"Jābeidz mītiņi uz kauliem," Lāčplēša dienas gaidās par politizētām runām kapos karavīru piemiņas dienās savā vērtējumā ir skarbs Zemessardzes štāba virsnieks, Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš. Pirms pusotra gada viņš kļuva plašāk pazīstams kā militārais apskatnieks, ik darba dienu tālrādē izvērtējot karadarbību Ukrainā, tomēr par televīzijas zvaigzni lūdz sevi nesaukt.
Nav jau vārdam "zvaigzne" nekādas vainas, taču J. Slaidiņam, kad runā par viņu, tas krītot uz nerviem. Ne uz televīziju rāvies, ne prasījies, tā bijusi apstākļu sakritība, kad iepriekšējais TV24 raidījuma apskatnieks pievērsies politiskajai karjerai.
Kopš nonācis televīzijas "dienestā", visu uzmanību velta Krievijas karam Ukrainā. Darba dienas kārtība ir nemainīga ar celšanos pussešos no rīta un došanos uz Zemessardzes štābu, kur līdz pieciem pēcpusdienā vāc informāciju TV24 programmas raidījumam "Aktuālais par karadarbību Ukrainā". Pēc sešiem jābūt studijā, mājās tiek ap deviņiem. Arī brīvdienās paseko līdzi notikumiem Ukrainā, tāpēc par bezrūpīgu atpūtu uz kādu laiku jāaizmirst.
Lāčplēša dienā viņš dodas uz 11. novembra krastmalu un Brāļu kapiem, latviešu karavīrus godā arī 16. martā Leģionāru piemiņas dienas sarīkojumā Lestenē. Būdams viens no latviešu karavīru piemiņas biedrības "Lestene" valdes vīriem, Lestenē veido muzeju, kura atklāšana paredzēta 2025. gada 8. maijā.
Nesen uzvirmoja doma, ka Lāčplēša dienā svecītes par godu Latvijas brīvības cīnītājiem jāliek arī Uzvaras parkā jeb, kā to sauca pirms padomju okupācijas, Uzvaras laukumā, kas gan ātri vien noklusa. Ko jūs par to domājat?
Tas ir pilnīgi normāli, zinot Uzvaras parka veidošanas vēsturi, kur vajadzēja būt piemiņas vietai brīvības cīņās kritušajiem un karavīriem. Jāņem vērā, ka trīsdesmito gadu beigās šim mērķim tika saziedota nauda, kas pēc Latvijas okupācijas tika nozagta. Protams, tas neizslēdz Brāļu kapus, kur mūsu karavīri ir apglabāti, un 11. novembra krastmalu, kur notika cīņas.