7 °C
Daugavgrīvas cietoksnī satiku gidu Džeikobu Lalanderu. Viņš ir zviedrs, kurš pārcēlies dzīvot uz Latviju un itin labi pārvalda latviešu valodu.
"Pirmo reizi Rīgā ierados 1994. gadā, mani te sagaidīja darba devējs. Jau no bērnības interesējos par militāro vēsturi, īpaši par Lielā Ziemeļu kara periodu, kad cīnījās arī zviedru armija. Mani pārsteidza, ka Latvijā ir tik labi saglabājies šāds cietoksnis. Tāpēc braucu lūkot un sadzīves apstākļu nepieciešamības dēļ sāku mācīties latviešu valodu."
Tagad viņš vada trīs uzņēmumus, viens no tiem – Jelgavā, kur montē kravas auto pacēlājus...
Džeikobs brīvajā laikā izglīto interesentus zviedru, angļu un latviešu valodā par Daugavgrīvas cietoksni. "Būdams gids, esmu tērpies 17. gadsimta zviedru armijas ierindnieka formastērpā," skaidro Džeikobs.
Teļādas somā esot glabātas personiskās mantas, otrā somā turēta munīcija, rags bijis paredzēts šaujampulverim.
Musketi vēl nav iegādājies, toties ir zobens, pie jostas – instrumenti musketes tīrīšanai, fiksators durkļa nostiprināšanai...
Jebkurā gadalaikā vajadzējis būt šādā vilnas mundierī, kurpēs, kuras ir vienādas (nav labās, kreisās), koka zoles – ar kniedēm. Toreiz apakšbikšu vietā bijis lina krekls, starp kājām sasiets mezglā...
