzglabāšanas?

6. Veicot iecerēto reformu, tiek plānots arī palielināt skolēnu skaitu klasē, kas nozīmē, ka šādās klasēs 7.–12. klašu grupā būs apmēram 30 bērni. 

Vai esat runājuši ar Latvijas pilsētu un lauku skolotājiem par efektīvu strādāšanu tik lielās klasēs? 

Vai arī jūs esat dzirdējuši no skolotājiem, ka "pa visu mācību gadu tālāk par otro trešo rindu netiku"? Vai skolotāji dod priekšroku darbam 10–15 bērnu klasēs vai arī reformas mērķa izmēra klasēs, proti, kurās klasēs, pedagogaprāt, ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu?

7. Daru zināmu, ka pasaulē ir veikta virkne ar pētījumiem par optimālo bērnu skaitu klasē un dažādās valstīs tiek minēti skaitļi 10–15 bērni klasē, lai nodrošinātu labākos sasniegumus mācībās. Kā redzat par iespējamu nodrošināt "bērncentrētu" pieeju divas un trīs reizes lielākās klasēs?

8. Jāatgādina, ka skolās jau notiek pāreja uz "kompetencēs balstītu izglītību", kuras ieviešanas gaita nav vērtējama viennozīmīgi, jo trūkst materiālās bāzes, kuras izstrāde tika atstāta uz skolotāju pleciem. Kādus riskus redzat bērnu izglītības līmenim, ja vienlaikus notiek divas reformas?

9. Mani paziņas lielo pilsētu skolās jau šobrīd ir spiesti ņemt privātskolotāju pakalpojumus. Tikai retais to nedara. Virzītās reformas rezultātā klases kļūs būtiski lielākas tieši pilsētu skolās. 

Vai ir skaidrs, kāda būs ietekme uz lielo skolu izglītības kvalitāti? 

Kā plānojat nodrošināt vienlīdzīgu izglītības pieejamību, jo īpaši bērniem no mazāk situētajām un trūcīgajām ģimenēm, jo viņiem nebūs iespējas algot privātskolotāju?

Noteikti vēl ir daudz jautājumu, kurus varētu uzdot skolu direktori, skolotāji, pašvaldības un vecāki, tādēļ mums visiem novēlu vēlmi komunicēt, bet, pirms ķerties pie kādām reformām, rūpīgi izsvērt to nepieciešamību un piectik rūpīgi veikt ieviešanu. Ceru uz patiesu iesaisti un sirdsgudrību, lai lēmumi tiktu rūpīgi izsvērti prāta un gara gaismā, atceroties sabiedrības mazāk aizsargātos un vājākos kā Latvijas pilsētās, tā Latvijas laukos.